Vakcinācijas plāns epastā nakts vidū un izvairīgas atbildes par pasūtījumiem. Kāpēc Kariņš Viņķelei parāda durvis 31
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceturtdien valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (“Vienotība”) parakstīs veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par”) demisijas pieprasījumu, un no šīs dienas veselības ministra pienākumus viņš uzticēs premjera biedram un aizsardzības ministram Artim Pabrikam (“Attīstībai/Par”).
Taču Pabriks nevēlas uzņemties šo uzdevumu un uzskata, ka veselības nozares vadīšana patlaban jāuzņemas pašam premjeram. Viņķeles pārstāvētā partiju apvienība “Attīstībai/Par” paziņojusi, ka premjera lēmums ir pārsteidzīgs un nepamatots: “Krīzes pārvarēšanā veselības ministre un “Attīstībai/Par” balstās veselības aprūpes nozares ekspertu viedoklī.
“AP” līdz šim un arī turpmāk iestāsies par zinātniski pamatotiem lēmumiem un nevarēs atbalstīt to pakļaušanu politiskajai konjunktūrai.”
Pagaidām nav zināms, kas nāks Viņķeles vietā, bet viņa žurnālistiem sacīja, ka viņai esot zināms labs kandidāts, kura uzvārdu pagaidām neizpaudīšot.
Vakar koalīcijas padomes ārkārtas sēdē Kariņš paziņoja, ka veselības ministre ir zaudējusi viņa uzticību un, tiekoties arī ar partijas “Attīstībai/Par” vadību, aicinājis izvirzīt jaunu, enerģisku, spējīgu veselības ministru.
Punktu šīm savstarpējos konfliktos ieilgušajām attiecībām pielikusi ministres nespēja laikus iesniegt valdībā precīzi izstrādātu pretkovida vakcinācijas plānu. Gan Kariņš, gan arī Valsts prezidents Egils Levits ir norādījuši, ka valstī patlaban nav svarīgāka uzdevuma kā vakcinācija, jo tikai ar tās palīdzību būs iespējams iziet no Covid-19 radītās krīzes.
K. Kariņš: “Kopš iestājās šī pandēmija, esmu konsekventi uzstājis uz stingru un izlēmīgu rīcību Covid-19 ierobežošanai un esmu atkārtoti sastapies ar veselības ministres pretestību. Viens no šiem gadījumiem bija mūsu nesaprašanās masku valkāšanas jautājumā, kā arī kovida ierobežošanas plāna ilgstošā neesamība.
Mēs šodien cīnāmies ar sekām, kas radušās tādēļ, ka savlaikus nebija izstrādāts Covid-19 ierobežošanas plāns. Šodien mums ir nepieciešams skaidrs plāns, kā mēs vakcinēsim sabiedrību, lai izietu no krīzes. Jau trīs valdības sēdēs esmu pacietīgi gaidījis, ka Veselības ministrija prezentēs šo konkrēto plānu.
Plāns kā dokuments parādījās tikai šodien [otrdien]. Turklāt tāda svarīga institūcija kā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija publiski norāda, ka par šādu plānu neesot informēta, kaut gan ģimenes ārstiem ir paredzēta viena no centrālajām lomām vakcinācijas procesā. Izlasot šo dokumentu, es nekādi nesaredzu, kādā veidā šajā procesā tiek iesaistītas pašvaldības.”
Plāns esot
Tieši tajā laikā, kad notika Ministru prezidenta preses konference, tādu bija sarīkojusi arī veselības ministre, lai iepazīstinātu ar ministrijas izstrādāto vakcinācijas plānu, kura tapšanā, pēc Viņķeles sacītā, daudzas stundas un naktis ir ieguldījuši Latvijas labākie speciālisti.
Plāns esot izvērstāks un detalizētāks nekā Igaunijā un pat labāks nekā Vācijā. Līdz gada beigām ir plānots sapotēt 82% Latvijas iedzīvotāju. Viņķele uzskata, ka ikviens sevi varot saskatīt šajā plānā, ieraudzīt, kurā mēnesī pienāks viņa kārta vakcinēties.
Bet Kariņš vakar teica: “Plāns ir dokuments, un man pirmo reizi to atsūtīja Valsts prezidents pirmdienas naktī. Veselības ministrija šorīt pulksten 10, kad bija jāsākas valdības sēdei, šo dokumentu vēl nebija iesniegusi Ministru kabinetā. Vēl līdz šim brīdim man nav bijusi dota iespēja izlasīt, kāds īsti ir šis ministrijas izstrādātais dokuments.
Mēs kā valdība nevaram strādāt tādā veidā, ka pēdējā brīdī bez jebkādas publiskas apspriešanas mēs tiekam nostādīti pilnīgi nesagatavoti. Valdība šo plānu izskatīs ceturtdien, bet līdz tam ministriem un visām ieinteresētajām pusēm ar to ir jāiepazīstas.”
