Valdība akceptējusi nodokļu reformas izdevumu kompensējošos pasākumus 0
Otrdien Ministru kabinets izskatīja tos likumprojektus, kas kompensēs nodokļu reformas ietvaros paredzētos izdevumus, valdības sēdē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kopumā valdībai jāatbalsta izmaiņas vairāk nekā desmit likumprojektos, kas saistīti ar iecerēto nodokļu reformu. Šodien Ministru kabinets izskatīja piecus no tiem, bet par atlikušajiem Ministru kabinets lems nākamnedēļ.
Finanšu ministre uzsvēra, ka, lai īstenotu “lielos nodokļus reformas pasākumus”, piemēram, diferencēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu un minimālās algas paaugstināšanu, nepieciešami arī kompensācijas mehānismi, kurus valdība šodien arī atbalstīja.
“Tie galvenokārt ir saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu,” informēja Reizniece-Ozola.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka pēc tam, kad valdībā tiks atbalstīti visi nodokļu reformas īstenošanai nepieciešamie likumprojekti, tie vienotā paketē tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā.
“Likumu paketē centīsimies neveikt izmaiņas, taču koalīcijā esam vienojušies, ka, ja gadījumā izmaiņas tiks veiktas, tām jābūt fiskāli neitrālām,” uzsvēra premjers.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets šodien sāka skatīt ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus. Šodien valdība skatīja daļu no iecerētajām izmaiņām – grozījumus piecos likumos.
Ar grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredzēts, ka no 2019.gada 1.janvāra tiks mainīta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtība, proti, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim pirms transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates jābūt samaksātam pilnā apmērā.
Tāpat valdība lēma par jaunu likumu “Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2018.gada 1.janvāra fiziskām un juridiskām personām dzēsīs uzkrātās nokavējuma un soda naudas, dodot iespēju noteiktā termiņā atmaksāt izveidojušos nodokļu parādus.
Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredzēts noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt reizi gadā VID informāciju par klientiem – fiziskajām personām, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro. Ar likuma grozījumiem arī iecerēts noteikt VID pienākumu publicēt informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks. Tāpat VID būs jānodrošina publiski pieejama informācija par nodokļu maksātājiem, kuri ir administratīvi sodīti par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu.
Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts ar 2018.gada 1.janvāri paplašināt to nozaru loku, kurās būtu piemērojama pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība. Reversā PVN maksāšanas kārtību plānots piemērot būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei, mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru, integrālās shēmas ierīču un spēļu konsoļu piegādēm, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un elektriskās sadzīves aparatūras piegādei.
Savukārt ar grozījumiem likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” no 2018.gada 1.janvāra iecerēts paaugstināt azartspēļu automātiem un spēļu galdiem nodokļa likmes par 30%. Likuma grozījumi paredz, ka azartspēļu nodokļa likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu par kalendāro gadu pieaugs no 18 000 eiro uz 23 400 eiro, kā arī pieaugs azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu – par kalendāro gadu no 3204 eiro uz 4164 eiro.
