Valdība atbalsta “Latvijas Gāzes” sadalīšanu līdz 2017.gada aprīlim 2
Valdība šodien atbalstīja AS “Latvijas Gāze” (LG) dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu no sadales sistēmas operatora līdz 2017.gada 3.aprīlim.
Ekonomikas ministrija (EM) informēja valdību, ka LG ir dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmas operators. Tāpēc būtiskākais uzdevums, kas jāveic dabasgāzes tirgus reformu nākamajā posmā, ir pārvades sistēmas operatora nodalīšana no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību. EM informē, ka ir trīs pārvades sistēmas operatora nodalīšanas modeļi – izveidojot neatkarīgu pārvades operatoru, izveidojot neatkarīgu sistēmas operatoru vai īstenojot īpašumtiesību nodalīšanu.
Neatkarīga pārvades operatora modeļa gadījumā pārvades sistēma piederētu tās operatoram un pārvades sistēmas operators turpinātu būt vertikāli integrētā
uzņēmuma – LG – daļa kā meitasuzņēmums vai jauna komercsabiedrība, kuras 100% pamatkapitāla pieder vienām un tām pašām personām, kam pieder LG pamatkapitāls.
Šī modeļa gadījumā tiek ierobežota LG kontrole pār lēmumu pieņemšanu, jo saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu neatkarīgajam pārvades operatoram ir jābūt neatkarīgam gan pārvaldības, gan finansējuma, gan materiāli tehniskā un cilvēkresursu nodrošinājuma ziņā. Īpašumtiesību nodalīšanas modelis, kas Eiropas Komisijas ieskatā ir efektīvākais veids, kādā veicama dabasgāzes tirgus liberalizācija, nozīmē izveidot ar LG juridiski nesaistītu uzņēmumu, kam pieder pārvades aktīvi.
Tā kā neatkarīga sistēmas operatora modelis ir ieviests tikai pāris ES dalībvalstu, tā ieviešana Latvijā netiek izvērtēta.
EM norādīja – ja tiek izvēlēts īpašumtiesību nodalīšanas modelis, tas nozīmē, ka līdz 2017.gadam būtu izveidota LG māsassabiedrība, kas nodrošinātu pārvades sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā būtu pārvades sistēmas aktīvi un licence dabasgāzes pārvades pakalpojumu nodrošināšanai. Tāpat jāpieņem lēmums, kas paredz, ka pārvades sistēmas operators kļūst no LG neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki būtu ar LG vai tās akcionāriem nesaistītas personas.
EM piedāvāja šā gada laikā pieņemt lēmumu par LG meitassabiedrības izveidi, nodalot gāzes pārvades funkcijas no tirdzniecības un citām funkcijām. Savukārt 2016.gadā jau jāpieņem lēmums par šīs meitassabiedrības īpašumtiesību maiņu, piesaistot vai nu investoru, vai arī daļas iegādājas valsts, taču 2017.gada aprīlī šīm īpašumtiesībām jau jābūt nodalītām.
EM valdību informēja, ka LG vispirms būs nepieciešams rūpīgi izplānot pārvades sistēmas tehnisko nodalīšanu – izmaiņas uzņēmuma personāla sastāvā un finanšu uzskaitē, informācijas tehnoloģiju sistēmas projektēšanu un izstrādi. Paredzams, ka LG būs iespējams dot pietiekamu sagatavošanās periodu (apmēram vienu gadu), lai veiktu pārvades sistēmas tehnisko nodalīšanu.
Savukārt pārvades sistēmas operatora juridiskajai nodalīšanai – atsevišķas māsassabiedrības izveidei, kuras rīcībā ir tehniski nodalīti un skaidri definēti dabasgāzes pārvades (arī uzglabāšanas sistēmas) aktīvi, būs paredzēti vairāki mēneši. EM norāda, ka māsassabiedrības akcionāri būs LG akcionāri, kuru līdzdalība jaunā uzņēmuma pamatkapitālā būs proporcionāla to līdzdalībai LG pamatkapitālā. Paredzams, ka tehniskā un juridiskā nodalīšana notiks paralēli ar neatkarīga pārvades sistēmas operatora regulējuma izstrādi, kā arī ar iespējamo investoru (jaunu kapitāldaļu īpašnieku) apzināšanu.
