Budžeta izdevumi nākamgad par 10,6 miljoniem eiro pārsniegs plānotos 1
Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2016., 2017. un 2018. gadam, kā arī bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu, informē Finanšu ministrijā (FM).
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2016. gadam aprēķināti 5,61 miljarda eiro, 2017. gadam – 5,62 miljardu eiro, savukārt 2018. gadam – 5,64 miljardu eiro apmērā.
“Bāzes izdevumu apstiprināšana ir pirmais solis nākamā gada valsts budžeta izstrādē. Ņemot vērā situāciju ārējā vidē, ir skaidrs, ka tā [budžeta] veidošanā jābūt īpaši piesardzīgiem. Jau tagad gribu aicināt ministrijas un citas valsts iestādes savos finanšu pieprasījumos būt apdomīgām. Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam” 2016. gadam izdevumi attiecīgi palielināti 10,6 miljonu eiro apmērā, 2017. gadam palielināti 16,2 miljonu eiro apmērā. 2018. gadam bāzes izdevumi noteikti par 40,1 miljonu eiro vairāk salīdzinājumā ar apstiprināto 2017. gada ietvaru.
FM uzsver, ka ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm nākamā gada bāzes izdevumi nodrošināti 2015. gada valsts budžeta līmenī. Ir palielināti izdevumi atbilstoši valdības lēmumiem, savukārt samazināti atsevišķi vienreizējie pasākumi.
“Situācija ārējā vidē saglabājas ļoti nestabila, tādēļ Latvijas ekonomikas turpmākā attīstība lielā mērā būs atkarīga no faktoriem, kurus Latvija nevar ietekmēt. Ņemot vērā ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, Finanšu ministrija ir pazeminājusi ekonomiskās izaugsmes prognozes. Tās būs jāņem vērā, veidojot nākamā gada budžetu,” norāda finanšu ministrs.
IKP pieauguma tempa prognoze 2015. gadam samazināta no 2,8% līdz 2,1%, savukārt 2016. gadam – no 3,3% līdz 3%. Ņemot vērā tendences pasaules izejvielu tirgos, inflācijas prognoze 2015. gadam ir pazemināta no 2,4% līdz 0,4%, bet inflācijas prognoze 2016. gadam – no 2,5% līdz 1,9%. Šīs prognozes būs pamatā Stabilitātes programmai, kuru Latvija plāno iesniegt Eiropas Komisijai (EK) līdz šī gada 15. aprīlim.
FM norāda, ka galvenie riski Latvijas ekonomikai joprojām ir saistīti ģeopolitisko situācija reģionā un jaunu savstarpēju sankciju draudiem starp ES un Krieviju, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā un Krievijas rubļa vērtības kritums. Papildus tam izaugsme eirozonā izaugsme arvienu ir salīdzinoši vāja un nevar izslēgt jaunus satricinājums finanšu tirgos. Šie riski palielina nenoteiktību un vieš piesardzību patērētājos, kā arī uzņēmējos, tādējādi ietekmējot arī iekšējo patēriņu.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM rīkoja diskusijas ar makroekonomikas ekspertiem no Latvijas Bankas (LB), Ekonomikas ministrijas (EM) un komercbankām. FM redzējums par ekonomikas attīstību 2015. un 2016. gadā sakrīt ar LB un EM prognozēm. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes prezentētas arī Starptautiskajam valūtas fondam, EK un Fiskālās disciplīnas padomei.
Vienlaikus ministrijā atzīst, ka ir arī pozitīvi faktori, kas var veicināt straujāku ekonomikas attīstību. Kā būtiskākie pozitīvie aspekti tiek minēti zemās naftas cenas, Eiropas Centrālās Bankas uzsāktā vērtspapīru iegādes programma, EK investīciju plāna īstenošana, kā arī “KVV Liepājas metalurgs” darbības atjaunošana.
