Straujāka akcīzes celšana degvielai, cigaretēm un alkoholam 2
Ministru kabinets šodien atbalstīja grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, paredzot straujāk celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Likuma grozījumi paredz svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstināt par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā.
Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro.
Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada palielināt par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem.
Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli palielinās par 12% – no 231 eiro līdz 206 eiro par 1000 litriem.
Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm cels par 5,5% – no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija.
Savukārt vīna akcīzes nodokli cels par 18% – no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum augs par 24% – no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.
Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem cels akcīzi par 15% – no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem cels akcīzes nodokli par 15% – no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.
Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols sēdē atzīmēja, ka akcīzes nodokli alkoholam celt nevajadzētu, ņemot vērā, ka tā ieņēmumi jau pieaug, pateicoties augstākam nodokļa līmenim Igaunijā, kas mudina tās pierobežas iedzīvotājus pirkt alkoholu Latvijā.
Viņš piebilda, ka šogad piecos mēnešos akcīzes nodoklī par alkoholu jau iekasēti papildu 8,4 miljoni eiro, savukārt gadā kopumā šī summa varētu sasniegt 20 miljonus eiro. Līdz ar akcīzes likmes pieaugumu stiprā alkohola cenas palielinātos par 1,1 eiro litrā, vienlaikus būtisks aspekts esot ēnu ekonomika nozarē.
Savukārt, ja tomēr akcīzes likmes tiek celtas, tad, pēc Vītola teiktā, būtu jārunā par akcīzes likmes proporciju starp alu un stiprajiem dzērieniem. Latvijā tā ir 1:3, kamēr pārējās Baltijas valstīs tā ir 1:1,5 un 1:2,3, turklāt Latvijā vēl ir atbalsts mazajām alus darītavām.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzīmēja, ka akcīzes nodokļa likmes pēc paaugstinājuma Latvijā tik un tā ne tuvu nesasniegs Igaunijas līmeni, tāpēc kaimiņvalsts klienti netiks zaudēti.
Savukārt Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš uzsvēra, ka pašreiz spēkā esošā nodokļa likmes proporcija starp alu un stipro alkoholu noteikti jāsaglabā. Līdzīga situācija esot arī citās Eiropas Savienības valstīs.
“Alus ir nacionālā nozare. Nezinu, vai gribam padarīt šņabi par nacionālo nozari,” uzsvēra Liniņš, piebilstot, ka attiecībā uz alu jau pieņemti reklāmas un iepakojuma ierobežojumi, turklāt pēdējos gadus alum celta akcīze.
Viņš aicināja atbalstīt pašreizējo piedāvājumu, vienlaikus paužot cerību, ka Saeimā netiks ņemtas vērā populistiskas idejas, kas varētu traumēt nozari.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) pauda, ka pašreizējā akcīzes nodokļa likmes proporcija starp alu un stipro alkoholu noteikti jāsaglabā, uzsverot, ka tas vēsturiski bijis mehānisms stiprā alkohola patēriņa ierobežošanai.
Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) sēdē brīdināja par inflācijas pieaugumu, ceļot akcīzes nodokļa likmes, jo sevišķi degvielai.
Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, inflācija varētu pieaugt par 0,4-0,5 procentpunktiem gadā, tāpēc Ašeradens aicināja Finanšu ministriju rūpīgi sekot patēriņa cenu izmaiņām.
Ašeradena aicinājumam pievienojās arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), norādot, ka lauksaimnieki patērē daudz dīzeļdegvielas.
