Vakcīnas pret Covid-19 izdevies radīt ātrāk nekā medikamentus to jau zināmās izgatavošanas platformas dēļ, pieļauj zinātnieks 6
Radīt vakcīnas pret Covid-19 ir vieglāk, jo to izgatavošanas platforma – mRNA vai adenovīruss – ir jau zināma, kamēr zālēm nav konkrētas izgatavošanas bāzes, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs Kristaps Jaudzems.
Viņš norādīja, ka, piemēram, mRNA vakcīnas tika veidotas gadu desmitiem, savukārt specifiskām, pret SARS-CoV-2 radītām zālēm nav šādas konkrētas platformas, līdz ar to katra jaunatklātā zāļu viela var būt bīstama un potenciālajām blaknēm ir jāseko līdzi nopietnāk un ilgākā laika periodā. Arī jauno medikamentu darbības mehānisms jeb koncepts, kā tas strādās, ir jāvērtē iztirzātāk, skaidroja speciālists.
Procesu sarežģījot arī klīnisko pētījumu veikšana, kas vakcīnām esot vienkāršāka. Kā skaidroja Jaudzems, zāļu vielas nevar dot jebkuram, bet gan tikai slimajiem, turklāt jāveic arī nopietna pacientu atlase. Klīnisko pētījumu sarežģītība, pēc Jaudzema domām, varētu būt galvenais iemesls, kāpēc īsā laikā izgatavot zāles ir grūtāk.
To apliecina arī dažādās pētījumu stadijās esošo zāļu un vakcīnu daudzums. Kā liecina Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) informācija, patlaban tiek izvērtētas divas zāļu terapijas, kamēr vēl 56 medikamenti, kas pieteikti EZA, tiek pētīti vai izstrādāti.
Tikmēr, vadoties pēc Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktora Valtera Bolevica paustā, marta sākumā klīniskās izpētes dažādās stadijās bija 71 vakcīna pret Covid-19, no kurām 20 ir jau trešajā jeb noslēdzošajā stadijā, ieskaitot tās, kas jau šobrīd plaši tiek izmantotas.
Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska aģentūrai LETA atzīmēja, ka starp šiem 56 medikamentiem, kas vēl nav tikuši līdz EZA vērtēšanai, ir dažādas zāļu grupas, un tikai neliela daļa tiks līdz reģistrācijai. Šajā sadaļā esot arī zāles, kas jau patlaban klīniskajos pētījumos nav uzrādījušas efektivitāti.
Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis aģentūrai LETA savukārt atzina, ka pagaidām neko pārliecinošu Covid-19 ārstēšanas medikamentu jomā nav redzējis, lai arī esot “interesantas izstrādes”, piemēram, iekšķīgi lietojamais jaunais pretvīrusa preparāts molnupiravīrs, kas gan vēl atrodas agrīnās pētījumu stadijās, un tā tiešais pielietojums vēl nav skaidrs.
Kamēr vakcīnas pret Covid-19 zinātniekiem ir izdevies izstrādāt nepilna gada laikā kopš vīrusa parādīšanās, turklāt tādas ir radītas vairākas dažādās pasaules malās, par efektīviem medikamentiem tieši slimības ārstēšanai ziņas parādās daudz retāk, un tās nav tik optimistiskas.
