Valdība atbalsta 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei 10
Valdība otrdien atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei.
Finanšu ministrija (FM) līdz 16.jūnijam apkopoja un iesniedza izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par finansējuma pārdali 2023.gadā veselības nozarei 140 miljonu eiro apmērā.
Lai izpildītu Ministru prezidenta rezolūcijā doto uzdevumu finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir ticies ar visiem nozaru ministriem un vienojies par pārdalāmo finansējumu veselības neatliekamo pasākumu finansēšanai.
Pārdalot līdzekļus valsts budžetā, nozaru ministrijas un citas centrālās valsts iestādes solidāri piedalījušās veselības nozares neatliekamo pasākumu finansēšanā šogad, lai sasniegtu veselības nozares budžetu 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Veselības jomas izdevumi 2023.gadam ar papildu piešķīrumiem sasniegs pat 12,3% no valsts konsolidētā budžeta, informē FM pārstāvji.
Ņemot vērā starptautisko praksi, kā arī ievērojot vienotos nosacījumus, tika paveikta izdevumu pārskatīšana nozaru ministrijās un citās valsts iestādes. Rezultātā tiks nodrošināta finansējuma pārdale no nozaru ministrijām 57 036 910 eiro apmērā Veselības ministrijai (VM).
Tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārdalei piedāvājis līdzekļus 228 870 eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fonds – 100 000 eiro apmērā, Aizsardzības ministrija – 1 006 274 eiro apmērā, Ārlietu ministrija – 781 000 eiro apmērā, Ekonomikas ministrija – 12 miljonu eiro apmērā, Finanšu ministrija – 1 799 651 eiro apmērā, Iekšlietu ministrija – 2 940 774 eiro apmērā, Izglītības un zinātnes ministrija – 7 751 533 eiro apmērā, Zemkopības ministrija – 1 040 079 eiro apmērā, Satiksmes ministrija – 10 744 670 eiro apmērā, Labklājības ministrija – 1 450 934 eiro apmērā, Tieslietu ministrija – 1 247 714 eiro apmērā, Klimata un enerģētikas ministrija – 1 165 690 eiro apmērā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 940 470 eiro apmērā, Kultūras ministrija – 2 314 770 eiro apmērā, Veselības ministrija – 112 735 eiro apmērā, Satversmes tiesa – 11 746 eiro apmērā, budžeta resors “Radio un televīzijas regulators” – 400 000 eiro apmērā, budžeta resors “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” – 11 miljonu eiro apmērā.
Veselības ministre Līga Meņģelsone valdības sēdē otrdien norādīja, ka no nozaru ministrijām pārdalītā papildu 57 miljonu eiro finansējuma, 17,3 miljoni eiro tiks novirzīt ambulatoro pakalpojumu deficīta novēršanai, 17,5 miljoni eiro tiks novirzīti kompensējamajiem medikamentiem un ierīcēm pacientiem, savukārt stacionāru veiktspējai, tostarp lai segtu ēdināšanas un energoresursu sadārdzinājumu paredzēts novirzīt 15,7 miljonus eiro, bērnu zobārstniecībai – 4,3 miljonus eiro, bet ģimenes ārstu prakšu uzturēšanas izmaksu segšanai, tādējādi stiprinot primāro veselību, plānots atvēlēt 2,2 miljonus eiro.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) norādīja, ka arī izglītības nozarē ir “veikti sāpīgi griezieni”, un atbildība veselības nozarei izmantot šo finansējumu vislabākajā veidā ir ļoti liela. Čakša aicināja veselības ministri skatīties, kā katrs eiro iedos labumu iedzīvotājiem.
Valdība nolēma, ka ka Ekonomikas ministrijas budžeta programmā “Valsts atbalsta programmas” izdevumi prioritārajam pasākumam “Finanšu instruments investīciju projektiem” 10 miljonu eiro apmērā tiek nodrošināti 2026.gadā.
Iekšlietu ministrijas izdevumus Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu nodrošināšanai ar nepieciešamajiem formas tērpiem nolemts segt no budžeta resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” rezervētā finansējuma, un Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajam līdzekļu apmēram, bet nepārsniedzot 1 113 716 eiro apmēru.
Valdība nolēma, ka Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” izdevumi 400 000 eiro apmērā Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra izveidei tiek nodrošināti 2024.gadā.
Tāpat valdība atbalstīja, ka Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā “Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei” izdevumi 10 154 662 eiro apmērā jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai tiek nodrošināti 2024.gadā.
Savukārt Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammā “Filmu nozare” izdevumi 890 000 eiro apmērā divu filmu projektu īstenotājiem un budžeta programmā “Kultūras mantojums” 170 000 eiro apmērā Rīgas pils ekspozīcijas izveidei tiks nodrošināti 2024.gadā.
Papildus tam Aizsardzības ministrija investēs savus līdzekļus veselības aprūpes nodrošināšanai, kas ietver Nacionālo bruņoto spēku veselības aprūpi, ar jaunsardzes pasākumiem saistītos medicīnas izdevumus, finansējumu mediķu atlīdzībai un medicīnas preču iegādei, aizsardzības nozares medicīnas spēju stiprināšanai, kā arī atbalstu Rīgas Stradiņa universitātei Militārās medicīnas ievadkursa uzsākšanai, kā rezultātā finansējumam veselības nozarei tiks nodrošināti vēl 10,9 miljoni eiro.
Tāpat pēc nepieciešamības, veicot visas informatīvajā ziņojumā minētās pārdales un identificējot nākamos veselības nozarē risināmos jautājumus, var tikt piešķirti aptuveni 20 miljoni no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt turpinot darbu un rūpīgi sekojot valsts budžeta izpildei, plānots līdz gada beigām visus turpmākos ietaupījumus (prognozētais finansējums 30,8 miljoni eiro) novirzīt veselības nozares vajadzībām.
Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību šogad finanšu ministrs ir tiesīgs palielināt valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ārkārtas situāciju un krīžu novēršanai. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05% no valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma (šobrīd tie ir 21,3 miljoni eiro). Līdz ar to līdz šā gada beigām tiks nodrošināti papildus 140 miljoni eiro veselības nozarei.
Lai būtu iespējams veikt finansējuma pārdali, lēmums vēl ir jāpieņem Ministru kabinetam, tad ir nepieciešams Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saņemt atbalstu. Tā kā šis finansējums tiek pārdalīts starp vairākām ministrijām, būs nepieciešams saņemt arī Saeimas pozitīvu lēmumu.
Savukārt VM jānodrošina uz datiem balstīts pamatojums pieprasītajam finansējumam, kā arī jāizstrādā ziņojums ar konkrētiem pasākumiem un sasniedzamajiem rezultātiem.
