Kamēr ES un briti karo par vakcīnām, īri dodas vakcīnu tūrismā 1
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības (ES) valstu līderi jau vairākkārt brīdinājuši, ka tiks bloķētas vakcīnu piegādes Apvienotajai Karalistei (AK), taču pēc vairāku nedēļu dusmīgu paziņojumu apmaiņas izskatās, ka karojošās puses varētu atrast kompromisu, jo britu valdība un Brisele trešdienas pēcpusdienā nāca klajā ar kopēju paziņojumu, apgalvojot, ka pie vakcīnu problēmas risināšanas tiks strādāts kopīgi.
Eksporta kontrole
Nedēļa iesākās visai pesimistiski, medijiem ziņojot par iespējamu Eiropā ražoto vakcīnu eksporta bloķēšanu un EK prezidentei Urzulai for der Leienai brīdinot “AstraZeneca”: “Vispirms izpildiet savas saistības attiecībā uz Eiropu, pirms sākat piegādāt vakcīnas citām valstīm.”
Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi sešas nedēļas samazināt vakcīnu eksportu uz valstīm, kas vai nu saņem ES ražotās vakcīnas un neko nesūta pretī, vai arī, salīdzinot ar ES, ir paspējušas vakcinēt lielāku daļu iedzīvotāju.
“Politico” rīcībā ir nonākusi likumprojekta kopija, kur rakstīts, ka varētu atļaut vakcīnu eksportu tikai tad, ja nav apdraudēta vakcīnu piegāde pašam blokam.
Iespējams, ka vakcīnu eksporta aizliegums nodrošinātu lielāku vakcīnu devu skaitu ES valstīm, taču tas arī radītu pamatīgu risku ES starptautiskajai reputācijai, tādēļ pret EK priekšlikumu iebilst vairāki ES diplomāti un ES Parlamenta deputāti, aizrādot, ka galarezultātā varētu nonākt pie “tirdzniecības kara”.
Beļģiju pārstāvošā ES Parlamenta deputāte Katlīna van Bremta cenšas apelēt pie veselā saprāta: “ES 70% vakcīnu ražošanas sastāvdaļu saņem no citām valstīm, kas ražo vakcīnas. “Pfizer/BioNTech” ražošana ir atkarīga no AK piegādēm, lai spētu ražot Eiropas Savienībā. Vai mēs tiešām esam kārtīgi apsvēruši tirdzniecības kara situāciju?”
EK priekšlikums pamatīgi saniknojis britus, jo skaidrs, ka tas galvenokārt attiecas uz AK. Boriss Džonsons brīdinājis, ka biznesi varētu sākt pamest ES, ja bloks bloķētu vakcīnu eksportu, jo šāda iejaukšanās brīvajā tirgū neliecina par tiesiskumu.
Strīdos iesaistījies arī “Pfizer”, aicinot ES nesteigties, jo gadījumā, ja briti nolemtu atriebties, ciestu “Pfizer” vakcīnu ražošana.
Lieta tāda, ka būtiskas “Pfizer” vakcīnas sastāvdaļas tiek ražotas AK un ir saņemti signāli, ka briti varētu atriebties ES par vakcīnu eksporta aizliegumu, bloķējot karalistē ražoto vakcīnu sastāvdaļu eksportu uz ES. Pagaidām gan Džonsons laipni piedāvājis dalīties ar saražotajām vakcīnām un kopējais AK un ES paziņojums liecina, ka var cerēt uz kompromisu.
Tikmēr briti sasparojušies darīt visu, lai paplašinātu vakcīnu ražošanu pašu mājās, tādējādi kļūstot mazāk atkarīgi no citu valstu vakcīnu piegādēm.
Kam pienākas priekšroka – ES vai britiem?
Oksfordas “AstraZeneca” vakcīnas izstrādi pagājušajā gadā galvenokārt finansēja Oksfordas universitāte un pati kompānija, arī AK valdība investēja 65,5 milj. mārciņu (75,87 milj. eiro).
Pati vakcīna AK tiek ražota divās rūpnīcās, trešajā vakcīnas tiek iepakotas. Kopumā “AstraZeneca” vakcīna tiek izgatavota 15 valstīs. Britu valdība no “AstraZeneca” ir pasūtījusi 100 milj. devu, lielākā daļa tiks piegādāta no ražotnēm AK, 10 miljoni no Indijas. ES ir pasūtījusi 400 milj. devu.
Briti vakcīnu piegāžu līgumus ar ražotājiem noslēdza ļoti savlaicīgi, tad, kad vakcīnas bija tikai izstrādes stadijā, tādēļ tagad briti ir nodrošinājuši sevi ar uzviju, bet ES ne.
BBC raksta, ka 2020. gada jūnijā 27 ES dalībvalstis apvienojās, pilnvarojot ES vakcīnas iepirkt centralizēti. AK tobrīd jau bija noslēgusi līgumu ar “AstraZeneca”.
