Vaļasprieks, kas atnāca nejauši: Fotogrāfs Matīss Markovskis un ādas apstrāde 1
Fotogrāfs MATĪSS MARKOVSKIS, kas jau gadiem veiksmīgi sadarbojas ar daudziem Latvijas preses izdevumiem, dokumentē Valmieras Drāmas teātra un Leļļu teātra izrādes, kā arī iemūžina Spēlmaņu nakts notikumus, pirms neilga laika atradis savu vaļasprieku, kam tagad nododas ar lielu aizrautību. Tā ir ādas apstrāde.
Liktenīgā motocikla soma
Kad pirms pāris gadiem Matīss ar sievu posās ceļojumam ar motocikliem pa Eiropu, sapratuši, ka ar vienu somu, ko braucēji parasti stiprina pie moča sāniem, būs par maz.
“Man tāda jau bija, bet sievai – ne, taču ir vajadzīga, lai varētu salikt ceļojumam nepieciešamos sīkumus. Kad paskatījos, cik tāda soma maksā (tie ir vismaz 160 eiro un vairāk), domu par pirkšanu atmetu.
Kamēr pats nebiju uztaisījis nevienu somu, man tas šķita dārgi. Tagad saprotu – nav gan, jo āda ir dārga, turklāt, lai taptu šāda soma, ir smagi jāstrādā,” balstoties uz savu pieredzi, stāsta Matīss.
Lai ceļojumā nevajadzētu doties bez nolūkotās somas, Matīss bijis apņēmības pilns pats to uzšūt. Nodomājis, ka tur taču nav nekā pārpasaulīgi sarežģīta, jāņem gatavā par paraugu un jādara.
“Man nevajadzēja kaut ko no jauna atklāt – papētīju, cik daudz detaļu ir, kā tās savienotas, un rīkojos. Pirmo somu es sašuvu ar rokām, pieredzes trūkuma dēļ savainojot pirkstus, jo vaskotie diegi, kad tos pievelk, griež kā žiletes,” ne tik senus notikumus atceras Matīss.
“Kaut ko taisīt no biezas ādas ir pasmags process, tas nav zeķi lāpīt.” Lai taptu motocikla soma, esot jāsašuj kādi seši gabali jeb detaļas. “Ļoti būtiski, lai tā izturētu ārējās vides iedarbību – gan lietu, gan sniegu, gan dubļus un eļļas, nelaistu cauri ūdeni, nedeformētos, ja gadās kādi triecieni.
Protams, arī izskats nav mazsvarīgs,” Matīss uzskaita īpašības, kurām jāpiemīt kvalitatīvam ādas izstrādājumam. Par savu pirmo paštaisīto somu viņš vērtējoši teic – tas nebija veiksmīgākais projekts, tomēr arī ne bezcerīgs.
Turklāt, darinot nākamās somas, makus un citas lietas, bijis skaidrs, kur nevajadzētu kļūdīties, ko nevajadzētu pieļaut, ja grib tikt pie kvalitatīvas mantas.
Jāpiebilst, ka Matīss nav gājis ne mākslas skolā, ne apmeklējis kādu meistarklasi. Viņš paļaujas uz savu prātu, gaumi un prasmēm.
Āda ar raksturu
Materiālus pirmajai somai un arī turpmākajiem darinājumiem Matīss pērk šūšanas piederumu veikalā Rīgas ādas Rīgā, Blaumaņa ielā. Tur esot gan plaša ādu izvēle, sākot ar dabīgajām un beidzot ar mākslīgajām, gan ādas apstrādei nepieciešamie darbarīki, diegi un furnitūra.
“Lielākoties izvēlos 4–5 milimetrus biezu ādu. Tam, kura dzīvnieka āda tā ir, nepievēršu uzmanību, jo nešķiet svarīgi. Man būtiski, lai āda būtu bieza, izturīga, lai krāsa būtu tāda, kādu man vajag,” izvēles principus pamato Matīss un atklāj, ka pirmajai motocikla somai iegādājies puskvadrātmetru ādas, kas maksājusi 80 eiro kvadrātmetrā.
Viņš priekšroku dod melnas un brūnas krāsas ādai. Ja kādam gribas, lai soma vai maks izskatītos nevis kā tikko nācis no veikala plaukta, bet būtu ar vecinājuma efektu, ādu speciāli apstrādā.
Savukārt, lai dekoratīvās detaļas būtu daudzslāņainākas, tās darina no tonētas ādas. Tonēšanai viņš izmanto šķidro melno vasku. Lai tonējums labāk iesūktos ādā, svarīgi, lai tā iepriekš nebūtu pārāk apstrādāta – vaskota vai krāsota.
