Budžeta projekta apspriešanas gaita valdības sēdē ļauj droši prognozēt, kuros jautājumos šķilsies dzirksteles 20
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc vairāk nekā mēnesi ilga darba, kura galvenā sastāvdaļa bija diskusijas par budžetu ar dažādām ieinteresētajām grupām – pašvaldību savienību, uzņēmēju pārstāvjiem, arodbiedrībām, mediķiem, skolotājiem u. c. –, valdība vakar apstiprināja 2023. gada budžeta projektu.
Lai tas kļūtu par pilnvērtīgu valsts budžetu, tam vēl jāizkļūst caur Saeimas lasījumu dzirnakmeņiem. Uz Saeimu finanšu ministrs Arvils Ašeradens budžetu nesīs ceturtdien, 9. februārī, un valdībai paziņoja, ka atteikšoties no futūristiskā izskata kovida laika budžeta portfeļa un nodošot to Saeimas muzejam, bet budžetu nesīs agrākajā ādas portfelī.
2023. gada valsts kopbudžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,7 miljardu, savukārt izdevumi – 14,7 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2022. gada budžetu, 2023. gadā plānotie budžeta ieņēmumi paredzēti par 2,025 miljardiem eiro lielāki, bet izdevumi – par 2,233 miljardiem lielāki. Budžeta deficīts būs 1,77 miljardi eiro jeb 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdība ar šādu deficītu ir apmierināta, jo tas saistīts ar dažādiem vienreizējiem, nevis regulāriem izdevumiem – starp tiem ir valsts pretgaisa aizsardzības sistēmas iepirkums un apņemšanās atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus enerģētiskās krīzes laikā.
Pēdējā apņemšanās gan daļēji ir tikai deklarācijas līmenī, jo līdzekļi energoresursu cenu kompensācijai budžetā pagaidām ieplānoti tikai šai apkures sezonai, bet nākamajai vēl ne, taču valdības sēdē tika pausta apņēmība spert nepieciešamos soļus arī rudenī. Valsts parāds 2023. gada beigās tiek plānots 18 miljardu eiro liels jeb 42% no IKP, kas Eiropas Savienības kontekstā būtu uzskatāms par mērenu valsts parāda līmeni, nepieciešamības gadījumā to vēl iespējams palielināt.
Vidējo inflāciju gada mērogā valdība plāno 8,5% lielu – ņemot vērā, ka vēl nesen, decembrī, tā bija teju 20% liela, tad jāsecina, ka valdība cer uz drīzu un krasu inflācijas līmeņa pazeminājumu. Tāpat valdība prognozē, ka ekonomikas jeb iekšzemes kopprodukta apjoms šogad saruks par 0,6%.
Budžeta projekta apspriešanas gaita valdības sēdē ļauj jau diezgan droši prognozēt, kuros jautājumos šķilsies dzirksteles budžeta apspriešanas procesā Saeimā. Tādu kategoriski neapmierināto nav, visi pieklājīgi pauda atzinību Finanšu ministrijai par lielo paveikto darbu un situācijas uzlabojumiem dažādās jomās, un tomēr…
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka valdība nepilda starp LIZDA un valdību pērnajā septembrī noslēgto vienošanos, tādēļ skolotāju arodbiedrība februāra vidū sasauks ārkārtas padomes sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību. Vanaga neizslēdza arī streiku atsākšanos. Izglītības darbinieku arodbiedrību neapmierina tas, ka pretēji tam, par ko vienojās septembrī, budžeta paketē nav iekļauts skolotāju algu palielināšanas grafiks un tas, ka finansējums algu palielināšanai sasaistīts ar skolu tīkla reformu, tādējādi padarot skolotājus par šīs jau četrus gadus iestrēgušās reformas ķīlniekiem.
Otrs prognozējamais sarežģījums saistīts ar Latvijas pašvaldību interesēm. Tieši tāpat kā skolotāji tās saņēmušas papildu finansējumu, nelaime tikai tā, ka izdevumi pieauguši vēl vairāk.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis sūrojās, ka augstās energoresursu un citu preču cenas krasi palielinājušas pašvaldību izdevumus, tie pieauguši arī saistībā ar sociālajiem pakalpojumiem, kurus pašvaldības iepērk no uzņēmumiem, raizes rada arī šogad plānoto Dziesmu svētku izdevumi un pašvaldībām uzliktie pienākumi par pašvaldības policijas veidošanu tur, kur tās vēl nav, – pēdējam uzdevumam izmaksas neviens neesot spējīgs aplēst. “Mājokļu pabalstu saņēmēju skaits 2022. gada decembrī bija divarpus reizes lielāks nekā 2021. gada decembrī,” minēja Kaminskis, raksturojot pašvaldību finansiālās problēmas.
Jāpiebilst, ka teiktajam piebalsoja arī finanšu ministrs, uzsverot, ka drīzumā būtu jāpārskata pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda darbības principi. Šī fonda galvenie donori ir Rīga un Rīgas aglomerācijas pašvaldības, bet lielākie saņēmēji meklējami Latgalē. Vienlaikus Rīga netiek galā ar infrastruktūras uzturēšanas problēmām finansējuma trūkuma dēļ. Kā iespējamo risinājumu ministrs minēja fonda darbības principu un citu nodokļu pārskatīšanu. Nodokļu sistēmas pārskatīšana, kura jau ir sākusies, ilgs visu šo gadu, valdībai ar tās rezultātiem un izstrādātajiem priekšlikumiem būtu sabiedrība jāiepazīstina novembrī.
