Nosaka”Rail Baltica” trases novietojumu, kas skars 800 īpašumus 2
Papildināta ar informāciju no Satiksmes ministrijas.
Valdība otrdien atbalstīja Eiropas standarta platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta “Rail Baltica II” trases novietojumu Latvijā, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabinetā (MK).
Salacgrīvā iecerēts īstenot “Rail Baltica II” trases alternatīvu B2-2, savukārt pašvaldība pret to iebilst, jo šajā gadījumā trase šķērsos daudz lauksaimniecības zemes. Tā vietā Salacgrīvas novada dome aicina īstenot trases C5 variantu, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas “Natura 2000” un kuru iepriekš noraidīja Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.
SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands uzsvēra, ka ministrijai nav iebildumu pret nevienu no trases variantiem Salacgrīvas novadā, taču attiecībā uz trases C5 variantu tiek pārkāptas vides prasības. Viņš arī uzsvēra, ka kavēties ilgāk ar projektu nevar. To sagaida gan pārējās Baltijas valstis, gan Eiropas Komisija (EK).
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) sēdē atzīmēja, ka SM, VARAM un Salacgrīvas novada dome varētu konsultēties ar EK par iespēju tomēr īstenot C5 variantu, risinot jautājumu par vides prasībām. Konsultācijas ar EK paredzēts sākt septembrī.
Valdība otrdien noteica nacionālo interešu objekta statusu “Rail Baltica II” infrastruktūrai.
Trases garums Latvijā būs 263 km – no Lietuvas līdz Igaunijai.
Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un lidostā “Rīga”. Veidojot dzelzceļa trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma.
Pēc Eiropas standarta platuma dzelzceļa “Rail Baltica” izbūves Latvijā būs divas dzelzceļa infrastruktūras. Ir plānota centrālā kravu termināļa izbūve Salaspils novadā, kas sasaistīs divus dzelzceļa platuma sliežu ceļus – 1520 cm un 1435 cm, kā arī tur paredzēts attīstīt plašu noliktavu un ražošanas teritoriju.
Tāpat industriālās zonas būs iespējams attīstīt Limbažu novada Skultē, Inčukalna novada Vangažos, Olaines novadā pie Rīgas apvedceļa. Salacgrīvā, Iecavā un Bauskā industriālo teritoriju attīstību radīs VIA Baltica tuvums un jau esošā saimnieciskā darbība. .
Visi zemju īpašnieki, kurus skars jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma projekta “Rail Baltica” trase, tiks informēti personīgi. Jau septembra sākumā projekta īstenotāji sazināsies ar īpašniekiem, lai pārrunātu konceptuālo saskaņojumu un informētu par zemes vienības lielumu, kuru būs nepieciešams atsavināt “Rail Baltica” būvniecībai.
Individuālā sarunā fiksēs īpašnieku viedokli, vēlmes un nosacījumus vēl pirms atsavināšanas procesa. Šis ir nozīmīgs solis pirms atsavināšanas procesa uzsākšanas, norāda ministrija.
Papildus informāciju iespējams saņemt, rakstot e-pastu “[email protected]” vai zvanot pa tālruni 22177238. Skarto fizisko personu īpašumu skaits samazināts no sākotnējiem 2000 uz 800. Vidējā atsavināmā platība uz fiziskajām personām būs 1 hektārs.
Latvijas vidusdaļā, no Stopiņu līdz Sējas novadiem “Rail Baltica” trase 50 km garumā novietota kopā ar visai Latvijai stratēģiski nozīmīgo -330 kV elektropārvades līniju, Latvijas_Igaunijas starpsavienojumu. Rīgas pilsētā tiek izmantots esošais dzelzceļa koridors 27 km garumā – “Rail Baltica” sliedes būs līdzās esošajam dzelzceļam. “Rail Baltica” trasei izmantots arī bijušais dzelzceļa koridora Rīga-Ipiķi posms 6 km garumā Limbažu novadā. Kopā ar plānotajiem autoceļiem -Ķekavas, Iecavas un Bauskas apvedceļiem – Rail Baltica dzelzceļa līnija būs novietota 25 km garumā.
Kopējais “Rail Baltica” trases garums Latvijas teritorijā būs 263 km, Igaunijas robežu tā šķērsos Salacgrīvas novadā, 5 km uz austrumiem no Ainažiem, Lietuvas robežu tā šķērso Bauskas novadā, netālu no Grenctāles.
“Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. “Rail Baltica” būs elektrificēta divceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. 2025.gadā paredzēts atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030.gadā – savienojumu ar Varšavu.
