Latvija atbalstīs jauno aizdevumu Grieķijai, lemj valdība 4
Valdība ārkārtas sēdē pirmdien aiz slēgtām durvīm apstiprināja Latvijas pozīciju attiecībā uz starptautisko aizdevumu Grieķijai 85 miljardu eiro apmērā, kas ir trešā finansiālās palīdzības programma šai valstij kopš 2010.gada, pirmdien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Latvijas pozīcija paredz atkāpi gadījumā, ja sāksies diskusijas par iespējamu Grieķijas parāda “norakstīšanu”. Latvija piekristu tikai tad, ja Latvijas valsts budžets neciestu zaudējumus.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs, informējot par piektdien, 14.augustā, eiro grupas sanāksmē lemto, klāstīja, ka jaunā aizdevuma programma ietvers privatizācijas fonda izveidi 50 miljardu eiro apmērā aizdevuma garantēšanai. Tāpat paredzēts banku glābšanas mehānismos Grieķijā iestrādāt, ka akcionāri un subordinētā kapitāla īpašnieki ir pirmie, kur glābj kredītiestādes, nevis nodokļu maksātāji.
“Mēs arī esam sadalījuši aizdevumu mazākos maksājumos un pastiprinājuši kontroles mehānismus, veicot maksājumus tikai pēc konkrēti padarītiem darbiem. Tas, ko padarījis [Grieķijas] parlaments divās trijās nedēļās, ir iespaidīgi. Darbs ir veikts vairāk nekā visu iepriekšējo [aizdevuma] programmu laikā, bet viennozīmīgi, ka tik ātri uzticību atgūt nav iespējams. Mēs vērosim, kā tiks veikti darbi izpildvarā,” pauda Reirs.
Savukārt, komentējot Latvijas pozīciju attiecībā uz iespējamu parādu “norakstīšanu”, viņš uzsvēra, ka Latvija ir gatava piedalīties aizdevuma programmā, taču tas neesot solidāri, ja valstīm ar mazāku iekšzemes kopproduktu nekā Grieķijai nauda būtu jādāvina šai valstij. “Nepieciešams garantijas mehānisms, lai aizsargātu šo valstu budžetus. Pirmais mehānisms ir privatizācijas garantiju fonds, kas nosedz 50 miljardus eiro. Otrs mehānisms ir tas, ka mēs Eiropas Stabilitātes mehānismā iemaksājam mazāku summu,” teica ministrs un piebilda, ka arī Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi, kas Grieķijai šajā plānošanas periodā paredzēti 350 miljardu eiro apmērā, varētu kalpot par garantiju.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvija joprojām kategoriski iebilst pret parādu “norakstīšanu” un šo pozīciju paudīs tikai tad, ja kāda cita valsts izteiks attiecīgu iniciatīvu. Par to ir informēta Eiropas Komisija (EK).
Latvijas pozīcija paredz divus galvenos nosacījumus, ar kādiem Latvija piekrīt aizdevuma programmas piešķiršanai Grieķijai. Pirmais nosacījums ir, ka Grieķijas parlamentam ir jāapstiprina valsts glābšanas programma ar iepriekš pieņemtā saprašanās memoranda starp EK, Starptautisko valūtas fondu (SVF) un Eiropas Centrālo banku (ECB) nosacījumiem. Grieķijas parlaments šos nosacījums piektdien akceptēja, taču atbildīgās eiro zonas institūcijas vēl pārbaudīs, vai Grieķijas lēmums ietver visus tā nosacījumus.
Tāpat Latvijas pozīcija paredz tā saucamo sarkano līniju – ja parādīsies iniciatīva, ka Grieķijas valsts parāds varētu tikt “norakstīts”, tad Latvija tam piekritīs tikai tad, ja visi izdevumi, kas rastos no šāda lēmuma, Latvijai tiktu kompensēti 100% apmērā. Tādejādi Latvijas valsts budžets neciestu zaudējumus.
Latvija sarunās par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai ietur līdzīgu pozīciju kā Vācija, Austrija, Nīderlande, Somija un abas pārējās Baltijas valstis.
Valdības ārkārtas sēde tika sasaukta, jo ir nepieciešams apstiprināt mandātu Latvijas pārstāvim, lai pirmdien piedalītos Eiropas Savienības Padomes ierosinātajā rakstiskajā procedūrā un šā gada 19.augusta Eiropas Stabilitātes mehānisma valdes un direktoru padomes sēdē balsotu par lēmumiem, kas nepieciešami, lai uzdotu EK parakstīt saprašanās memorandu ar Grieķiju un izmaksāt tai pirmo maksājumu.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Grieķijas parlaments piektdienas rītā apstiprināja vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par trešo starptautisko aizdevumu 85 miljardu eiro apmērā. Vienošanās tika apstiprināta, pateicoties opozīcijas deputātu balsīm, pēc debatēm, kas bija ilgušas visu nakti.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs bija aicinājis parlamentu apstiprināt šo vienošanos, “lai nodrošinātu valsts spēju izdzīvot un turpināt cīņu”.
Grieķijai un tās kreditoriem – Eiropas Savienībai (ES), Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) – ir galīgi jāvienojas par jaunu aizdevumu līdz 20.augustam, kad Grieķijai būs jāatmaksā 3,4 miljardi eiro no sava parāda ECB.
Lai aizdevums tiktu piešķirts, Grieķijai vajag veikt fiskālus un citus ekonomiskās politikas pasākumus, tai skaitā reformēt gāzes tirgu, atcelt agras pensionēšanās plānus, likvidēt degvielas cenas atlaides lauksaimniekiem un palielināt dažus nodokļus.
