Vaļasprieku pārvērš biznesā – top unikāli sporta dēļi ar latviskiem rakstiem 0
“Mūsu veiksme ir produkta – sava veikborda dēļa – izveide un pēdējos gados labāko profesionālo veikbordistu piesaiste tā īpašību pārbaudei,” teic SIA “Boont” pārstāve Sabīne Koklačova.
SIA “Boont” īpašnieks Pāvels Losevs un Sabīne kopš bērnības aktīvi nodarbojas ar dēļu sporta veidiem, tostarp brauc ar snovbordu (tulk. – sniega dēlis) ziemā un veikborda (tulk. – ķīļūdens dēlis), kā arī longbordu (tulk. – garais dēlis) vasarā. Kad pirms vairākiem gadiem sacensībās gūtā trauma Pāvelam vairs neļāva aktīvi nodarboties ar sirdslietu, viņš nolēma pievērsties sporta inventāra ražošanai. No kā pamācīties nebija, jo Latvijā veikborda, snovborda un longborda dēļus neviens neražo.
Sabīne ir bijusī Latvijas izlases dalībniece snovbordā. Viņa ar slēpošanu un jaunajiem dēļu sporta veidiem nodarbojas vairākus desmitus gadu. “Patlaban tas ir dzīvesstils. Kad sāku vienpadsmit gadu vecumā, tad jauno hobiju un sporta veidu kultūra bija attīstības sākumā. Kad apgūsti nianses un dari labi, tad izbaudi savu hobiju pavisam citā līmenī,” teic Sabīne, kas ikdienā darbojas arī ar reklāmu saistītā biznesā.
Jaunie dēļu sporta veidi, tiesa gan, tie nav lēti, Latvijā attīstās, tāpēc veidojas arī tirgus, kur pirmajiem dalībniekiem būs priekšrocības.
“Domāju – nebūs sarežģīti, kāpēc nemēģināt? Tomēr laika gaitā vajadzēja izmēģināt dažādus materiālus. Sākām ar bērzu, kas izrādījās pārāk smags, tāpēc palikām pie Latvijas apses. Dēlim ir vajadzīgs viegls, elastīgs un izturīgs materiāls,” veika dēļa tapšanu raksturo Pāvels. Paskaidrošu, ka veikborda dēļa optimālajam svaram ir jābūt tādam, lai dēlis pārāk daudz negrimst ūdenī un pārāk daudz nenoslogo rokas. Pārāk smags dēlis gan ļauj vieglāk izpildīt lēcienus un mīkstāk nosēsties. Savukārt ar pārāk viegla svara dēli ir viegli slīdēt pa ūdens virsmu, bet grūtāk izpildīt citus uzdevumus.
Ļoti svarīgs nosacījums katra produkta pārdošanā ir tā iepakojums, veikborda gadījumā – izskats (dizains), ko “Boont” dēlim veidoja Sabīne. Abi jaunie uzņēmēji izpētījuši, ka pasaulē veika dēļus no koka ražo vien divi ražotāji. “Boont” vislielākā atšķirība no konkurentu piedāvājuma, priekšrocība ir veika dēļa ražošana pēc klienta dizaina. “No nākamā gada pēc klienta pieprasījuma piedāvāsim pēc pasūtījuma arī atbilstošus tehniskos parametrus,” tā Pāvels.
Pāvels atklāj – viena veika dēļa ražošanai patlaban vajag vienu dienu. Uzņēmumam ir īpaša prese, kur apses sagatavi ar spiedienu izliec noteiktā formā. Citi ražošanas līdzekļi ir slīpēšanas mašīna un galdi. Pāvels atsakās stāstīt par ražošanas tehnoloģiju un citām ar veikborda tapšanu saistītām niansēm. “Tie ir mūsu noslēpumi, līdz kuriem nonācām pusotra gada ilgā izmēģinājumu laikā. Āķis slēpjas tur, ka dēļa izliekums nedrīkst deformēties, tas nedrīkst ieņemt savu sākotnējo formu. Mums vajadzēja ilgu laiku, lai saprastu, kā to nodrošināt,” saka uzņēmējs. Viņš piebilst – veika dēļiem citas sastāvdaļas lielā daudzumā (lai būtu lētāk) pērk no visas pasaules. Viena “Boont” dēļa cena ir aptuveni 350 – 500 eiro, kas esot konkurētspējīga ar Ķīnā un Filipīnās, lielākajās ražotājvalstīs, tapušajiem produktiem. Mērķu sasniegšanai svarīgi būs arī izveidot ieinteresētu darbinieku komandu.
Pāvelam dažādu dēļu ražošana patlaban ir nopietns vaļasprieks, kur ieguldīta apkures iekārtu uzstādīšanā nopelnītā nauda. Naudas aizņēmumi kredītiestādēs nav ņemti. Arī izstādēs nav būts. Sava produkta virzīšanai tirgū ir izvēlēti profesionālie sportisti divās Latvijas un Igaunijas komandās. Viņi sacensībās startē ar “Boont” dēļiem, un izcīnītās godalgotās vietas parāda šo produktu konkurētspēju. “No mutes mutē” – tā ir mūsu mārketinga stratēģija,” piebilst Sabīne.
Viņa teic, ka patlaban uzņēmums atrodas pārejas posmā no produkta izveides uz nopietniem ražošanas daudzumiem. Uzņēmumam ir savs rasētājs, ir fotogrāfe. “Mēs vēlamies izaugt par pasaules mēroga mazu uzņēmumu, kas izpildītu pasūtītāju individuālos pasūtījumus. No citiem vēlamies atšķirties ar inovāciju un individuālo pieeju. Visu laiku ir jāprogresē, bez inovācijas nevar,” nākotnes ieceres iezīmē Pāvels.
Latvijā patlaban ir izveidojusies veikborda kopiena, regulāri sacensībās piedalās aptuveni 20 – 40 dalībnieku. Sporta veids nav lēts. Viens brauciens stundas ilgumā maksā 30 eiro, aiz laivas vēl dārgāk. Papildus jāmaksā arī par dēļa nomu un hidrotērpu. Tomēr nozare aug. Abi entuziasti paredz – ja veikbords turpinās attīstīties līdzīgā tempā kā patlaban, tad to iekļaus olimpisko spēļu programmā. Patlaban attīstās arī veika slēpošana. “Boont” darbnīcā ir izveidoti vairāki šo slēpju modeļi. Tāpat pircējiem tiek piedāvāti arī longbordi.
Jaunie censoņi teic, ka saprot – viņu mazais uzņēmums patlaban atrodas vien savas izaugsmes sākumā. Tā nākotne būs atkarīga no ieguldītā darba.
