Zvejošana privātos ūdeņos 0
– Ja atbilstoši Civillikumam ezers vai upe nav iekļauta publisko ūdeņu, kā arī to ūdeņu sarakstos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, šādi ūdeņi ir privātā īpašumā. Zvejas tiesības tajos pieder attiecīgo ūdenstilpju īpašniekiem, – informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.
Zvejas un makšķerēšanas kārtība paredz, ka privātajās upēs rūpnieciskā zveja, izņemot dažos gadījumos nēģu zveju, pilnībā ir aizliegta.
Privātajos ezeros, kas atrodas viena zemes īpašnieka zemes robežās, zvejas un makšķerēšanas iespējas nosaka tikai pats īpašnieks.
Apkārt šādam privātajam ezeram nav jānosaka pat tauvas josla. Savukārt, lai veiktu rūpniecisko zveju kopīpašuma ūdeņos, kas robežojas ar vairāku piekrastes zemes īpašnieku teritorijām, attiecīgajā pašvaldībā ir jānoskaidro konkrētajā ezerā noteiktais zvejas rīku limits. To nosaka kā tīklu kopgarumu metros.
Paredzēts, ka katrus 30 m no tīklu garuma var aizstāt ar vienu zivju murdu. Par 10 ha mazākos ezeros ir noteikts standarta limits – 75 m tīklu kopgarums.
Tad izņēmuma kārtā kopējo tīklu garumu var aizstāt ar 3 murdiem. Visiem kopīpašuma ūdeņu īpašniekiem jāvienojas par ezeram noteiktā limita savstarpēju sadali. Jāuzraksta vienošanās un tā jāiesniedz attiecīgajai pašvaldībai. Katram īpašniekam pašvaldībā jāiemaksā nauda par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu un jāsaņem zvejas licence Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē. Citi dokumenti privātajos ūdeņos nav nepieciešami. Ja zvejo privātpersona, pietiek ar šo licenci.
