“Vakcinācijas projekta birojs ir pilnīgi lieka institūcija, kas kavē vakcinācijas tempu,” uzskata bijusī veselības ministre 12
Vakcinācijas projekta birojs ir pilnīgi lieka institūcija, kas kavē vakcinācijas tempu, uzskata bijusī veselības ministre, “MFD veselības grupas” galvenā ārste Ingrīda Circene.
Viņa aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā savu ārstes un veselības aprūpes vadītājas pieredzi, nebūtu darījusi neko no tā, kā pašlaik valstī tiek organizēta vakcinācija pret Covid-19.
Circenes ieskatā, tas, kā patlaban tiek organizēta pedagogu vakcinācija, ir nepareizi. Ir iesaistītas vairākas institūcijas, kas saskaņo datus dažādās datu bāzēs, kas ir liekas darbības. Viņasprāt, tā vietā skolas vadība varētu iesniegt vakcinējamo sarakstu mobilajai brigādei, kura atbrauktu uz skolu un visus pedagogus un darbiniekus savakcinētu.
“Es jau kopš februāra esmu teikusi, ka pamatkodols vakcinācijas procesa organizēšanai ir ģimenes ārsti. Viņiem ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu un viņu pienākums būtu savus pacientus vakcinēt,” sacīja Circene.
Viņa uzsvēra, ka katram ģimenes ārstam ir visa nepieciešamā informācija par saviem pacientiem, proti, gan kontaktinformācija, gan informācija par vecumu un hroniskajām slimībām. Ievadot meklētāja vecumu vai slimības kodu, ģimenes ārsti atlasītu tos pacientus, kas konkrētajā laikā atbilst prioritārajai grupai, un medmāsa viņiem piezvanītu. “Viss tas, kas pašlaik tiek organizēts caur trijām vai četrām institūcijām, tikai paildzina vakcinācijas procesu,” sacīja bijusī veselības ministre.
Viņa atzina, ka daudzām ģimenes ārstu praksēm nepietiek cilvēkresursu un platības, tādēļ jau februārī viņa rosinājusi, ka vakcinācijas procesā vajadzētu iesaistīt pašvaldības, kuras varētu gādāt par telpām un koordinatoriem, kuri uzaicina uz vakcināciju, veic pierakstus, ievada datus par vakcinētajiem, tādējādi palīdzot ģimenes ārstu praksēm. “Tagad tas tiek darīts, taču to varēja izdarīt jau agrāk,” sacīja Circene.
Viņa piebilda, ka vajadzības gadījumā ģimenes ārstiem varētu palīdzēt privātie medicīnas uzņēmumi, tādējādi varētu pilnībā nodrošināt vakcināciju visā valstī.
“Bezjēdzīgām reklāmas kampaņām, kurām nav reālas atdeves, paredzēto finansējumu vajadzētu ieguldīt mobilām vakcinācijas brigādēm, kuras aizbrauktu tur, kur ir pietiekamā skaitā vakcinējamo,” sacīja Circene.
Bijusī ministre kritizēja arī “dzīvās rindas” pieeju, jo tā bijusi mākslīgi apgrūtināta ar dažādām nevajadzīgām formalitātēm, kas neveicinājusi cilvēku interesi par vakcinēšanos.
Viņas ieskatā pašlaik svarīgi ir iespējami ātrāk iegūt kolektīvo imunitāti, taču mediķei esot informācija no kolēģiem dažādos Latvijas novados, ka ģimenes ārsti prasīto 40-60 devu vietā saņem vien desmit, kā rezultātā nav iespējams produktīvi organizēt vakcināciju.
“Ja vakcinācija būtu uzticēta ģimenes ārstiem un viņi nodrošināti ar pieprasīto vakcīnu daudzumu, tad jau šodien rezultāts būtu četras līdz sešas reizes labāks, nekā tas ir patlaban,” uzskata Circene.
Bijusī veselības ministre kā neveiksmīgas vakcinācijas cēloni minēja arī to, ka gan Veselības ministrijā (VM), gan valdībā trūkst cilvēku ar medicīnisko izglītību, kas saprastu, kā efektīvāk organizēt un vadīt vakcinācijas procesu, turklāt “nozari vadošais ministrs domā, ka viņš ar saviem darba pienākumiem tiek galā un savas spējas neapšauba”.
Kā vēstīts, otrdien valdības sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neslēpa sašutumu par vakcinācijas pret Covid-19 gauso gaitu un norādīja uz veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) atbildību. Pēc valdības sēdes gan Kariņš pauda pārliecību, ka VM ar vakcinācijas procesu tiks galā.
“Ministrijai ir pilna atbildība noorganizēt šo procesu. Ja to nevarēs izdarīt, tad valdībai vienmēr ir plāns “B”, bet tas nav tas, uz ko jātiecas. VM esošajā struktūrā jātiek galā ar šo izaicinājumu. Esmu pārliecināts, ka tiks. Bet esmu noraizējies, ka tas ir pārāk tālā nākotnē,” sacīja Ministru prezidents, piebilstot, ka viņš turpinās mudināt paātrināt vakcinācijas procesu.
Kariņš arī aicināja nevērtēt pārāk zemu līdz šim paveikto vakcinācijas procesa nodrošināšanā. Premjers pozitīvi vērtēja VM paveikto attiecībā uz vakcinācijas infrastruktūras izveidi, nodrošinot vakcināciju pie ģimenes ārstiem un masu vakcinācijas centros. Tāpat tiek nodrošināta vakcīnu loģistika un ir labota iepriekš VM pieļautā kļūda ar vakcīnu piegādēm.
Tajā pašā laikā Kariņš uzsvēra, ka premjera galvenā mēraukla ir tā, lai vakcinācijas temps notiktu raiti.
Pavļuts šajā sakarā sacīja, ka “diemžēl dusmošanās un sašutuma izrādīšana nekādā mērā vakcinācijas tempu nepaātrina”. Tāpat viņš piebilda, ka tas arī nemazina sabiedrības neapmierinātību ar valdību un bažas par vakcinācijas procesu.
Pēc viņa paustā, šobrīd Latvijā ir maz vakcīnu, un pēc pagājušās nedēļas, kad vakcīnu bija vairāk, palicis tikai aptuveni vienas nedēļas apjoms, kura izlietošana jau esot saplānota.