Iepriekš minētās pārvades sistēmas operatora nodalīšanas ceļa kartes aktivitātes nodrošinās, ka 2017.gada 10.februārī, kad beidzas LG izsniegtās licences dabasgāzes uzglabāšanai, pārvadei, sadalei un tirdzniecībai būs izveidots jauns dabasgāzes pārvades uzņēmums ar dabasgāzes pārvades aktīviem, kompetentu personālu un atbilstošu tehnisko kapacitāti.
Pēc EM informatīvā ziņojuma uzklausīšanas valdība lēma atbalstīt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu ar 2017.gada 3.aprīli, paredzot, ka pārvades operatora rīcībā būtu arī dabasgāzes uzglabāšanas infrastruktūra. Tāpat valdības lēmums paredz 2016.gadā izveidot LG māsassabiedrību, kuras rīcībā būtu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra.
Savukārt EM tika uzdots saskaņot ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un sagatavot nepieciešamo normatīvo aktu projektus, lai varētu īstenot dabasgāzes pārvades operatora īpašumtiesību nodalīšanas modeli.
Iepriekš LG pauda pārliecību, ka tikai LG akcionāru sapulce var lemt par koncerna reorganizāciju, turklāt tikai tad, ja šādu lēmumu pieņem ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem akcionāriem. 2014.gada 31.decembrī Latvijas valstij piederēja 117 no 39 900 000 LG akciju, līdz ar to koncerna vadība uzskata, ka valstij nav tiesību vienpersoniski pieņemt lēmumu par LG reorganizāciju visu akcionāru vārdā.
Tāpat LG vadība norāda, ka uzņēmuma reorganizācijas rezultātā izveidotas komercsabiedrības darbības sākšana, ja netiek apstrīdēts neviens ne akcionāru sapulces, ne arī SPRK lēmums, ir iespējama ne ātrāk kā 2019.gada 1.jūlijā.
Kā ziņots, Saeima pērn martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim. Gāzes tirgus atvēršana notiks vairākos posmos, sākot no šā gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma AS “Latvijas Gāze” grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
Savukārt “Latvijas Gāzes” sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.
Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums – “Latvijas Gāze” -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija.
Reizniece-Ozola iepriekš atzina, ka, sadalot uzņēmumus, sākotnēji netiks mainīta “Latvijas Gāzes” īpašnieku struktūra, bet vēlāk varēs domāt par nodalītā uzņēmuma, kas nodarbosies ar pārvadi un uzglabāšanu, īpašumtiesību atsavināšanu. Ekonomikas ministre stāstīja, ka viņa gāzes tirgus liberalizācijas procesu ir pārrunājusi ar vairākām iesaistītajām pusēm, tostarp “Latvijas Gāzi”, kas izrādījusi sapratni, ka uzņēmuma sadalīšana ir neizbēgama.
Jau ziņots, ka pērn AS “Latvijas Gāze” nopelnīja 30,07 miljonus eiro, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2013.gadā, liecina uzņēmuma nerevidēts 2014.gada 12 mēnešu finanšu pārskats, kas iesniegts biržā “NASDAQ OMX Riga”. 2013.gadā “Latvijas Gāze” nopelnīja 29,5 miljonus eiro. Peļņas pieaugums saistīts ar iepriekšējos periodos personāla izmaksām izveidoto uzkrājumu korekciju koplīgumā pielīgto saistību nodrošināšanai 1,2 miljonu eiro apmērā.
Lielākais “Latvijas Gāzes” akcionārs ir Vācijas “E.ON Ruhrgas International GmbH”, kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai “Gazprom”, bet 16% – SIA “Itera Latvija”. Saskaņā ar neoficiālu informāciju vācu kompānijai “E.ON Ruhrgas” piederošo “Latvijas Gāzes” akciju iespējamais pircējs ir vairāku Eiropas banku veidots fonds “Marguerite”.
