Juris Lorencs: Ar varu jau nevienam šprici iedurt nevar. Bet kā būs ar bērniem? 23
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Laba ziņa šajā Covid-19 pandēmijas laikā. Izskatās, ka kompāniju “Pfizer” un “BioNTech” apvienotās pūles vainagojušās ar panākumiem. Radīta efektīva un, pats galvenais, droša vakcīna pret Covid-19. Eiropas Savienība esot gatava iegādāties 300 miljonus vakcīnu dozu.
Līdzīgas sarunas tiekot vestas arī ar citām biotehnoloģiju kompānijām. Patiesībā jānovēl veiksme visām esošajām un vēl topošajām vakcīnām bez teritoriālās, politiskās vai etniskās piederības. Man personīgi ir vienalga, vai tās tapušas Ķīnā, Amerikā, Krievijā, Eiropā, Irānā, Izraēlā vai kur citur.
Šodien tiešām nav svarīgi, ka, piemēram, “BioNTech” dibinājuši un vada divi Vācijā dzīvojoši turku izcelsmes zinātnieki, imigranti pirmajā un otrajā paaudzē. Es neesmu pavisam skeptisks arī par Krievijā tapušajām vakcīnām, gan jau kāda no tām būs efektīva. Šai valstij ir cita problēma – tās farmācijas industrijas jaudas nespēj nodrošināt pietiekami ātru un apjomīgu vakcīnas ražošanu.
Kad mācījos skolā, ik pa laikam mēs, visa klase, paklausīgi gājām uz skolas ārsta kabinetu potēties. Un neviens neprasīja, vai mēs gribam vakcinēties vai ne. Tas pat nebija “brīvprātīgs piespiedu” pasākums, bet gan apzināta, pašsaprotama rīcība. Ja es nebūtu vakcinējies, ļoti iespējams, patlaban nerakstītu šīs rindas, jo jau sen būtu nomiris no bakām vai tuberkulozes.
Vēl vairāk – ja cilvēce nebūtu izgudrojusi potes, es, visticamāk, vispār nebūtu nācis pasaulē. Bet kas ir interesanti – jo vairāk tiek runāts par iespējamu pārrāvumu Covid-19 “vakcīnu frontē”, jo skaļākas kļūst vakcīnu pretinieku balsis.
Argumenti ir visplašākie – sākot ar runām par iespējamām blaknēm un kaitīgumu un beidzot ar iespējamo “čipizāciju”.
Šāda informācija izplatās privātās sarunās, interneta portālos un sociālajos tīklos. Lūk, piemērs – divi neseni materiāli portālā “Delfi”, turpinājumos lasāms stāsts par piedzīvojumiem ar Covid-19 vakcīnu Krievijā.
Pirmais – “”Ja kritīsiet ģībonī – zvaniet”. Kā “Delfi” žurnāliste Covid-19 vakcīnu Krievijā testēja”, otrais – “”Ķīniešu zvaigzne” uz piepampušas rokas. Kā es izmēģināju Covid-19 vakcīnu”. Abi raksti iekļauti maksas saturā. Tas nav īsti godīgi, jo savulaik “Delfi” solīja, ka materiāli par Covid-19 vīrusu portālā būšot pieejami par brīvu. Vismaz man pirmais iespaids, izlasot šos virsrakstus, ir: neticiet vakcīnām!
Medicīna nav bez blaknēm. Tādas ir potēm, zālēm, ķirurģiskām manipulācijām. Pats nevainīgākais aspirīns var sabeigt kuņģi. Risks, ar ko esam spiesti rēķināties.
Bet, ja cilvēki nesaprot, ka vakcīna nav nekas cits kā īpašu bioloģiski aktīvu vielu, kas izšķīdinātas līdz molekulāram līmenim, ievadīšana organismā, un ka tā nekādi nevar kalpot par elektronisku, no ārpuses kontrolējamu “čipu”, tad atliek tikai noplātīt rokas.
Divnieks ķīmijā un fizikā!
Diemžēl modernā cilvēka prātā sajaucies viss – zinātnes fragmenti, reliģija, ticība maģijai un banāliem māņiem.
Tā mēs varam sadurties ar situāciju, kad vakcīna gan būs pieejama, bet daļa cilvēku spītīgi atteiksies vakcinēties.
Ko darīt? 2013. gadā es ceļoju Rietumāfrikas valstī Togo.
Pirmais cilvēks, kurš mani sagaidīja galvaspilsētas Lomes lidostā, bija nevis robežsargs vai muitnieks, bet gan ārsts. Viņu interesēja tā saucamā dzeltenā grāmatiņa, mana potēšanās pase – ar apliecinājumu, ka esmu potējies pret dzelteno drudzi.
Bez šāda dokumenta es vispār netiktu ielaists valstī. Un pareizi! Togo varas iestādes domāja gan par manu, gan savu iedzīvotāju drošību. Bet tagad jautājums mums visiem – sabiedrībai, likumdevējiem un likuma sargiem.
Ja šodien distancēšanās, maskas nēsāšana noteiktās vietās un situācijās ir obligāta, vai tikpat obligāta būs arī potēšanās pret Covid-19? Tas būtu tikai loģiski. Būtu netaisnīgi, ja izpotētie, veselie un darba spējīgie cilvēki ar savu cenšanos, ticību medicīnai, ar darbu un nodokļiem uzturētu kādas sabiedrības grupas privilēģiju dzīvot ekskluzīvā iedomātas brīvības un pseidodrošības pasaulē.
Protams, ar varu jau nevienam šprici iedurt nevar. Bet kā būs ar bērniem? Vai vecākiem ir tiesības liegt vakcināciju? Problēma, kas sasaucas ar Jehovas liecinieku praktizēto svešas asins pārliešanas aizliegumu.
Viena lieta, ja pieaudzis cilvēks ir gatavs doties nāvē, atsakoties pārliet asinis. Šāda rīcība būtu uzskatāma par pašnāvību.
Bet vai vecākiem ir tiesības liegt asins pārliešanu savam bērnam? Manuprāt, pilnīgi attaisnojama būtu Covid-19 vakcīnu noliedzēju tiesību ierobežošana noteiktās jomās.
Piemēram, aizliegums lidot ar lidmašīnu, apmeklēt teātra izrādi vai sporta sacensības. Vai arī prasība uzrādīt nesen veiktu, paša apmaksātu Covid-19 testu. Turklāt Satversmes 111. pantā stāv rakstīts: “Valsts aizsargā cilvēku veselību.”
