Valdība akceptē 2014.gada valsts budžetu ar deficītu 0,9% no IKP (papildināts) 0
Valdība otrdien atbalstīja nākamā gada valsts budžetu, kurā paredzēts vispārējās valdības budžeta deficīts līdz 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūra BNS uzzināja Ministru kabineta sēdē.
Konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti 7,004 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 7,143 miljardu eiro apmērā. Finanšu ministrijā (FM) aģentūru BNS informēja, ka valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,6% apmērā no IKP. Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2014.gadam ir plānoti 8,58 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 8,75 miljardi eiro. Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts pēc naudas plūsmas tiek prognozēts 0,17 miljardi eiro jeb 0,7% no IKP.
Nākamā gada konsolidēta budžeta ieņēmumi ir plānoti par 341,9 miljoniem eiro jeb 5,1% lielāki nekā 2013.gada budžetā, bet izdevumi pieauguši par 288,9 miljoniem eiro jeb 4,2%.
Tostarp valsts pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5,007 miljardu eiro apmērā, bet pamatbudžeta izdevumi – 5,275 miljardi eiro. Pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad pieaugs par 5,6%, bet izdevumi palielināsies par 8,7%.
Valsts speciālā budžeta ieņēmumi 2014.gadā plānoti 2,206 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 2,076 miljardi eiro. Plānots, ka speciālā budžeta ieņēmumi būs par 13% lielāki nekā šogad, bet izdevumi pieaugs par 2,4%.
FM pavēstīja, saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2014.-2016. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 4,2% apmērā, bet turpmākajos gados 4% apmērā no IKP.
“Gatavojot 2014.gada budžeta projektu, valdība ir noteikusi par prioritāti sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Jāuzsver arī tas, ka nākamais gads iesāksies nu jau eiro zīmē. Šobrīd ar valsts rādītājiem Māstrihtas kritēriju izpildē atrodamies godpilnajā augstākajā vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Pēc ilgām, tomēr konstruktīvām sarunām budžeta izstrādē ir jāturpina darbs gan pie ienākumu nevienlīdzības mazināšanas, nodarbinātības un darba produktivitātes nodrošināšanas, lai veicinātu ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību,” norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.
Ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumu īstenošanai nākamgad paredzēts palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamo minimumu līdz 75 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu līdz 165 eiro, kas samazina ieņēmumu nevienlīdzību, īpaši ģimenēm ar bērniem. Tāpat 2014. gada budžetā paredzēts darbaspēka nodokļu samazinājums, kas kopā par vienu procentpunktu samazinās gan darba ņēmēja, gan darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Mēnešalgu izlīdzināšanai ar 2014.gada 1.janvāri paredzēts atvēlēt 7,97 miljonus eiro. Rezultātā vairāk līdzekļu iegūs tās iestādes, kuru darbinieku vieta mēnešalgu skalā ir viszemākā, pavēstīja ministrijā.
Risinot demogrāfijas problēmjautājumus, 2014.gada budžetā ir paredzēti vairāki atbalsta pasākumi. Vecāku pabalsta minimālo apmēru un Bērna kopšanas pabalsta apmēru līdz bērna 1,5 gada vecumam paredzēts paaugstināt līdz 170 eiro, kā arī plānots noteikt jaukta Vecāku pabalsta un Bērna kopšanas pabalsta sistēmas ieviešana, tāpat ar nākamā gada 1.janvāri straujāk tiks palielināts valsts uzturlīdzekļu apmērs, nosakot to 101 eiro apmērā par bērnu 0-7 gadu vecumā un 111 eiro apmērā par bērnu 7-18 gadu vecumā. Savukārt ar nākamā gada 1.septembri plānots, ka valsts apmaksā brīvpusdienas arī 3.klases skolēniem, kā arī tiek palielināta valsts dotācija 1.-3. klases skolēnu brīvpusdienām no 1,14 eiro līdz 1,42 eiro.
FM atgādināja, ka uzsākot nākamā gada valsts budžeta izskatīšanu, nozaru ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma 10 reizes pārsniedza fiskālās iespējas. Pēc plašām diskusijām un rūpīgiem izvērtējumiem ministriju jaunajām politikas iniciatīvām paredzēts piešķirt 243 miljonus eiro. FM atzīmēja, ka papildu finansējuma sadalījums ir tām nozarēm, kurām iepriekšējo gadu budžeta konsolidāciju rezultātā tika krasi samazināti līdzekļi.
Ministrijā norādīja, ka 2014.-2016. gada vidēja termiņa ietvara likumprojekts nodrošina Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP2020) un Valsts aizsardzības koncepcijas vidēja termiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanu. FM informēja, ka NAP2020 realizācijai valdība atbalstīja finansējumu jaunās politikas iniciatīvām, proti, 2014. gadam – 122,8 miljonus eiro jeb 50,5% no kopējā atbalstītā finansējuma jaunās politikas iniciatīvām, 2015. gadam – 175,9 miljonus eiro jeb 53,3%, savukārt 2016. gadam – 212,0 miljonus eiro jeb 54,8%.
2014.-2016. gada vidēja termiņa ietvara likumprojektā paredzēts finansējums arī jaunajām politikas iniciatīvām, kas ir ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšana (22,0 miljoni eiro katru gadu), darba samaksas paaugstināšana un nodrošināšana pedagogiem (2014. gadā – 8,7 miljoni eiro, 2015. gadā – 12,5 miljoni eiro un 2016. gadā – 15,5 miljoni eiro). Finansējums paredzēts arī uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbiniekiem (6,5 miljoni eiro katru gadu), kā arī kultūras institūcijās nodarbināto pilnas darba slodzes atjaunošanai (2014. gadā – 1,8 miljoni eiro, 2015. gadā un 2016. gadā – divi miljoni eiro).
Kultūras attīstībai, zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai un elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanai arī ir paredzēts finansiāls atbalsts 2014.-2016. gada vidēja termiņa ietvara likumprojektā.
Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2014.-2016. gadam nepārsniegs Konverģences programmā noteiktos griestus, proti, 2014. gadā 0,9% no IKP, 2015. gadā 0,9% no IKP un 2016. gadā 0,8% no IKP pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijas.
Otrdien 2014. gada budžeta projektu ar pavadošo 39 likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014. -2016. gadam paredzēts iesniegt Saeimā.
