6
Izskanējusi arī kritika par sakaru pieejamību – Mazsalacā neesot bijis mobilā tīkla pārklājuma, arī Stiklos.
Valdgalē bija problēmas, bet ļoti operatīvi LMT, paldies viņiem par to, atveda un uzstādīja mobilo antenu un pēc tam uzlika arī bāzes staciju. Šī stacija tur atradās visu aktīvo dzēšanas fāzi un nodrošināja ar ļoti labiem sakariem.
Viens no iemesliem, kas traucējis operatīvu Valdgales ugunsgrēka ierobežošanu, bija dabas aizsardzības prasības, kas neļauj tīrīt stigas. Savukārt dabas sargi ļoti sašutuši teic, ka tā nav taisnība.
Lai veiktu stigu kopšanas darbus Valdgalē, katru reizi nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Taču šogad šīs stigas diez vai būtu ko līdzējušas, jo spēcīgais vējš dzina uguni uz priekšu un šaurākās vietās uguns būtu pārgājusi pāri. Tāpēc tika pieņemts lēmums izcirst 15 metrus plato joslu pa perimetru.
Vai tiesa, ka privātie mežu īpašnieki neļāva dzīt stigas ugunsgrēka ierobežošanai?
Valdgales ugunsgrēkā bija tāds gadījums – viena privātīpašuma saimnieks nevēlējās, ka šo joslu cērt, līdz ar to “Latvijas valsts mežiem” nācās pa savu īpašumu robežu uztaisīt līkumu, neskarot privātīpašumu. Šo joslu izveidoja, un uguns tai pāri netika.
Domājot par nākotni, vai normatīvajos aktos nevajadzētu paredzēt iespēju atsavināt īpašumu, ja pastāv lieli ugunsdrošības draudi sabiedrībai?
Šādi milzīgi ugunsgrēki bieži negadās, un šinī gadījumā joslas izciršana lielus sarežģījumus neradīja. Bet, ņemot vērā klimatiskās izmaiņas, varbūt ir vērts padomāt. Varbūt ne par atsavināšanu, bet par robežu izciršanu.
Vai nebūtu jāparedz purvu izstrādātāju pašu lielāka iesaiste ugunsdrošības nodrošināšanā?
Ramatas ugunsgrēkā apmēram 97% degušo platību bija “Latvijas valsts mežu” īpašums, tikai daži hektāri bija privātais īpašums. Vald-galē 100% “Latvijas valsts mežu” īpašums, un Sēlijā, Salas pagastā, arī 100% “Latvijas valsts mežu” īpašums. Ādažos daļēji cieta divi privātie īpašumi.
Purvi, kuros notiek kūdras ieguve, neskaitās kā meža zeme un līdz ar to dzēšanas funkcijas ir VUGD atbildība. Kūdras izstrādes purvu īsti vairs nevar saukt par purvu, pareizāk būtu dēvēt par derīgo izrakteņu ieguves vietu vai tamlīdzīgi. Lai ierobežotu ugunsgrēkus kūdras izstrādes purvos, vajadzīga tehnika, kuras nav ne VMD, ne VUGD rīcībā.
Kā vērtējat ierosinājumu lielu mežu un purvu ugunsgrēku gadījumos veikt vietējo iedzīvotāju tehnikas un zemessargu mobilizāciju? Tagad viņi ugunsgrēku ierobežošanā iesaistās brīvprātīgi, un paldies viņiem par to.
Es negribētu Valdgales ugunsgrēku nosaukt par katastrofu. Jā, liels meža ugunsgrēks, bet ne katastrofa. Arī civilās aizsardzības komisijas sēdē tika nolemts ārkārtas situāciju neizsludināt. Katru reizi saukt palīgā vietējos iedzīvotājus arī nebūtu īsti pareizi, tad jājautā, kam tiek maksāta alga mežu ugunsdzēsējiem. Lielajos ugunsgrēkos iedzīvotāji ir paši ieinteresēti ātrāk tikt galā, un liels paldies Stiklu zemniekiem, kas ļoti palīdzēja ar savas tehnikas iesaistīšanos, ar ūdens pievešanu.
Vai ugunsgrēku dzēšanā tika lietota tā saucamā pretuguns?
Valdgales ugunsgrēkā sarežģīto apstākļu dēļ, jo mežs un purvs bija ļoti pielūžņots, tas nebija iespējams. Taču pretuguni ļoti veiksmīgi izdevās izmantot Ādažu poligonā. Pretuguns nozīmē, ka ugunsgrēkam pretī tiek palaista uguns, un, tām saskaroties, vairs nav degmateriāla un tas apstājas. Protams, jāzina, ko dara, lai no kontrolētas aizdedzināšanas tas nekļūtu par nevadāmu stihiju. Jābūt pareizam vēja virzienam, uzraudzībai… Rīgas reģionālās virsmežniecības speciālistiem šī pieredze ir. Ilgus gadus ir veikta tā saucamā kontrolētā dedzināšana LIFE projekta ietvaros.
Kādas vispār ir dzēšanas metodes ugunsdzēsēju rīcībā? Tradicionāli mežu dzēšana saistās ar helihopteriem un ūdens maisiem.
Tur jau tā lieta, ka helikopteri nav tradicionāla metode. Šogad tā šķiet norma, bet, piemēram, pagājšgad helikoptera palīdzību mēs nebijām prasījuši ne reizi. Nebija tādas vajadzības. 2016. gadā divas vai trīs reizes bija iesaistīts helikopters ugunsgrēka dzēšanā.
Mūsu darbinieku rīcībā ir tā saucamās ugunsdzēsības pletnes, ar kurām diezgan labi var mežu ugunsgrēku ierobežot. Kūdras ugunsgrēku var apturēt tikai ar pastāvīgu ūdens liešanu – ir tā saucamie kūdras dzēšanas stobri, kas atgādina metāla pīķi ar caurumiņiem, caur kuriem spiež ūdeni kūdras slānī.
Šogad – 735 ugunsgrēki
2018. gads tiks ierakstīts vēsturē kā viens no tādiem, kurā uguns paņēmis lielas mežu un purvu platības.
Šogad jau reģistrēti 735 mežu un purvu ugunsgrēki ar izdegušo mežzemes platību 1342,5 ha, kuros vēl nav iekļauts Valdgales ugunsgrēks.