“Lietojot somu, maku vai jebkuru citu ādas izstrādājumu, laika gaitā rodas kādas švīkas, nodilumi. Tas, manuprāt, ir ieguvums, nevis zaudējums, jo tad āda vairs nav tik gluda kā plastmasas pudele, nav bezpersonisks kaut kas, bet ar raksturu,” ir pārliecināts Matīss.
Apstrādes process
Vispirms jābūt vīzijai, ko gribas uztaisīt. Lai ādu nenopirktu par daudz vai par maz, bet tieši tik, cik vajag konkrētajam izstrādājumam, ieteicams no papīra uztaisīt piegrieztni. Tad būs skaidrs, cik daudz materiāla vajadzēs ne vien, piemēram, somas karkasam, bet arī siksnai, kabatām un citām detaļām.
Vēl Matīss aicina iesācējus nerīkoties tā, kā viņš to darījis, – uzreiz neķerties pie pamatīga priekšmeta darināšanas, bet patrenēties, sašujot divus ādas gabaliņus. “Ir dažādi dūrienu veidi. Ar ko viens atšķiras no otra, to var paskatīties interneta vietnē YouTube,” iesaka Matīss.
Kad āda nopirkta un piegriezta, ķeras pie šūšanas. Sākumā Matīss šuvis ar rokām, izmantojot speciālas adatas, kas esot ļoti asas, un vaskotu diegu. Tā ka dabūt adatu cauri biezai ādai ir ārkārtīgi grūti, iepriekš ādu caursit ar speciālu dakšu.
“Lai detaļu salaiduma vietas pamatīgāk turētos kopā, tās vispirms vajadzētu salīmēt un tad tikai sašūt. Šim nolūkam ir domātas speciālas līmes, ko izmanto kurpnieki apavu labošanai un izgatavošanai,” stāsta Matīss.
“Pirms šūšanas salīmējot detaļas, izstrādājums kļūst izturīgāks – ja kādai cilpai pārtrūkst diegs, iršanas process neturpinās, un caurums neveidojas, jo detaļas ir savienotas dubultā – gan ar diegu, gan līmi.”
Lai veidotu somas formu un apjomu, izmanto speciālu tam paredzētu materiālu, ko iegādājas šūšanas piederumu veikalā. “Tas ir tāds kā kartons, kas piesūcināts ar piķi. Ļoti izturīgs materiāls – kad mēģināju pārplēst centimetru platu strēmeli, man tas neizdevās.”
Darba procesā liela nozīme ir arī kvalitatīviem nažiem. Ja asmens ir truls, āda griežot tiek vilkta un deformēta. “Asmenim jābūt no kvalitatīva materiāla. Es ādas griešanai izmantoju divu veidu nažus – ar apaļu rotējošu asmeni, kādus lieto picas sagriešanai, un nazi ar izvirzāmu asmeni, ko izmanto papīra griešanai.”
Matīss uzsver – viņam patīk strādāt ar ādu tāpēc, ka tas ir dabisks un dzīvs materiāls. “Ļoti reti strādāju ar mākslīgo ādu, bet ir gadījumi, kad to vajag izmantot, jo tā nezaudē formu, tik viegli nepakļaujas ārējās vides iedarbībai.
Gribētu kaut ko uztaisīt no neapstrādātas un nekrāsotas ādas. Tad tā savu raksturu un nokrāsu iegūtu lietošanas laikā, nevis šīs īpašības būtu piešķīris cilvēks.”
Matīsa pirmais darinājums no ādas bija motocikla sānu soma.
Saviem izstrādājumiem viņš parasti izvēlas biezu, izturīgu ādu. Favorītkrāsas ir melnā un brūnā.
Rāvējslēdzēju, kniedes un citu furnitūru pieskaņo ādas tonim. Melna āda labāk sader ar sudraba krāsas furnitūru, bet brūna – ar bronzas toni.
Tā kā soma ir pakļauta lietus un sniega iedarbībai, svarīgi, lai āda ne vien labi izskatītos, bet arī būtu apstrādāta pret ārējās vides iedarbību.
Lai somai būtu forma, tās karkasu veido no blīva kartona, kas piesūcināts ar piķi, vai plastmasas.
Lai aprēķinātu, cik daudz ādas nepieciešams somas darināšanai, vispirms ieteicams uztaisīt piegrieztni no papīra.
Katrai otiņai sava kabatiņa.
Ādas rokassprādzes, josta un soma – tas pieder pie baikeru stila.
Matīss netaisa tikai plecu somas, mugursomas un makus. Viņa darinājumu klāstā ir arī ādas priekšauts kalējam, pleca siksna medību bisei un arī attēlā redzamais futrālis cirvja asmenim.
