Apgriešana un aizsardzība 0
Lai izaudzētu skaistus, lielus ķekarus, vasarā pie vīnogām rokas jāpieliek katru nedēļu. Ja vīnogulājus kopj tikai ik pēc trim nedēļām, zari saaug čurmulī un raža samazinās. Deserta šķirnēm ogas ķekarā sasniedz vajadzīgo lielumu un cukura daudzumu, ja uz katra augļzara atstāj ne vairāk par vienu vai diviem ķekariem. Trešais ķekars noteikti jāgriež nost, citādi krūms ir pārslogots, tam ogas nenogatavojas. Lielāks ķekaru skaits pieļaujams vienīgi šķirnēm, kas paredzētas vīna gatavošanai vai sulai, jo tām ogu lielums nav tik svarīgs.
Kad izveidojušies pumpuri, bet vīnogas vēl nav sākušas ziedēt, augus pret neīsto miltrasu miglo ar 1% Bordo maisījumu. Rūpīgi smidzina gan apakšējās lapas, gan augsni, jo tur attīstās sporas. Otrreiz apstrādā tūlīt pēc noziedēšanas.
“Pēc jaunākajiem pētījumiem, neīstās miltrasas ierobežošanā labus rezultātus var panākt, vīnogu saknes mulčējot ar melno segumu. Tas kavē sporu darbību, kas atrodas augsnē un var būt aktīvas vairākus gadus. Segums veicina arī sakņu un visa vīnkoka straujāku attīstību un vienlaikus dzinumu nobriešanu, turklāt neaug nezāles. Daudzo priekšrocību dēļ vīnogu audzētājs Gatis Kužums Ceraukstes pagastā ar melno ģeotekstilu noklāja nesen ierīkoto vīna dārzu pushektāra platībā,” stāsta Pēteris Siliņš.
Pirmajā gadā kalsnavietis sedz visas šķirnes, neņemot vērā to sala izturību. Jaunajiem stādiņiem pirms sala iestāšanās uzliek putuplasta kastes, kas izmantotas zivju transportēšanai. Ražojošus lietuviešu un P. Sukatnieka šķirņu krūmus viņš nesedz, jo tie ir sala izturīgi, saknes pacieš līdz -10…-12 °C. Dienvidu izcelsmes šķirnēm saknes ir vārgākas un izsalst, ja temperatūra pārsniedz -7…-8 °C, tāpēc augiem nepieciešama zemsedze, piemēram, kļavu lapu kārta.
