Vakcīnu lieta – stratēģiska kļūda ar smagām sekām. Dienesta pārbaudē atrod vainīgos 3
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nepirkt pienācīgā daudzumā un nepasūtīt Latvijai nepieciešamās “Pfizer”/”BioTech” papildu vakcīnu devas ir liela stratēģiska kļūda ar smagām sekām, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts pēc iepazīšanās ar dienesta ziņojumu.
Lēmums par vakcīnām pieņemts neprotokolētās neformālās sanāksmēs, kuras vadīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško un no kurām lielā daļā piedalījās arī toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele.
Ministre ir demisionējusi, Latvija vakcinācijas tempu ziņā patlaban ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā, bet pret valsts sekretāri tiks ierosināta disciplinārlieta.
Tā tiks rosināta arī pret Nacionālā veselības dienesta (NVD) iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu, kuru Viņķele deleģējusi kā Latvijas pārstāvi Eiropas Komisijas Vadības komitejā, kas izveidota, lai visām Eiropas Savienības (ES) valstīm nodrošinātu vakcīnas ar vienādiem iepirkšanas nosacījumiem.
Pulcējas neformālās sapulcēs
Speciāli izveidotajā komisijā, kura tapa pēc 13. janvārī izdotā veselības ministra rīkojuma, strādāja Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas un VM pārstāvji. Ministrs, ņemot vērā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa prasību, vēlējās iegūt faktus par to, kā ticis pieņemts lēmums par “Pfizer”/”BioTech” vakcīnu iegādi, vai šis process noticis tiesiski, kuras amatpersonas bijušas iesaistītas lēmuma pieņemšanā un vai tas ir darīts atbilstoši labas pārvaldības principiem.
Konstatēts, ka neviena amatpersona nav rīkojusies prettiesiski un pārkāpusi savas pilnvaras, bet, vērtējot lēmumu pieņemšanas procesu, secināts, ka nav bijuši ievēroti labi pārvaldības principi.
Darba grupa, kura lēma par vakcīnu iegādi un kurā bija pārstāvēti gan VM, gan padotības iestāžu pārstāvji, nav bijusi izveidota ar toreizējās veselības ministres I. Viņķeles rīkojumu, bet pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās, bijusi neformāla un uz sapulcēm pulcējusies, kad aicinājusi ministrijas valsts sekretāre D. Mūrmane-Umbraško.
Šajās sanāksmēs runātais un tajās pieņemtie lēmumi nav protokolēti, to saturs komisijai, kas veica dienesta pārbaudi, nācis gaismā pēc to personu paskaidrojumiem, kuri tur ir piedalījušies.
Tātad sapulču saturs ir nevis skaidri zināms, bet, kā teica Pavļuts, nojaušams.
Vakcīnu pasūtījumu, aizpildot speciālas pasūtījumu formas, elektroniski ar savu parakstu ir veikusi NVD direktora pienākumu izpildītāja Inga Miloševica. Šeit jāpaskaidro, ka valdība NVD ir deleģējusi medicīnas iepirkumu funkciju.
Pavļuts pastāstīja, ka atsevišķās neformālajās sapulcēs esot piedalījušās arī ministrijas augstākās amatpersonas, bet neviens no procesa dalībniekiem nevarot apliecināt, ka kāda no šīm amatpersonām, tajā skaitā Viņķele, būtu devusi kādus rīkojumus par to, kāds lēmums par vakcīnu pasūtījumu būtu jāpieņem.
Lācbergs – maldinātājs?
Izšķirošās sanāksmes bijušas aizvadītā gada 17., 18. un 19. novembrī, kad ministrijas nenoformētā darba grupa ir sanākusi attālinātajās sanāksmēs, lai spriestu par to, cik no piedāvātajām “Pfizer”/”BioTech” vakcīnām iegādāties.
Neoficiāli ir zināms, ka pieaicināto ekspertu vidū nebija viennozīmīga viedokļa, ka šīs vakcīnas obligāti ir jāpērk.
Pastāvējis pat tāds viedoklis, ka no tām vajadzētu atteikties vispār, jo vakcīnas ir dārgas, to uzglabāšana ir sarežģīta un tās ir jāizpotē samērā ātrā tempā.
Latvija, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, varēja pieteikt 860 000 “Pfizer”/”BioTech” vakcīnu, bet faktiski ar Miloševicas parakstu Lācbergs e-pastā Eiropas Komisijai ir nosūtījis pieteikumu par gandrīz desmitreiz mazāku apjomu – 97 500 vakcīnām.
“No šodienas skatpunkta raugoties, lēmums nepirkt pienācīgā daudzumā “Pfizer”/”BioTech” vakcīnas, kā arī nepirkt vēlāk šo vakcīnu papildu devas, ir kļūda. Kad valstij trūkst vakcīnu, kad ir aizkavējusies “AstraZeneca” vakcīnu piegāde, kad “Moderna” vakcīnas ir piegādātas mazā apjomā, kad Latvija ir valsts, kura visvairāk atpaliek vakcinācijas ātruma ziņā no citām Eiropas valstīm, šis lēmums ir liela stratēģiska kļūda ar smagām sekām. Tajā pašā laikā komisija nav ieraudzījusi prettiesiskas darbības un pilnvaru pārsniegšanu.