Bez “AstraZeneca” ES parakstīja līgumu arī ar “Pfizer-BioNTech” un “Moderna”, kam radās neplānotas problēmas ražošanā un izplatīšanā. Tika noslēgti līgumi ar vēl trim citiem vakcīnu ražotājiem par vakcīnu piegādi, līdzko būs pabeigti izmēģinājumi – “Sanofi-GSK”, “Johnson & Johnson” un “CureVac”.
Šī gada februārī Leiena atklāti atzina problēmu: “Mēs bijām pārāk optimistiski attiecībā uz masu ražošanu un, iespējams, pārāk pārliecināti, ka tas, ko esam pasūtījuši, tiks piegādāts laikā.”
Janvārī Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA) apstiprināja Oksfordas “AstraZeneca” vakcīnas lietojumu visām vecuma grupām, taču vairākas ES valstis sākotnēji atteicās to lietot vecuma grupā virs 65.
Marta sākumā Francija un Vācija pārskatīja savu nostāju un apstiprināja vakcīnas lietošanu arī 65–74 gadu vecuma grupai. Taču vēlāk gan Francija, gan Vācija bija starp tām 13 ES dalībvalstīm, kas apturēja “AstraZeneca” vakcīnu lietošanu, atsaucoties uz ziņojumiem par dzīvībai bīstamām blaknēm, tādām kā asins recekļi.
Taču pēc EMA ziņojuma, ka “AstraZeneca” vakcīnai un asins recekļu blakņu saistībai pierādījumu nav, vakcinācija atsākās, taču Francijā “AstraZeneca” vakcīnu atļauts lietot tikai vecākiem par 55.
Vakcīnas ir, bet vakcinējamo nav
Ziņojumi par nopietnām blaknēm ir pamatīgi iedragājuši ES dalībvalstu iedzīvotāju uzticību “AstraZeneca” vakcīnai, tikai trešdaļa vāciešu un 23% franču uzskata to par drošu.
Arī daudzi briti vairs neuzticas “AstraZeneca” vakcīnām, taču patriotisms ir ņēmis virsroku un nu jau sapotēta puse pieaugušo.
Interesanti, ka ES pagaidām vakcīnu netrūkst, teju visās valstīs ir “AstraZeneca” krājumi. ES ir saņemtas apmēram 14,8 miljoni devu, taču ir liels neizmantoto vakcīnu apjoms (dati – 24.marts gov.uk – Vācijā 1.6 milj. devas, Francijā 1.3 milj., abās valstīs tā ir puse no piegādātajām vakcīnām. Tālāk seko Spānija ar 831 482 un Polija ar 631 744.
Latvijā 25 040, Igaunijā uz pusi mazāk – 13 241, bet Lietuva visu izmantojusi pilnībā. Kopumā pasaulē administrētas vairāk nekā 468 milj. vakcīnu devu 135 valstīs, dienā izmantojot 11,3 milj. devu.
“Blumberg” raksta, ka ES jau izmantoti gandrīz 60 miljoni vakcīnu, dienā tiek administrēts nedaudz virs miljona. 9,1% iedzīvotāju saņēmuši pirmo vakcīnu devu, bet pilnībā vakcinēti ir tikai 4%. 22. martā uz 100 cilvēkiem AK vakcinēto bija 44,7, ASV – 37,2, ES vidēji – 12,9, Krievija – 5,7, Ķīna – 5,2.
Īri dodas vakcīnu tūrismā
Tagad simtiem īru no Īrijas Republikas dodas pāri robežai uz Ziemeļīriju, lai tiktu pie vakcīnām, jo Īrijas Republikā vakcinēti ir tikai 10% iedzīvotāju, bet AK Ziemeļīrijas daļā – teju puse.
Bieži vien ceļojums pēc vakcīnas nozīmē simtiem kilometru pārbraucienu, taču īrus tas nebaida.
Vakcīnu tūrisms ir tik izplatīts, ka Ziemeļīrijas vakcinācijas programmas vadītājai Patrīcijai Donelijai nācies aicināt Īrijas Republikas pilsoņus neblēdīties.
“Mēs redzam, ka palielinās to cilvēku skaits, kuri vakcīnas saņemšanai nekvalificējas, ieskaitot tos no Īrijas Republikas, kas cenšas dabūt pierakstu caur vakcinācijas centru. Vakcinēti tiks tikai tie, kuri atbilst kritērijiem.”
Taču īri atraduši iespēju, kā apiet likumu ar līkumu. Piemēram, ievadot Anglijas adresi, var iegūt AK veselības aprūpes dienesta numuru, un ar to var rezervēt laiku vakcinācijai. Tāpat daudzi savulaik ir dzīvojuši AK un saglabāti vecie sociālās apdrošināšanas numuri.
Ziemeļīrijas amatpersonas brīdinājušas, ka vakcīnu tūrisms tiem, kuriem vakcīnas nepienākas, var izrādīties veltīgs, jo ar rezervētu vakcinācijas laiku nepietiks, būs jāuzrāda reģistrācija pie ģimenes ārsta, kas citā valstī dzīvojošajiem nebūs.
