Māris Antonevičs: Vāks! Ždanoka, Urbanovičs, Ušakovs, Mamikins, Lindermans – visi kopā 3
Kamēr latviešu mediji un soctīklu publika apspriež, cik strauji un pārliecinoši “Saskaņa” izvilkusi etnisko kārti sava līdera Nila Ušakova aizstāvībai, krievu valodā iznākošais laikraksts “Segodņa” (agrāk zināms ar nosaukumu “Vesti segodņa”) gājis tālāk un iezīmējis šī procesa iespējamo nākotni.
Laikraksta 7. februāra numura vāku rotā interesanta politiķu portretu galerija: Aleksandrs Mirskis, Tatjana Ždanoka, Jānis Urbanovičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Nils Ušakovs, Aleksandrs Gapoņenko, Andrejs Mamikins, Miroslavs Mitrofanovs, Vladimirs Lindermans.
Personas pietiekami zināmas un plašāku iepazīstināšanu neprasa, bet ko tās visas dara uz viena vāka? To paskaidro virsraksts – “Lai nepazustu pa vienam”.
“Segodņa” iezīmējusi potenciālo krievu partiju apvienošanos (spriežot pēc personāžiem – “Saskaņas”, Latvijas Krievu savienības, “Alternative”, kā arī nereģistrēto Nepilsoņu kongresu un Lindermana “Par dzimto valodu”). Kā teikts rakstā: “Ir laiks pārtraukt šķelt elektorātu un meklēt nebūtiskas, neprincipiālas atšķirības starp partijām, kas pretendē uz nacionālo minoritāšu balsīm.”
Kā starta šāviens pārmaiņām atzīmēts tieši sestdien notikušais mītiņš pie Rīgas domes, uzsverot, ka “Saskaņa” beidzot sākusi izmantot tās pašas ielu protesta metodes, ko sabiedrotie no citām partijām, lai gan iepriekš saskaņieši uzskatījuši, ka visi jautājumi jārisina parlamentārā ceļā.
Patiesībā jau nekā satriecoša šajā scenārijā nav. Lai gan visi minētie it kā pārstāv dažādas politiskās organizācijas, kaut kādā laika posmā viņi ir bijuši kopā ar pašreizējo “Saskaņu” (agrāk “Saskaņas centrs” un Tautas saskaņas partija). Varbūt vienīgais izņēmums ir Lindermans, kura politiskā biogrāfija ir atšķirīgāka.
Starp citu, 8. Saeimas vēlēšanās Urbanovičs pat uzdāvināja Ždanokai Tautas saskaņas partijas nosaukumu, ar kuru viņa pieteicās Centrālajā vēlēšanu komisijā, labi zinot, ka netiks reģistrēta. Visa pārējā kompānija tolaik startēja un darbojās zem “PCTVL” zīmola. Ideja pārtapt par “sociāldemokrātiem” nāca krietni vēlāk.
Var jau teikt, ka pagaidām ideja par “PCTVL” atdzimšanu ir viena laikraksta fantāzija. “Segodņa” īpašnieku maiņas ir diezgan noslēpumains darījums – iepriekš par tādiem tika uzskatīts krievu miljonārs, bijušais Krievijas Valsts domes deputāts Jankovs, vēlāk SIA “Media Nams Vesti” un kāda Ludmila Kalašņika.
Nupat kāds vārdā nenosaukts investors no Lietuvas nopircis ar avīzi saistīto interneta portālu “Vesti.lv”. Tas jau darbojas ar jauno nosaukumu “Baltijas balss”. Var izdarīt pieņēmumu, ka laikraksta izdevēji (vai tie, kas aiz viņiem stāv) mēģina spēlēt aktīvo politisko lomu, sūtot kādu signālu. Bet vai no zila gaisa? Tikpat labi mērķis var būt atspoguļot procesus, kuri vēl tikai tiek apsvērti.
“Saskaņai” tā pat nebūtu “iznākšana no skapja”, jo ilūzijas par šīs partijas orientāciju tāpat nevienam nav.
Un visa tā partijas līderu bieži piesauktā nežēlīgā cīņa ar Ždanoku ir vairāk par vēlētāju balsīm, ne ideoloģiju.
Arī “Saskaņas” Eiropas draugus acīmredzot uztrauc pavisam citi jautājumi, nevis Latvijas iekšpolitika. Interesanti tikai, kā to visu sev un sabiedrībai paskaidrotu Papule, Zariņš, Sproģis un visi pārējie piesaistītie, skaistiem lozungiem apbruņotie latvieši. No otras puses – kuram tas rūp?
