Vakcīnas politiskās blakusparādības: saskatāms Maskavas un Pekinas mērķis “izmantot vakcīnas cīņā par ietekmi” 6
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn 27. decembrī izziņotā Eiropas Savienības mēroga vakcinācijas kampaņa joprojām nav uzņēmusi cerētos tempus, atklājas dažādi organizatoriski trūkumi, un vakcīnu piegādes atpaliek no grafika.
Nesagatavotība
Kā nesen vēstīja “Reuters”, amerikāņu farmācijas uzņēmums “Pfizer”, kas kopā ar Vācijas “BioNTech” izstrādāja pirmo ES apstiprināto vakcīnu, paredz atgūt iekavēto tikai martā (aizķeršanās esot radusies Beļģijā esošās ražotnes reorganizācijas dēļ). Loģistikas grūtības un, iespējams, zināmi biznesa apsvērumi iespaido arī “AstraZeneca” un “Moderna” produkcijas izplatīšanu.
Savukārt virknei valstu (ne vien Latvijai, bet tāpat, piemēram, Francijai) ir grūtības sakārtot pašu vakcinācijas procesu, tāpēc dažviet pat izveidojušies uzkrājumi, kurus atbildīgās iestādes nejaudā realizēt.
Atsevišķi nacionāla vai reģionāla līmeņa politiķi, domājot par vēlēšanām un popularitātes reitingiem, mēdz izrādīt iniciatīvu, lai veiktu iepirkumus, izmantojot starpnieku pakalpojumus. Reizēm apšaubāmus. Par to jau izteicis brīdinājumu OLAF – Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.
Tomēr tās ir samērā viegli izskaidrojamas parādības, kuras bija arī viegli paredzamas, ņemot vērā sanitārās krīzes bezprecedenta raksturu.
Tikmēr kavējumi piegādēs arvien liek sevi manīt, tāpēc pirms 25. un 26. februāra ES videosamita piecu dalībvalstu vadītāji – Beļģijas, Dānijas, Polijas, Spānijas premjeri un Lietuvas prezidents – Varšavas ierosmē 23. februārī adresēja vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam, lai vēlreiz uzsvērtu nepieciešamību sniegt lielāku atbalstu Eiropā bāzētajām ražotnēm, kas pagaidām nespēj sasniegt vajadzīgās produkcijas izlaides jaudas.
Potes un nauda
Cik daudz vakcīnu devu ir mērķtiecīgi iepirkt? Nevalstiskās organizācijas (“ONE Campaign” u. c.) pārmet t. s. bagātajām valstīm, ka tās jau tagad iegādājušās vai noslēgušas līgumus ar vadošajiem Rietumu ražotājiem par vairāk nekā trīs miljardu devu piegādi, lai gan šķietami būtu pietiekami ar aptuveni diviem miljardiem.
Tam gan nav nekāda īsti zinātniska pamatojuma. Toties pastāv vienprātīgs viedoklis, ka cīņa pret Covid-19 jāizvērš globāli, tāpēc februāra beigās startē Pasaules Veselības organizācijas programma “COVAX” ar mērķi īstenot vakcināciju valstīs “ar zemiem un vidējiem ienākumiem”.
Brisele pagājušajā nedēļā G7 virtuālajā sanāksmē paziņoja, ka divkāršos atbalstu šai programmai līdz miljardam eiro, līdzīgas saistības uzņēmusies Vašingtonas Baltā nama jaunā administrācija, solot 2021.–2022. gada periodā piešķirt četrus miljardus dolāru, bet norādot, ka prioritāte tomēr būs vakcīnu nodrošināšana amerikāņiem.
Pieejamie, protams, nepilnīgie dati liecina, ka vakcinācija pret Covid-19 jau aptvērusi vairāk nekā simts valstis, taču lauvas tiesa dozu attiecas uz ASV, Ķīnu un Eiropu. Bet, rēķinot vakcinēto īpatsvaru kopējā valsts iedzīvotāju skaitā, tālu priekšā izvirzījusies Izraēla, kura arī apstiprinājusi “Pfizer/BioNtech” izstrādājuma “Comirnaty” augsto efektivitātes pakāpi masveida lietošanā (nodrošina 94% aizsardzību).
Šī vakcīna saglabā vadošās pozīcijas arī Eiropas tirgū. Kaut gan līguma slēgšanas gaita bijusi sarežģīta.
