Valainis: Mazāk jādomā par ierobežojumiem, ir laiks padarīt drošāku mūsu ikdienu 19
Līga Abakuka, “RīgaTV 24”
“Ir jāsāk domāt, kā dažādās cilvēku aktivitātes padarīt drošākas un mazāk ir jādomā par ierobežojumiem. Ir jāskatās arī uz atbalsta mehānismiem, kas varētu samazināties, ja atceļ ārkārtas stāvokli”, RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” savā viedoklī par ierobežojumu mīkstināšanu dalījās “Latvijas Lielo pilsētu asociācija” izpilddirektors, 13. Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).
Valainis raidījumā uzsvēra, ka termins “ārkārtas stāvoklis” cilvēkiem, kas dzīvo savu dzīvi, no rīta iet uz darbu vai strādā no mājām, neko daudz dzīvē nemaina. Šis termins absolūti neko neizsakot.
Jautājums esot par ierobežojumiem, jo ierobežojumu pakete paliek spēkā un ir jādomā nevis par terminu “ārkārtas stāvoklis”, jo dzīve no šī termina nepaliks ne vieglāka, ne grūtāka, bet ir jāskatās uz atbalsta mehānismiem, kas varētu samazināties, ja šo ārkārtas stāvokli atceļ.
“Tas būs jautājums valdībai – kādā veidā tā šo jautājumu risinās. Tam skaidras atbildes nav, bet ir skaidra atbilde par ierobežojumu turpmāko darbību”.
Deputātu vairāk interesē praktiskie jautājumi, piemēram, iestājoties siltajam laikam, cilvēki vairāk nodarbojas ar dažādām aktivitātēm ārā, sporto, grib apmeklēt ikgadējos tirgus, iepirkt stādus u.t.t.
“Ir jāsāk domāt, kā šos procesus padarīt drošākus un mazāk ir jādomā par šiem ierobežojumiem” aicināja Valainis.
“Pabraukājot, pastaigājot, mēs redzam, kas notiek, piemēram, sporta stadionos, cilvēki spēlē futbolu, basketbolu, vingro, notiek dažādas grupu nodarbības, notiek kustība tirdziņos.
Cilvēkiem sāk veidoties pašiem sava izpratne par ierobežojumiem, cilvēki pēc saviem ieskatiem pielāgo savām darbībām šos drošības kritērijus. Diez vai kaut kādi aizliegumi spēs mainīt cilvēku ierasto ikdienu, jo mēs jau gadu dzīvojam šajos ierobežojumos.
Ir jādomā, kā padarīt mūsu ikdienu drošāku”, pārliecinoši pauda deputāts.
Valainis raidījumā minēja vēl kādu piemēru, proti – brīvdienās varēja vērot Latvijas izlases futbola spēli, kur tribīnēs bija 5 tūkstoši cilvēku, bet, kad spēle esot norisinājusies Latvijā, to drīkstēja apmeklēt vien daži desmiti skatītāju un tie paši bijuši federācijas pārstāvji.
“Tas ir viens no piemēriem, ko cilvēki redz, kas notiek apkārt, šie būs tie argumenti, kas valdībai liks domāt par to, ka mēs nedrīkstam ierauties alā un neredzēt to, kas notiek apkārt”.
