Vakcīnu iepirkums satricina ierēdniecību: ZVA direktors Henkuzens neklusē un atspēko Pavļuta pārmetumus par melošanu valdībai 108
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrs Daniels Pavļuts pēc disciplinārlietas pabeigšanas pret Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško par vakcīnu iegādi pret Covid-19 ir nolēmis augstākajai un ilggadējai ministrijas ierēdnei izteikt rājienu, kā arī pazemināt viņu amatā.
Viņai piedāvāts kāds no diviem vakantajiem iestāžu vadītāju vietnieka amatiem. Atbilstoši pastāvošajai kārtībai civildienestā ierēdnei ir jādod iespēja izvērtēt šo piedāvājumu. Ja D. Mūrmane-Umbraško nepiekritīs, ministrs var pieņemt lēmumu pārcelšanu veikt neatkarīgi no ierēdņa gribas.
Kādi tieši amati tiek piedāvāti, pagaidām netiek atklāts. Neoficiāli zināms, ka viens no tiem ir Veselības inspekcijas direktora vietnieka amats. Pavļuts pagaidām neatklāja arī to, kas būs D. Mūrmanes-Umbraško pēctecis, bet pēc veselības ministra sacītā varēja nojaust, ka kandidatūra jau ir izraudzīta.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ir uzklausījusi arī bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli. Viņa norādījusi, ka lēmumus par vakcīnu iegādi vislabāk pārzina eksperti un šādu lēmumu pieņemšana ir jāatstāj ekspertu ziņā.
“Konstatējumu un vēsturisko apstākļu izklāstā veselības ministre ir bijusi klātesoša, vismaz daļēji, tas ir noskaidrots gan pirmajā, gan otrajā dienesta pārbaudē, bijusi informēta un piedalījusies šo lēmumu pieņemšanā,” atzina Pavļuts.
Ko pārbaudīja disciplinārlietas komisija
Atgādināšu, ka pēc pirmās dienesta pārbaudes par 2020. gada 19. novembra pieteikumu “Pfizer/ BioNTtech” vakcīnu iegādei, kad Latvija 860 tūkstošu vakcīnu devu vietā bija pasūtījusi tikai 97 500 vakcīnu devu, veselības ministrs Pavļuts atcēla Nacionālā veselības dienesta ierēdni Andri Lācbergu no Eiropas vakcīnu iegādes grupas pārstāvja amata un 9. martā izbeidza pret viņu disciplinārlietu.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija konstatēja, ka Lācberga pienākumu veikšana nevarēja ietekmēt Latvijas amatpersonu pieņemto lēmumu pirkt vai nepirkt attiecīgās vakcīnas, kā arī to, cik daudz tās pirkt.
Otrajā dienesta pārbaudē, izmeklējot vēl līdz šim neizvērtētos 2020. gada nogalē Latvijas veiktos pieteikumus “AstraZeneca”, “Johnson &Johnson”, “Pfizer/BioNTech”, “CureVac”un “Moderna” vakcīnu iegādei, negaisa mākoņi savilkušies ne tikai virs valsts sekretāres galvas, bet arī Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora Svena Henkuzena galvas.
Pret viņu sākta disciplinārlieta par amata pienākumu un konkrētu uzdevumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pildīšanu, ja tādēļ ir nodarīts būtisks kaitējums valsts interesēm. Disciplinārlietu izskatīs līdz aprīļa beigām.
Disciplinārlietas komisija, kuras sastāvā bija Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un VM augsta ranga ierēdņi, saskatīja ministrijas valsts sekretāres atbildību faktā, ka VM nav ticis nodrošināts caurskatāms un izsekojams process par vakcīnu iegādi. Nav bijusi noteikta kārtība, kā iepērk vakcīnas, darba grupa strādājusi bez konkrētām pilnvarām, bez rīkojumiem. Darba grupa sasaukta pēc vajadzības, bez dokumentiem un protokolēta procesa.
Vienlaikus komisija nav varējusi izdarīt ticamus secinājumus, vai citos apstākļos sakārtotas sistēmas gadījumā tiktu pieņemts citāds lēmums.
Saskata arī vainu mīkstinošus apstākļus
Vērtējot D. Mūrmanes-Umbraško rīcību, komisija saskata vainu mīkstinošus apstākļus – ārkārtas situāciju, nestandarta procesu starptautiskajā līmenī ar daudziem nezināmajiem, pastāvīgi mainīgiem apstākļiem, tostarp arī veselības ministres Ilzes Viņķeles līdzatbildību un līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Ņemot to vērā, komisija ir rosinājusi izteikt valsts sekretārei rājienu, kas civildienestā ir mazākais soda mērs.