Bet komisija ir konstatējusi, ka atsevišķās situācijās Ainārs Lācbergs, kurš pārstāvēja Latviju Eiropas Komisijas Vadības komitejā, nav neformālajai darba grupai sniedzis visu un pilnīgu informāciju par vakcīnu pasūtīšanas apstākļiem.
Tāpēc, iespējams, ka sanāksmju dalībnieki, kas apsprieda vakcinācijas jautājumu, varētu būt maldināti vai ir maldījušies savos priekšstatos, ka “Pfizer”/”BioTech” visas pasūtītās vakcīnas būs pieejamas gada pirmajos mēnešos. Uzskatu par nepieciešamu rosināt disciplinārlietu un vērtēt Lācberga kunga atbildību šajā kontekstā,” sacīja Pavļuts.
Savukārt, no otras puses, Pavļuts apgalvoja, ka neformālo sapulču dalībnieku lietderības apsvērumi iegādāties mazāku vakcīnu apjomu nekā Latvijai paredzēts, viņam šķietot pareizi. Viņš augsti vērtējot to cilvēku profesionalitāti, kuri piedalījušies šā lēmuma pieņemšanā.
“Vienlaikus jāteic, ka virkne no citiem apsvērumiem, proti, varbūtība, ka vakcīnas apstiprināšanas un piegādes laiki mainīsies, ka “AstraZeneca” ražotās vakcīnas var nebūt mums pieejamas cerētajā laikā, nav izvērtēti,” atzina veselības ministrs.
Pavļuta rezolūcijas
Pieņemot lēmumu par vakcīnu iepirkumu, nav bijusi noteikta skaidra amatpersonu atbildība, nav bijis neviena normatīvā akta, kas to noteic. “Šādā situācijā par jebkurām atkāpēm atbild iestādes vadītājs, augstākā amatpersona – valsts sekretārs,” teica veselības ministrs, skaidrojot, kāpēc rosina disciplinārpārbaudi par D. Mūrmanes-Umbraško rīcību. Atkarībā no vērtējuma rezultāta tikšot pieņemts lēmums, vai ir nepieciešams disciplinārsods. Tas var būt rājiens, pazemināšana amatā vai pat atbrīvošana no darba.
Pavļuts gan centās neraidīt kritiku bijušās ministres Viņķeles virzienā, kura pēc neoficiālas informācijas ir piedalījusies lielākajā daļā neformālo sanāksmju, kur tika spriests par vakcīnu iegādi.
Pavļuts skaidroja, ka viņa šajā procesā esot piedalījusies tikai daļēji, ka gala lēmumi esot pieņemti citur bez ministres klātbūtnes. Ministre esot paļāvusies uz ekspertu lēmumiem.
Valsts sekretāre Mūrmane-Umbraško un NVD ierēdnis A. Lācbergs atteicās paust savu viedokli par dienesta ziņojumā konstatēto.
Ņemot vērā to, ka vakcīnu iepirkšanas process ministrijā nav reglamentēts un dokumentēts, Pavļuts ir izdevis vairākas rezolūcijas.
Pirmkārt, izstrādāt kārtību, un projekts jau esot tapis, kā tiek sagatavoti lēmumi par vakcīnu iepirkšanu. Viņš uzskata, ka jābūt noteiktām atbildīgajām amatpersonām, kā arī tam, ka amatpersonām informācija savlaikus jāsniedz augstākajiem lēmumu pieņēmējiem, lai valsts sekretārs un ministrs var virzīt šos jautājumus izskatīšanai valdībā
. Viņš esot uzdevis iedibināt ministrijā skaidru pārvaldības sistēmu par informācijas apmaiņu amatpersonu vidū.
Latvija – gausāko vakcinētāju vidū
Veselības ministrija, atsaucoties uz “Our World in Data” datiem, ziņo, ka no 2020. gada decembra līdz 2021. gada janvārim vidēji uz 100 iedzīvotājiem Eiropas valstīs visvairāk pirmo pošu pret Covid-19 veikts Maltā, tai seko Islande un Vācija.
Latvija 30 Eiropas valstu vidū ierindojas trešajā vietā no apakšas. Sliktāki rādītāji ir vien Nīderlandē un Bulgārijā. Lietuva ieņem 6. vietu, bet Igaunija – 16. vietu.
Līdz 1. februārim Covid-19 vakcinācija Latvijā ir veikta 17 113 cilvēkiem, no kuriem 7752 vakcināciju ir noslēguši, saņemot arī otro poti.
Dati: VM un NVD
Pieteikti 6 miljoni vakcīnu devu
Līdz 28. janvārim Latvija pieteikusies uz 5 463 536 vakcīnām. Ministru kabinets 28. janvāra sēdē nolēma pieprasīt vēl 420 707 “Moderna” vakcīnas, 126 212 Francijas uzņēmuma “Valneva” vakcīnas un 420 707 ASF firmas “Novavax” vakcīnas, kas kopā ir 6 431 162 vakcīnu devas.
Līdz šim Latvijā saņemtas ap 34 000 “Pfizer”/”BioNTech” un “Moderna” vakcīnu devu. Latvija pieteikusies arī uz “AstraZeneca” vakcīnām. Šo trīs ražotāju vakcīnas ir reģistrētas lietošanai Eiropas Savienībā.
Avots: Veselības ministrija
