Valdība atbalsta Sakrālā mantojuma likumprojektu 1
Lai piedāvātu ietvaru pakāpeniskai un plānveidīgai Latvijas sakrālā mantojuma – 357 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto dievnamu un to reliģisko rituālu priekšmetu – sakārtošanai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm, valdība 26. septembra sēdē atbalstīja tālāku likumprojekta “Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums” virzību, šodien informē Kultūras ministrija.
“Baznīcas ir Latvijas lauku un pilsētu kultūrvides neatņemama sastāvdaļa jau gadu simtiem. Katrai no tām – gan varenai Rīgas katedrālei, gan klusai un nelielai lauku baznīcai – ir sava loma tautas garīgās enerģijas un kultūras uzturēšanā un vairošanā, turklāt dievnamu nozīme vietējās sabiedrības kultūras dzīves bagātināšanā aizvien paplašinās. Latvijas sakrālā mantojuma ēku tehniskais stāvoklis ir ļoti dažāds – draudzes, kas spējušas piesaistīt finansējumu, veikušas pat visaptverošas pārbūves, kamēr citas vēsturisko pilsētu un ciemu centru ticības sirdis pukst diezgan nožēlojamā ietvarā. Lai izveidotu sistēmu Latvijas kultūrvēstures pieminekļu – sakrālo namu plānveidīgai un pakāpeniskai sakārtošanai, izstrādāts Sakrālā mantojuma likumprojekts,” saka kultūras ministre Dace Melbārde.
Padomju laikā daudzas baznīcas draudzēm tika atņemtas, gājušas bojā, izpostītas vai pārveidotas. Atgūstot neatkarību, sākās apjomīgs dievnamu atjaunošanas darbs, pamestās baznīcas ir atguvušas savu vizuālo tēlu un garīgo saturu, ir pievērsta uzmanība cilvēka dzīves kvalitātei, norādīja VKPAI vadītājs Juris Dambis, vēršot uzmanību uz to, ka ne vienmēr sabiedrības vērtību sistēmā garīgumam ir bijusi pietiekama loma. Daudzās vietās līdzekļu trūkuma, īslaicīga ekonomiskā labuma interesēs vai profesionāli neveiksmīgu risinājumu dēļ sakrālais mantojums joprojām ir apdraudēts. Tāpēc šis likums dos iespēju lielākā apjomā glābt un profesionāli kvalitatīvāk atjaunot sabiedrības kopīgas vērtības.
Likumprojekts paredz, ka valsts budžetā pieejamā finansējuma ietvaros izpētes, konservācijas, restaurācijas, remonta un citu atjaunošanas darbu finansēšanai tiek izveidota sakrālā mantojuma finansēšanas programma, arī pašvaldības var piedalīties sakrālā mantojuma uzturēšanā – tām ir tiesības no pašvaldības budžeta piešķirt finansējumu izpētei, būvprojektu izstrādei, konservācijai, restaurācijai, atjaunošanai, pārbūvei, remontu darbu veikšanai un labiekārtošanai. Programmu administrē un lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem VKPAI, priekšlikumus finansējuma sadalei sniedz baznīcas vai reliģiskās organizācijas, kuras neietilpst nevienā baznīcā, un tos izskata jaunizveidota konsultatīva institūcija – Sakrālā mantojuma padome.
Lai nodrošinātu plānveidīgu programmas izlietojumu, priekšlikumu sakrālā mantojuma finansēšanas programmai reliģiskā savienība (baznīca) var iesniegt līdz kārtējā gada 31. decembrim, iesniedzot vienu, kopēju priekšlikumu sakrālā mantojuma objektu atjaunošanai, norādot objektus prioritārā secībā.
Baznīcu pieteikumi atbalstam tiks vērtēti pēc nepieciešamības glābt kritiskā stāvoklī esošu sakrālā mantojuma objektu, tā publiskas pieejamības, konservācijas un restaurācijas risinājumu, konservācijas un restaurācijas darbu plānojuma, vadības un uzraudzības, autentiskuma nodrošināšanas un oriģinālās substances saglabāšanas, atjaunošanas darbu izmaksu atbilstības vietējam tirgum.
KM noteikusi, ka prioritāte būs pieteikumiem, kuros prognozējamas zemākas darbu, materiālu un mehānismu izmaksas, kā arī pieteikumiem, kuros paredzēta restaurācijas amatu apmācība, pieredzes pārņemšana, kā arī izmantoti labas prakses piemēri. Tāpat tiks vērtēta plānoto darbu atbilstība tiesību aktu un VKPAI izvirzītām prasībām.
Finansējums likumprojekta īstenošanai likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam” 2018. gadam miljona eiro apmērā, un atbilstoši MK 2017. gada 12. septembra sēdē nolemtajam 2020. gadā piešķirts papildu finansējums 500 000 eiro apmērā.
VKPAI administrētās Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros 2016. gadā kopējais finansējums bija 856 386 eiro, kas, ņemot vērā finansējuma nepieciešamību arī citu kultūras pieminekļu neatliekamai glābšanai, ir nepietiekams dievnamu – kultūras pieminekļu izpētei, glābšanai un restaurācijai.
