Valdība atbalsta jaunu studiju kreditēšanas modeli 2
Valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto likumprojektu par jaunu studiju kreditēšanas modeli, kurā nebūs nepieciešams otrs galvotājs vai cits papildu nodrošinājums.
IZM sola, ka jaunais kreditēšanas modelis novērsīs kredītiestāžu intereses trūkumu sniegt šo pakalpojumu, vienkāršojot administratīvās procedūras, un palielinās studiju un studējošo kredītu pieejamību.
Studējošais varēs izvēlēties vienu no vairākām kredītiestādēm.
Ministrija skaidro, ka jaunajā modelī tiks noteikti procentu likmju griesti, kas jāmaksā studējošajam, nepārsniedzot 3,5% pievienoto likmi. Vidēji prognozējamā pievienotā likme esot 2,5% līdz 3%.
Tiek uzsvērts, ka tikšot vienkāršotas administratīvās procedūras kredīta izsniegšanai un neatmaksāto kredītu piedziņai. Līguma noformēšana notikšot pārsvarā attālināti ar elektronisko parakstu.
Ziņojumā skaidrots, ka orientējošā maksa, kas segtu līguma noslēgšanas administratīvās izmaksas, varētu būt 60 eiro, kas ir papildu izmaksas, tomēr tā būtu izdevīgāk nekā esošajā sistēmā meklēt pagaidu risinājumu, piemēram, patēriņa kredītu, kamēr izskata ziņas par otru galvotāju un uz studiju sākumu valsts galvotais kredīts tamdēļ bieži vien nav pieejams.
Kredītu studijām Latvijā varēs saņemt studējošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, kuri studē Latvijā.
Šī programma neattieksies uz Latvijas studējošiem, kas studēs ārzemēs, izņemot, ja tiks rasts papildu riska segums no citiem avotiem, kā arī uz trešo valstu ārvalstu studentiem Latvijā.
Tāpat IZM norāda, ka šīs izmaiņas paredz jaunu studiju un studējošā kredīta veidu – no kredītiestāžu līdzekļiem, kas var būt garantēts no valsts budžeta, vai ES fondu līdzekļiem, vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem.
Studiju kredītiem tiks saglabāts procentu segšanas mehānisms, valstij apmaksājot procentu maksājumus, kamēr tos nesedz studējošais studiju laikā un vienu gadu pēc studiju pabeigšanas. Valsts veiks kredīta procentu maksājumus visu līmeņa programmām – koledžas, bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās.
Ministrija plāno virzīt risinājumu bez studējošā kredīta summas ierobežojuma vai arī noteikt tādu summas ierobežojumu, kas segtu izmaksas visā studiju posmā.
Par šī jautājuma gala risinājumu ministrija plāno vienoties ar darba grupas dalībniekiem Ministru kabineta (MK) noteikumu izstrādes gaitā.
Jaunajā sistēmā būtiski uzlabojumi plānoti ģimenēm ar bērniem. Ja šobrīd sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem tiek dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma, tad jaunajā sistēmā šo priekšrocību varēs izmantot abi vecāki gan bērna piedzimšanas, gan adopcijas gadījumā. Tāpat jaunajā sistēmā saglabāsies kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes gadījumā.
Savukārt par iespējām turpināt kredītu dzēšanu saistībā ar darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās būs jālemj MK un Saeimai gadskārtējā budžeta likuma veidošanas procesā.
Pašreizējā modelī noteiktais valsts galvojumu apmērs studējošo kreditēšanai ir 10 756 620 eiro, savukārt studiju kreditēšanai 25 200 000 eiro.
Valsts galvoto aizdevumu neatmaksātais apmērs 2018.gada beigās bija 60,3 miljoni eiro studiju kreditēšanai un 20,5 miljoni eiro studējošo kreditēšanai.
Finanšu ministrija (FM) 2018.gada 13.jūlijā vērsās IZM, informējot, ka divas 2018 gadā rīkotās izsoles par tiesībām veikt studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu noslēdzās bez rezultāta, jo kredītiestādēm nav bijusi interese piedalīties studiju un studējošo kreditēšanā pašreizējā modeļa ietvaros.
Pašreizējais modelis darbosies līdz 2020.gada 1.aprīlim, kad beigsies termiņš valsts galvojuma apkalpošanas līgumam, kas ir noslēgts starp FM un iepriekšējās izsoles uzvarētāju par tiesībām izsniegt studējošajiem kredītus ar valsts galvojumu.
Kopš 2010.gada FM rīkotajās izsolēs par tiesībām veikt studiju un studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu piedalījās tikai viena kredītiestāde – AS “SEB banka”, kas liecināja par kredītiestāžu intereses trūkumu par šo kreditēšanas modeli un nepieciešamību risināt jautājumu par studējošo kreditēšanas modeļa maiņu, teikts ziņojumā.
IZM 2018.gada septembrī izveidoja darba grupu jaunā kreditēšanas modeļa izstrādei, kurā tika iekļauti Latvijas Studentu apvienības, FM, Valsts kases, Studiju un zinātnes administrācijas, Finanšu nozares asociācijas un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” pārstāvji.
Latvijas Studentu apvienība iepriekš uzsvērusi, ka atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.
