Trešajā kārtā vakcīnu izmēģina jau tūkstoši. Panākumi Ķīnai un ASV, bet Krievija “min uz papēžiem” 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šobrīd pasaulē vairāk nekā 150 laboratorijās zinātnieki cenšas izveidot vakcīnu pret koronavīrusu. Divdesmit trijās pētniecības iestādēs sākts klīnisko izmēģinājumu pirmais posms, bet aptuveni pusducis firmu sākušas klīnisko izmēģinājumu trešo posmu.
Oksfordas pētnieki vieš cerības
Kā vēsta britu mediji, Oksfordas universitātes pētnieku grupa, kas veido Covid-19 vakcīnu, ir sākuši klīnisko izmēģinājumu pirmo posmu. “Vakcīna, kas tika ievadīta tūkstoš brīvprātīgajiem, šķiet, ir stimulējusi vēlamo atbildi ķermeņa imūnsistēmā,” atzīmē laikraksts “The Times”.
“Oksfordas un firmas “AstraZeneca” veidotā vakcīna pirmajā izmēģinājumu kārtā ir devusi 80% ticamību par tās efektivitāti, lai apturētu saslimstību ar Covid-19,” atzīmē aģentūra “Bloomberg”. Detalizētāku vakcīnas efektivitātes izvērtējumu zinātnieki sola līdz septembrim.
Britānijas veselības ministrs Henkoks raidsabiedrības ITV intervijā izteicies, ka “labākā scenārija gadījumā vakcīna varētu nonākt apritē jau šogad, taču visdrīzāk tas gaidāms nākamgad”.
Lai paātrinātu gaidāmo vakcinācijas programmu, tiek plānots paplašināt veselības aprūpes profesionāļu loku, kam ir atļauts veikt injekcijas. Britānijas valdība jau vienojusies pirkt simt miljonu devu vakcīnas, ko kopīgi izstrādā Oksfordas universitāte un firma “AstraZeneca”.
Doktoram Fauči nākas cīnīties divās frontēs
ASV firma “Moderna”, kas koronavīrusa vakcīnas izveidē sadarbojas ar Alerģijas un infekcijas slimību nacionālo institūtu, bija pirmā, kas sāka Covid-19 vakcīnas klīniskos izmēģinājumus. Martā veiktajos testos ķermeņa imūnsistēmas atbilde uz vakcīnas ievadīšanu, veidojot samērā augstu antivielu līmeni, tika konstatēta visiem 45 brīvprātīgajiem, kas piedalījās pirmajā vakcīnas testā.
Vēl viens pozitīvs rezultāts bija tāds, ka testa dalībniekiem netika konstatētas nopietnas blaknes, lai gan vairāk nekā puse pēc vakcīnas lielākas devas ievadīšanas izjuta mērenu drudzi un galvassāpes. Injicēta “Modernas” vakcīna stimulē ķermeņa šūnas veidot proteīnus, kas atveido koronavīrusa ārējo apvalku.
Ķermenis to atpazīst kā ārēju iebrucēju un veido imūnsistēmas atbildi. “Moderna” sāka izmēģinājumu otro kārtu maijā un plāno sākt trešo posmu jūlija beigās, piedaloties aptuveni 30 000 brīvprātīgo. ASV infekcijas slimību eksperts Entonijs Fauči novērtējis firmas “Moderna” pētnieku paveikto kā “labas ziņas”, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Analītiķi atzīmē, ka doktoram Fauči nākas cīnīties divās frontēs – gan pret koronavīrusu, gan Balto namu, jo prezidents Donalds Tramps neizturas nopietni pret pandēmiju, kas ASV jau prasījusi vairāk nekā 135 tūkstošus dzīvību.
ASV valdība atbalsta firmas “Moderna” vakcīnas pētījumus ar aptuveni 500 miljoniem dolāru un ir to izvēlējusies kā vienu no pirmajām, ar ko sākt plaša mēroga klīniskos izmēģinājumus. Eksperti atzīmē, ka Modernas” veidotā vakcīna rosina cerības, taču ir jāveic vairāk izmēģinājumu ar plašāku dalībnieku skaitu.
Pagaidām nav skaidrs, cik ilgi pēc vakcīnas ievadīšanas un antivielu izveidošanās organismā varētu saglabāties imunitāte pret Covid-19. Eksperti brīdina, ka agrāk par nākamā gada trešo ceturksni var neizdoties iegūt ticamu informāciju par vakcīnas iedarbību.
Krievija cer apstiprināt vakcīnu jau augustā
Krievija šogad plāno saražot 30 miljonus devu eksperimentālas Covid-19 vakcīnas un paredz saražot vēl 170 miljonus devu vakcīnas ārvalstīs, paziņojis Krievijas Tiešo investīciju fonda (RDIF) priekšsēdētājs Kirils Dmitrijevs.
Šonedēļ tika pabeigts vakcīnas testēšanas pirmais posms, kas ilga mēnesi, piedaloties 38 brīvprātīgajiem. Pētnieki secinājuši, ka vakcīna esot droša lietošanai un rada vajadzīgo imūnsistēmas reakciju, lai gan atbildes reakcijas efektivitāte vēl nav skaidra, ziņo aģentūra “Reuters”.
Plašāku izmēģinājumu trešo posmu, iesaistot vairākus tūkstošus brīvprātīgo, paredzēts sākt augustā, paziņojis RDIF priekšsēdis Kirils Dmitrijevs. “Mēs ceram, ka, balstoties uz līdzšinējo izmēģinājumu rezultātiem, Krievijas regulators to apstiprinās augustā, bet vairākās citās valstīs tā varētu tikt apstiprināta septembrī, viņš piebilda.
Šobrīd, pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, vismaz divas vakcīnas ir klīnisko izmēģinājumu trešajā posmā – viena tiek veidota Ķīnas firmā “Sinopharm” un otra ir firmas “AstraZeneca” un Oksfordas universitātes kopdarbs. Ražotājus šobrīd nodarbina arī jautājums, kā strauji palielināt vakcīnas ražošanas apjomu, lai apmierinātu pasaules pieprasījumu.
Krievijas vakcīnas izmēģinājumu trešais posms tiks veikts pašmājās un divās Tuvo Austrumu valstīs un tiks sākts, kad 3. augustā beigsies izmēģinājumu otrais posms, kurā piedalās simt brīvprātīgo, intervijā “Reuters” teica Dmitrijevs.
Krievija šobrīd ved sarunas ar Saūda Arābiju, kas varētu būt izmēģinājumu valsts, kā arī ražošanas partneris, viņš piebilda. Krievijas vakcīna izveidota Gamaleja Epidemioloģijas un virusoloģijas institūtā Maskavā, kur saražoti paraugi klīniskajiem izmēģinājumiem, bet privātā farmaceitiskā firma “Alium” un “R-Pharm” sagatavos vakcīnas iepakojumu.
Krievija jau esot noslēgusi vienošanās ar piecām valstīm par aptuveni 170 miljonu devu vakcīnas saražošanu ārzemēs šogad, teica Dmitrijevs. Pēc viņa vārdiem, Krievijā varētu tikt ražota arī firmas “AstraZeneca” vakcīna.
