Valdība atbalsta priekšlikumus OIK ietekmes mazināšanai. Kā piedāvāts samazināt gala patērētāju izmaksas? 0
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problēmu risināšanai, kas paredz stingrākas prasības OIK saņēmējiem, ierobežojot atbalsta apmēru un samazinot elektrības izmaksas patērētājiem.
Ministru kabinets otrdien uzklausīja EM sagatavoto ziņojumu par OIK problemātikas risinājumiem, kurā ministrija atzina, ka tūlītēja OIK atcelšana var radīt negatīvu ietekmi, tāpēc OIK problemātikas risināšanai būtu apsverami vairāki alternatīvi rīcības virzieni – efektīva valsts atbalsta sistēmas kontrole, stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem, atbalsta apmēra ierobežošana, veicinoši apstākļi elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas, kā arī elektroenerģijas gala patērētāju izmaksu samazināšana.
Ar efektīvu valsts atbalsta sistēmas kontroli iecerēts nodrošināt, ka valsts atbalsta obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros saņēmējus kontrolē efektīvs kontroles departaments, par kura darbu maksā paši atbalsta saņēmēji, un ka atbalsta saņēmēji atbilst dažādu jomu Latvijas normatīvo aktu prasībām.
EM ieskatā, būtiskus uzlabojumus ir iespējams gūt reformējot pastāvošo kontroles mehānismu, izveidojot jaunu efektīvu obligātā iepirkuma mehānisma kontroles dienestu, nododot līdz šim EM un AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” īstenotās uzraudzības funkcijas Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) kompetencē.
Plānots arī ieviest enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas darbības regulēšanas nodevu, no kuras ieņēmumiem tik finansēta obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzība. EM piedāvā noteikt vienu nodevas likmi visiem elektroenerģijas ražotājiem.
Nosakot stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem, EM vēlas nodrošināt, ka atbalstu obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros saņem tikai priekšzīmīgi un uz ilgtspējīgu saimniecisko darbību vērsti komersanti.
Papildus rosināts noteikt pienākumu atbalsta saņēmējiem biogāzes ražošanas iekārtā kā pamatizejvielu biogāzes ražošanai izmantot noteiktu apjomu pārtikas atkritumu un citu organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktus, lopkopības un putnkopības atlikumproduktus, kā arī sadzīves, komunālos un pārtikas rūpniecības uzņēmumu notekūdeņus un to dūņas un ražošanas atlikumproduktus.
Ministrija rosina arī noteikt stingrākas sankcijas par obligātā iepirkuma saņēmēju pārkāpumiem. Pānots, ka valsts atbalstu drīkstēs saņemt uzņēmumi, kuriem nav parādi par administratīvajiem sodiem un kuri izpilda normatīvo aktu prasības. Vienlaikus par izdarītiem pārkāpumiem atbalsta saņēmējiem būs piemērojama administratīvā atbildība vai administratīvai atbildībai līdzīgi piespiedu ietekmēšanas līdzekļi.
Ierobežojot atbalsta apmēru, plānots nodrošināt atbalstu minimālajā nepieciešamajā līmenī, ko iespējams veikt, pilnveidojot elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas novērtējuma mehānismu, kā arī pārskatot elektroenerģijas iepirkuma cenas formulas tām elektrostacijām, kas nav nodotas ekspluatācijā.
Plānots arī paredzēt Latvijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas pilnveidošanu un integrēšana vienotajā Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmā, kas pozitīvi ietekmētu visus elektroenerģijas tirgus dalībniekus. Tāpat dalība šajā izcelsmes apliecinājumu tirgū sniedz iespēju mazināt OIK, jo daļu subsidētās elektroenerģijas izmaksu var segt pārdodot obligātā iepirkuma saņēmēju saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumus.
EM arī rosina izstrādāt risinājumu biogāzes stacijām brīvprātīgai pāriešanai no elektroenerģijas ražošanas uz biometāna ražošanu. Īstenojot šo risinājumu, pirmkārt, tiktu nodrošināts obligātā iepirkuma izmaksu un sekojoši elektroenerģijas galalietotāju OIK izmaksu samazinājums un vienlaikus tiktu nodrošināta esošo biogāzes staciju iespēja tālāka darbība pēc obligātā iepirkuma atbalsta perioda beigām.
Rosināts arī pārskatīt dabas resursu nodokļa (DRN) apmēru mazajām hidroelektrostacijām (HES), jo, ministrijas ieskatā, patlaban HES piemērojamais nodoklis ir nesamērīgs un atsevišķos gadījumos var sasniegt 80% no to apgrozījuma. Tāpēc, lai nodrošinātu mazo HES iespējas darboties elektroenerģijas tirgū bez valsts atbalsta, būtu jāpārskata tām piemērojamais DRN.
Iecerēts arī novērst administratīvos šķēršļus vēja elektrostaciju darbībai tirgus apstākļos. EM rosina izvērtēt ierobežojumus vēja elektrostaciju celtniecībai.
Lai mazinātu elektroenerģijas gala patērētāju izmaksas, EM iesaka mazināt ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo OIK.
Kā ātrāko risinājumu ministrija piedāvā samazināt OIK vidējo likmi, ko apstiprina regulators, novirzot šim mērķim ieņēmumus no PVN par OIK. Tādējādi OIK izmaksas elektroenerģijas galalietotājiem būtu iespējams samazināt jau ar 2020.gada 1.janvāri par aptuveni 30 miljoniem eiro.
Tāpat, pilnveidojot izcelsmes apliecinājumu sistēmu, ieņēmumus no izcelsmes apliecinājumu tirgošanas, ko saņemtu obligātā iepirkuma stacijas, iespējams novirzīt valsts atbalsta izmaksu segšanai. Šādus izcelsmes apliecinājumus tirgotu “Elektroenerģijas publiskais tirgotājs” un ieņēmumu novirzīšanai valsts atbalsta izmaksu segšanai nebūtu jāveic sarežģītas administratīvas procedūras.
EM ieskatā, valsts atbalsta izmaksu mazināšanas procesā būtiski arī veicināt elektroenerģijas lietotāju izpratni par to, kādas izmaksas tiek segtas ar ieņēmumiem, kas gūti no elektroenerģijas lietotāju apmaksātajiem elektroenerģijas rēķiniem.
Tāpēc tiek rosināts elektroenerģijas rēķinos atspoguļot valsts atbalsta izmaksas pa energoresursu veidiem un garantētās maksas par elektrostacijā uzstādīto jaudu gadījumā pa jaudas sliekšņiem virs un zem 100 megavatiem.
EM arī atgādināja, ka obligātā iepirkuma mehānismu nav iespējams atcelt bez augstiem tiesvedību riskiem. Tomēr, īstenojot efektīvu atbalsta saņēmēju kontroli un pārdomāti īstenojot valsts atbalsta apmēra ierobežošanu, iespējams panākt atbalsta izmaksu samazinājumu. Vienlaikus, mērķtiecīgi novirzot AS “Latvenergo” dividendes un ieviešot principu “piesārņotājs maksā”, būtu iespējams rast finansējumu valsts budžetā, ko varētu novirzīt atjaunojamās enerģijas un efektīvas koģenerācijas atbalstam.
Tādējādi ar 2021.gadu obligātā iepirkuma mehānisma izmaksas tiktu segtas no papildu gūtajiem valsts budžeta ieņēmumiem. Paredzams, ka šādas izmaksas nepārsniegtu 150-155 miljonus eiro 2021.gadā un pēc tam ar katru gadu samazinātos.
