Valdība atbalsta ES fondu izaugsmes un nodarbinātības programmu 0
Valdība otrdien atbalstīja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”, aģentūra BNS uzzināja valdības sēdē.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja, ka Latvija būs viena no pirmajām valstīm, kas sāks ES fondu darbību saskaņot ar Eiropas Komisiju. “Valdībā šodien [otrdien] apstiprinājām šo programmu bez īpašām debatēm, jo bijām jau to saskaņojuši. (..) Latvijā būs pirmajā trijniekā kopā ar Poliju un Lietuvu kā valstis, kas pirmās būs sākušas ES fondu saskaņošanu,” sacīja premjere.
Plānots, ka Finanšu ministrija (FM) Eiropas Komisijai programmu “Izaugsme un nodarbinātība” iesniegs līdz 28.februārim.
Darbības programmas mērķis ir definēt Kohēzijas politikas (KP) fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.–2020.gadam (NAP 2020), kā arī citiem plānošanas dokumentiem. Tāpat programma nosaka vispārējos principus darbības programmā minēto KP fondu līdzfinansēto prioritāšu ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.
“KP fondu līdzfinansētie ieguldījumi līdz šim 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros ir radījuši būtisku stimulējošo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti un sagatavotā darbības programma nosaka to stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu, lai nodrošinātu, ka pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību palielinātos un saglabātos arī turpmākajos gados,” paskaidroja FM.
Turpmākai sekmīgai KP fondu ieviešanai kopumā pieejami 4,418 miljardi eiro, tostarp jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējumu 29 miljonu eiro apjomā.
Darbības programmā izvēlēti un izveidoti astoņi prioritārie virzieni un norādīts tiem pieejamais KP fondu finansējums.
Prioritārā virziena “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” ietvaros atbalsts tiks sniegts zinātnes, pētniecības un inovācijas kapacitātes stiprināšanai, bet prioritārā virziena “IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi” ietvaros atbalsts sniegts visas Latvijas teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšanai, izveidojot vai uzlabojot elektronisko sakaru infrastruktūru, vienlaikus attīstot saimniecisko darbību veicinošu vidi, kas balstās uz pieejamu informāciju.
Prioritārā virziena “Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja” ietvaros plānots veicināt ekonomisko aktivitāti, īpaši reģionos, un saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju un produktivitātes palielināšanos, nodrošinot saimnieciskās darbības attīstību veicinošas infrastruktūras izveidi, bet virziena “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” kopējais mērķis ir primārās enerģijas patēriņa samazināšana un efektīvas un ilgtspējīgas energoresursu izmantošanas veicināšana dažādās nozarēs.
Prioritārā virziena “Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte” ietvaros atbalsts tiks sniegts pasākumiem, kas paredz pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu, savukārt prioritārā virziena “Ilgtspējīga transporta attīstība” ietvaros atbalsts tiks sniegts, lai nodrošinātu komodālu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu transporta infrastruktūru, veicinot transporta un loģistikas pakalpojumu attīstību.
Savukārt prioritārā virziena “Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana” ietvaros plānots atbalstīt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu, gan pilnveidojot bezdarbnieku prasmes un kvalifikāciju, atbalstot reģionālo un starptautisko darbaspēka mobilitāti, veicinot jauniešu nodarbinātību un nodrošinot informāciju par darba tirgus situāciju un tendencēm ilgtermiņā. Prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” ietvaros tiks nodrošināta kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai.
Latvijai 2007.–2013.gada plānošanas periodā kopumā no ES fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda – ir pieejami 4,5 miljardi eiro. Šos līdzekļus Latvija var izmantot līdz 2015.gada beigām. Savukārt Latvijai kopumā no ES fondiem nākamajā periodā būs iespēja izmantot 4,913 miljardus eiro (2011.gada cenās) valsts attīstībai.
