Valainis par solidaritātes iemaksām: “Gribu, lai bankas vairāk finansē tautsaimniecību” 46
“Es gribu, lai bankas vairāk finansē tautsaimniecību, un mēs tām dodam šo iespēju, kas ir labākā vienošanās, protams, – no šīs vienošanās nevar atteikties,” tādu viedokli intervijā TV24 raidījumā “Ziņu top” pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot otrdien, 8.oktobrī, valdībā atbalstīto Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.
“Tā ir vienošanās ar likumu. Tas nav papīrs, ko mēs parakstām, nu redziet, finansējiet tautsaimniecību un tad mēs liksim jūs mierā! Tas ir plāns – ar likumu nostiprināta vienošanās, kas paredz to, ja tu darbu darīsi labi, tad mēs tevi liksim mierā, lūdzu, darbojies! Bet mēs izvirzām mērķus un pasakām, ko nozīmē labi?! Un labi nozīmē to, ka tev ik gadu par 12-14% tā kreditēšana ir jākāpina,” valdības lēmumu skaidroja ekonomikas ministrs Valainis TV24 raidījumā.
Ministrs piebilda, ka no banku puses pēc šī valdības lēmuma izskan runas, ka valdība bankām piespiežot darīt to, ko darīja tā sauktajos treknajos gados, kas bija 2008., 2009.gads. “Es atgādināšu, ka tajā laikā kredītportfeļa kāpums bija par 40% un vairāk gadu no gada. Mēs tagad neprasām par 40% [kāpināt]. Mēs prasām – paceliet mazliet virs 10%! Un tas būtu tas mērķis, uz ko mēs ietu, ja bankas to izdarīs,” pauda cerību Valainis, kurš izteica gatavību palīdzēt bankām šo mērķi sasniegt.
TV24 raidījumā “Ziņu top” Valainis skaidroja, ka investīciju ieplūšana tautsaimniecībā no banku puses dos “ilgtermiņa efektu”. Ja jau nākošgad, piemēram, iekasētu nodokļos tautsaimniecībai 90 miljonus eiro, kas papildinātu 2025.gada budžetu, tad tas palīdzētu risināt tikai “šodienas jautājumus”, norādīja ekonomikas ministrs. Šī nauda tiktu novirzīta skolotājiem, aizsardzībai, mediķiem.
“Tā nauda ieietu vispārējā budžetā. Bet tas, ko mēs iegūstam tad, ja viņi [bankas] ieinvestē to naudu, tad tas ir daudz lielāks ieguvums, jo tā nauda tāpat agriežas nodokļos un pat vairāk, nekā tad, ja mēs nodokļos paņemtu, bet arī ilgtermiņā tas mums dotu efektu, kas paliks,” pamatoja ekonomikas ministrs Valainis, kādu labumu dos valdības atbalstītās izmaiņas likumdošanā, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.
Portāls LA.LV jau ziņoja, ka valdība otrdien, 8.oktobrī, atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.
Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā – 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā – 66 miljonus eiro.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka “solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves”, ziņoja LETA. Ministrs norādīja, ka tas ir saistīts ar valsts budžeta saspringto situāciju un nepieciešamību finansēt valsts aizsardzību. Ar solidaritātes iemaksu plānots sasniegt divus mērķus – finansējumu valsts drošībai un stimulu zināmā mērā stagnējošai valsts ekonomikai, lai veicinātu kreditēšanu, teica Ašeradens.
Pilnu TV24 raidījumu “Ziņu top” variet skatīties video šeit:
