Valdība ar Saeimas atļauju pēc līguma grozīšanas pieņems Montāga-Girmesa piedāvājumu investēt “airBaltic” 3
Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē ceturtdien nolēma pilnvarot Satiksmes ministriju (SM) parakstīt akcionāru līgumu ar Latvijas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” atrasto investoru pēc pozitīva Saeimas lēmuma saņemšanas par valsts aizdevuma lidsabiedrībai kapitalizāciju, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Viņa uzsvēra, ka no akcionāru līguma ar Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu ir izslēgti diskutablie jautājumi un tas neparedz nosacījumu par lidmašīnu iegādi. Salīdzinot ar sākotnējo akcionāru līguma redakciju, esot grozīti vairāk nekā 20 punkti, turklāt tajā nav paredzētas veto tiesības akcionāram attiecībā uz lēmumiem par flotes atjaunošanu.
Premjeres ieskatā akcionāru līgumā ir salāgotas ieguldītāja un valsts intereses, un investoram nav nekādu pārmērīgu privilēģiju, kā tas bijis sākotnējā akcionāru līguma versijā. Valdības lēmums esot bijis vienbalsīgs.
Savukārt, runājot par daudz apspriesto potenciālo Krievijā ražoto “Sukhoi Superjet” lidmašīnu iegādi, viņa atzīmēja, ka valstij nav tiesību iejaukties uzņēmuma saimnieciskajos lēmumos, taču akcionāru līgumā paredzēts iestrādāt punktu, ka investoram vajadzēs nodrošināt visu starptautisko organizāciju, jo sevišķi Eiropas Savienības, noteikto sankciju ievērošanu.
Pēc premjeres teiktā, tagad jāgaida Saeimas lēmums par atļauju “airBaltic” kapitalizēt Valsts kases aizņēmumu. Paredzēts, ka attiecīgais jautājums tiks virzīts kopā ar nākamā gada valsts budžeta paketi un tikai pēc parlamenta lēmuma SM varēs parakstīt līgumu akcionāru.
Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis žurnālistiem pauda, ka medijos izskanējusī informācija par valstij neizdevīgo akcionāru līgumu balstījās uz divu mēnešu vecu vienošanās projektu. Drošības iestādes informācijas noplūdi izmeklēs.
Tāpat viņš pastāstīja, ka SM piesaistīs starptautisku auditoru, kas izvērtēs “airBaltic” padomes un valdes darba atbilstību uzņēmuma interesēm kopš 2011.gada, kā arī pretrunīgi vērtēto investora piesaistes procesu aviokompānijai.
SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem norādīja, ka, salīdzinot ar sākotnējo akcionāru līguma versiju, attiecīgais dokuments ir teju pilnībā pārstrādāts. Valdībā otrdien skatīto līgumu atbalsta arī pats investors.
Tiesa gan, par iespējamo valsts rīcību, ja “airBaltic” jebkurā gadījumā nolemtu iegādāties “Sukhoi Superjet”, amatpersonas runāja izvairīgi, norādot, ka situācija būtu jāvērtē.
Vienlaikus amatpersonas uzsvēra, ka attiecīgā ieguldītāja piesaiste “airBaltic” ir tikai īstermiņa risinājums un aktīvi turpināsies darbs pie stratēģiskā investora meklējumiem.
“airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss žurnālistiem pauda gandarījumu par valdības lēmumu. Savukārt, runājot par “Sukhoi Superjet”, viņš norādīja, ka lēmums par flotes atjaunošanu ar tā sauktajām reģionālajām lidmašīnam sekos tikai pēc investora piesaistes aviokompānijai.
Vienlaikus Gauss piebilda, ka tuvākajā laikā plānots noorganizēt jaunās “CSeries” testa lidmašīnas, kuru “airBaltic” pasūtījis no Kanādas “Bombardier”, atvešanu uz Rīgu.
Valdības sēdē piedalījās arī Gauss, pārstāvji no drošības dienestiem, ģenerālprokurors, kā arī auditorkompānijas “PricewaterhouseCoopers” un advokātu biroja “Glimstedt un partneri” pārstāvji.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība ceturtdien turpināja lemt par risinājumiem saistībā ar “airBaltic” attīstību. Valdība otrdien, 17.novembrī, līdz ceturdienai atlika jautājuma skatīšanu, jo uzzināta jauna informācija, kuru sīkāk Ministru prezidente Laimdota Straujuma atteicās komentēt.
Tāpat ziņots, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3.novembrī pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta “Prudentia” atrasto investoru “airBaltic” – Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, “airBaltic” aizņemoties Valsts kasē un pēc tam attiecīgo aizdevumu kapitalizējot.
Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% “airBaltic” kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt. Par dažādiem nosacījumiem, ko investors sagaida no valsts, tostarp iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas “Sukhoi Superjet”, paredzēts diskutēt, strādājot pie akcionāru līguma. Pats investors gan paudis, ka viņa ieguldījums “airBaltic” nav atkarīgs no tā, vai aviokompānija iegādāsies attiecīgās lidmašīnas.
Tāpat valdība lēmusi, ka akcepts aizdevumam “airBaltic” jādod arī Saeimai, ko pagaidām plānots darīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Tiesa gan, pastāv bažas, vai Saeimā ir atbalsts investora piesaistei “airBaltic” un aizdevumam no Valsts kases.