“Situācijā, kad valsts un sabiedrības interesēm ir nodarīts būtisks kaitējums, proti, iedragāta sabiedrības uzticēšanās mūsu spējai pieņemt tādus lēmumus, kas ir sabiedrības veselības interesēs, esmu arī pieņēmis lēmumu pārcelt valsts sekretāri zemākā amatā.
Augstu vērtēju Mūrmani-Umbraško un viņas pieredzi, kā arī profesionalitāti šajā grūtajā laikā. Arī pirms tam viņa ir paveikusi milzīgu darbu, strādājusi brīvdienās un naktīs. Tomēr konstatētais disciplinārpārkāpums ir saistīts ar ministrijas iekšējās kontroles darba organizācijas trūkumiem nozarē, un tā ir tieši nozares un ministrijas administratīvā vadītāja atbildība.
Ministrijas vadībai ir vajadzīgas izmaiņas, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos lēmumiem veselības nozarē un civildienestā kopumā,” tā Pavļuts argumentēja savu rīcību.
D. Mūrmane-Umbraško pēc iepazīšanās ar disciplinārlietas komisijas atzinumu un secinājumiem, kā arī pēc veselības ministra pieņemtajiem lēmumiem par disciplinārsodu un pazemināšanu amatā medijiem nevēlējās sniegt nekādus komentārus.
Henkuzens maldinājis valdību?
Savukārt ZVA direktors Henkuzens nevēlējās klusēt, jo uzskata, ka, vērtējot viņa rīcību, ir sniegti nepatiesi secinājumi. Proti, viņš neuzskata, ka ir maldinājis valdību, to informējot, ka Latvijai pienākas 100 tūkstoši, nevis 430 tūkstoši “Pfizer/BioNTech” devu un tāpēc Ministru kabinets pieņēmis lēmumu iegādāties krietni mazāk vakcīnu, nekā būtu iespējams.
Pavļuts gan uzskata, ka tas esot tieši saistīts ar Henkuzena kļūdaini sniegto informāciju. “Otrajā pārbaudē skaidri iezīmējās Henkuzena loma un atbildība,”sacīja Pavļuts. Kāpēc ZVA direktors būtu melojis, tas gan neesot izmeklēts.
Henkuzens situāciju vakar skaidro ar ZVA preses dienesta starpniecību. 2020. gada nogalē viņš piedalījies atsevišķās MK sanāksmēs, kurās tika izskatīta VM Covid-19 vakcinācijas stratēģija un tika prezentēta visu iestāžu (Nacionālā veselības dienesta, Veselības ministrijas, ZVA un Slimību profilakses un kontroles centra) viedokļi un to kompetencē esošie jautājumi.
“Norādām, ka ZVA direktors pārstāvēja sabiedrības vakcinācijas pret Covid-19 darba grupas sagatavoto informāciju un tās viedokli, kā arī pēc savas iniciatīvas papildus sniedza informāciju, cik tālu tā bija zināma un pieejama, tajā skaitā norādot, kur tā ir jāprecizē. 2020. gada 22. decembra Ministru kabineta sanāksmē, kurā kā papildu jautājums tika skatīta vakcīnu papildu devu iegāde, tika norādīts, ka informācija par maksimālo pieejamo skaitu ir jāprecizē.
Ministru kabinets neuzdeva precizēt informāciju par pieejamo “Pfizer/BioNTech” vakcīnu devu skaitu, bet tā vietā pieņēma lēmumu par ne vairāk kā 100 tūkstošu devu iegādi. Papildus norādām, ka šajā Ministru kabineta sanāksmē piedalījās arī Veselības ministrijas amatpersonas, kurām arī bija tā pati informācija par pieejamo vakcīnu devu skaitu, līdz ar to tām bija iespēja un pienākums precizēt Ministru kabinetā izskanējušo informāciju,” raksta ZVA sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.
ZVA norāda, ka ne tās funkcijās, ne direktora amata aprakstā, kā arī nevienā VM izdotajā rīkojumā ZVA direktoram vai iestādei nav uzdots veikt Covid-19 vakcīnu vai citu zāļu iepirkumus. ZVA funkcijās neietilpst centralizēta zāļu iepirkšana.
Pārbauda prokuratūra
Par vakcīnu iepirkumu pārbaudi sākusi arī prokuratūra. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Una Rēķe pastāstīja, ka šo pārbaudi veic Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņš. Prokuratūra ir pieprasījusi dokumentus no VM un citām institūcijām, lai lemtu, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.
