Valda Buša 90 gadu jubilejas izstāde 0
Līdz 24. augustam Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma jūrmalnieka Valda Buša jubilejas izstāde, ko pats Meistars nepiedzīvoja, bet to sarūpējis viņa dēls Ilmārs Bušs.
Meistars saviem skatītājiem ik gadu nodeva vērtēšanai personālizstādi. Tas nebija pienākums, bet ieradums. Pirmā personālizstāde bija 1971. gadā. Dzīves un darba pieredze deva viņam tiesības uzrunāt skatītāju viņam ierastā gleznošanas manierē, kas piemita tikai viņam un pat bez paraksta viņa gleznas ir atpazīstamas. Katra izstāde, arī šī, piedāvā atklātu un emocionālu sarunu starp mākslinieka radīto gleznu un skatītāju. Šo izstādi mākslinieks gaidīja, gleznoja. Viņš pats izteicies: “Esmu atradis jaunu izteiksmes veidu, es gleznoju vēl vispārinātāk, tēlaināk, gribu attēlot sauli, gaismu, saprast tās filozofisko būtību.” V. Buša glezniecību var saprast, nesaprast, bet vienaldzīgo nevar būt. Viņa glezniecība atklāj zemes cilvēka dialogu ar Visumu, iepazīstot tā būtību caur sauli, debesīm, ūdeņiem un zemi. Izstādē pārsvarā aplūkojamas ainavas, kas gleznotas tīrām krāsām, lieliem triepieniem, radot nosacītus dabas tēlus. Nav daudz tādu mākslinieku, kuri, gatavojoties 90 gadu gadskārtai, varētu atzīt, ka ir atraduši jaunu izteiksmes veidu, bet V. Bušs to pateica vārdos un apliecinājis arī darbos – gleznās. Tas panākts neatlaidīga darba rezultātā no 1945. gada, kad topošais mākslinieks vēra Mākslas akadēmijas durvis, lai gandrīz septiņdesmit gadus ziedotu vienai mūzai – glezniecībai. Paļaujoties daudzu gadu trenētai acij un rokai, mākslinieka krāsu un triepienu kontrasti viņa gleznās rada harmonisku tēlu. Jaunās atziņas mākslā ļāva māksliniekam pievērsties saulei un Visumam jaunā skatījumā. Paceļot acis pāri tik ierastiem objektiem, viņš savā iztēlē redz jaunu gaismas pārvaldītu harmoniju un mākslinieka radītās gleznas iespaidā cenšamies redzēt arī mēs – gleznu skatītāji.
Mākslinieks mums atstājis simtiem gleznu, kas parāda viņa izaugsmes ceļu no tikko akadēmiju beigušā studenta darbiem, kur jūtama viņa pasniedzēju ietekme, līdz darbiem, kuri mūs priecē šodien.
Skatoties izstādi, jāpievērš uzmanība gleznas gada skaitlim, tad var izsekot gleznotāja izaugsmei, lai labāk izprastu mākslinieku. Viņš savā dzīvē bijis nepiekāpīgs, nepakļaujoties dažādiem varas spiedieniem. Tāds viņš bijis arī glezniecībā, gājis paša izvēlēto, viņaprāt, vienīgo taisno ceļu.