Kā noskaidrots Vācijas raidsabiedrību NDR un WDR un laikraksta “Suddeutsche Zeitung” žurnālistu pētījumā, pērn jūnijā ražotāji prasījuši 54,08 eiro par devu, taču līdz rudenim Briselei izdevies nokaulēt cenu un vienoties par 15,50 eiro…
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada jūnijā prezentēto “vakcīnu stratēģiju” ES nepieciešams plašs “kandidātvakcīnu loks”, kas ietvertu vajadzīgo pētījumu, ražošanas un izplatīšanas jaudu izvērtējumus. Šīs stratēģijas ietvaros Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) februāra vidū saņēma pieteikumu – ceturto – reģistrēt ES “Janssen–Cilag International N.V.” izstrādāto vakcīnu. Jautājums tiks izšķirts martā, piemērojot jau iepriekš aprobēto shēmu “reģistrācija ar nosacījumiem”. Tas nozīmē apstiprināšanu “paātrinātā kārtībā” ārkārtas situācijās, pamatojoties uz nepilnīgākiem zinātniskiem datiem, nekā parasts, bet izsverot riskus, ko tas var radīt.
Bet šobrīd ekonomiskie riski nav mazāki par sanitārajiem. Saskaņā ar apdrošinātāja “Allianz” aplēsēm, sarukusī saimnieciskā aktivitāte ik nedēļas ES dalībvalstīm liek zaudēt caurmērā 0,4% no iekšzemes kopprodukta.
Politiskās injekcijas
EZA risina sarunas un veic zinātniskas konsultācijas ar vairākiem vakcīnu izstrādātājiem, šajā sakarā publiskajā telpā ilgstoši parādījās pretrunīga informācija par to, vai aģentūra ir vai nav saņēmusi pieteikumu reģistrēt Krievijas vakcīnu “Sputnik V”, ko izlaidis Gamaleja Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētniecības centrs.
“Reuters” atklāja, ka vakcīnas izplatītājs – Krievijas Tiešo investīciju fonds – sākotnēji kļūmīgi nosūtījis iesniegumu nevis EZA, bet ES Zāļu aģentūru sadarbības tīklam. Taču tā nav vienīgā dīvainība saistībā ar “Sputnik V”, ko Krievijā reģistrēja jau pagājušajā vasarā, kad izmēģinājumi vēl nebija noslēgti, un tūlīt tika uzsākta vērienīga mārketinga operācija ar stipri jūtamu Kremļa ideoloģijas piešprici.
Piedāvājumi visai pasaulei potēties ar “Sputnik V” vēl aizvien birst kā no pārpilnības raga, lai gan pašā Krievijā iedzīvotāju vakcinēšana pat procentuālā salīdzinājumā ar kritizēto Eiropas Savienību pārāk raiti vis nesokas, uz ko pagājušajā nedēļā (17. februārī) norādīja arī komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Ir saskatāms Maskavas un tāpat Pekinas mērķis “izmantot vakcīnas cīņā par ietekmi”, kā izteicies Emanuels Makrons intervijā “The Financial Times”.
Eiropas Savienībā “Sputnik V” pagaidām ir iepirkusi tikai Ungārija, kur atbildīgais jomas regulators apstiprinājis šīs vakcīnas izmantošanu. Pārējās dalībvalstis ietur piesardzīgu, svārstīgu vai klaji noraidošu nostāju.
No vienas puses, pastāv viedoklis, ka jautājumu nedrīkst politizēt un jāsaglabā “atvērtība” attieksmē pret visiem piedāvājumiem, kas atbilst sanitārā drošuma kritērijiem (Berlīne paudusi gatavību sekmēt “Sputnik V” ražotņu atvēršanu), bet, no otras, kļūst redzams, ka politizācija jau lielā mērā notikusi.
Ne velti sputņiku pirmām kārtām pieņēma Kremlim draudzīgi vai no tā atkarīgi režīmi Baltkrievijā, Centrālāzijā, Venecuēlā, Bolīvijā un citviet.
Serbijas prezidenta Vučiča vārdiem, “labākā vakcīna ir tā, kura pieejama”, tāpēc Belgrada ar atplestām rokām sagaida ne tikai “Sputnik V”, kuras lietderību ir apliecinājis akadēmiskais izdevums “The Lancet”, bet arī Ķīnas uzņēmuma “Sinopharm” produktu, kura efektivitātes rādītāji un varbūtējās blaknes nav zināmi, jo Pekina izmēģinājumu datus atklātībā nedod.
Taču Belgradai par attaisnojumu kalpo apstāklis, ka Rietumbalkānu valstis palikušas bez ES solītajām piegādēm. Tāpat kā pundurvalsts Sanmarīno, kas nav saņēmusi solīto no Itālijas, tādēļ pasūtījusi Krievijas vakcīnu. Tai ir konkurētspējīga cena, toties gala izmaksas var izrādīties augstas.
Vēstures nams Bonnā gan esot iekļāvis savā ekspozīcijā “Comirnaty”. Bet grūti pareģot, kādas laikmeta liecības no šiem pandēmijas krīzes gadiem kādreiz tiks uzlūkotas par nozīmīgām…