Ministru prezidents jau novembra sākumā izteicies, ka viņš esot dziļi neapmierināts ar veselības ministres tempu. Aktīvāku rīcību no veselības ministres gaidījusi arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, kura oktobra beigās sacīja: ja pašreizējā situācija turpināsies, tad mēneša laikā veselības aprūpes sistēma var nonākt kolapsa stāvoklī. Tikai pēc tam ministrija sāka slimnīcu pārkārtošanu, lai atbrīvotu vairāk gultu kovida slimniekiem, taču Kariņš uzskatīja, ka temps, kādā ministrija strādā un piedāvā risinājumus, esot sen par lēnu.
Patlaban situācija ir dramatiska, jo slimnīcās sāk trūkt vietu kovida pacientu ārstēšanai, turklāt to nepietiek pat intensīvās terapijas nodaļās. Trūkst arī speciālistu un par gadiem samilzušajām veselības aprūpes problēmām nevar pārmest tikai Viņķelei, taču ir jautājumi, kurus varēja risināt daudz operatīvāk.
Kariņš ir pārliecināts, ka situācija nebūtu tik drūma, ja ministre jau vasarā būtu izstrādājusi kovida krīzes pārvarēšanas plānu veselības aprūpē. Vairāku lokālo slimnīcu vadītāji teica, ka tikai tagad šīs slimnīcas tiekot iesaistītas kovida slimnieku ārstēšanā. Ja par to būtu paziņots laikus, tad varētu daudz labāk sagatavoties. Bet tagad tām jārīkojot iepirkumi, ko varēja izdarīt krietni agrāk, lai iegādātos pašu nepieciešamāko šo pacientu uzņemšanai.
Atteicās no vakcīnām?
Kariņš ir neapmierināts arī ar pretkovida vakcīnu iegādes procesu. Viņš apgalvo, ka ar Veselības ministrijas ziņu mūsu valsts nesen esot atteikusies no “Pfizer” un “BioNTech” piedāvājuma iegādāties vakcīnu papildu devas. Tāpēc valdībai pagājušajā sēdē esot nācies iejaukties un ministrijai esot uzdots nodrošināt maksimālo vakcīnu devu daudzumu, ko no ražotāja varot iegūt.
Premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs tviterī vakar papildināja: “Caur Baltijas valstu ārlietu dienestiem saņēmām jautājumu, vai pirksim papildu vakcīnas un vai taisnība, ka Latvija ir atteikusies no šāda piedāvājuma. Pēc Ministru prezidenta intereses VM [Veselības ministrija] sākotnēji noliedza šo situāciju, pēc tam, noskaidrojot informāciju, jautājums tika virzīts uz valdību.”
Viņķele vakar žurnālistiem gan nevarēja skaidri atbildēt uz jautājumu, kāpēc radusies šāda situācija, vien teica, ka viņa esot pa tālruni informējusi Ministru prezidentu par to, ka no “Pfizer” varot nopirkt vēl 160 tūkstošus vakcīnu devu.
Ģimenes ārsti neziņā?
Veselības ministre teica, ka nepieņemot arī valdības vadītāja pārmetumu, ka par vakcinācijas plānu nav informēti ģimenes ārsti. Ar ģimenes ārstiem konsultācijas notiekot nepārtraukti.
Ģimenes ārsts Andris Baumanis, kurš strādā Rīgā, “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka vakcinācijas plānu ministrija ģimenes ārstiem elektroniskā veidā esot nosūtījusi pagājušā gada beigās. Paredzēts, ka šajā procesā varētu piedalīties tie ārsti, kuru praksēs ir vakcinācijas kabineti.
Tādi ir apmēram pusei no 1254 ārstiem. Taču neesot skaidrs, kā šis process notiks, jo vakcinācija aizņemšot vismaz četras stundas dienā, turklāt 15 minūtes pēc vakcīnas saņemšanas ārstam savs pacients būs jānovēro. Jāņem vērā, ka vienlaikus ģimenes ārstam ir jāveic citi ikdienas ierastie darbi.
Tieši šī neskaidrība, kā savienot vakcinācijas procesu ar slimnieku ikdienas ārstēšanu, radījusi domstarpības ar ministriju, un šo jautājumu Viņķelei uzdod arī Kariņš.
Citu ministru darbu nevērtēšot
Viņķeles demisijas pieprasījums raisa jautājumu par valdības turpmāko stabilitāti, jo Ministru kabinetā ir vēl citi ministri, kuri sagādā raizes valdības vadītājam. Ministru prezidents gan nesteigšoties vērtēt citu ministru darbu Covid-19 krīzes pārvarēšanā, jo patlaban par prioritāti izvirzīts darbs ar vakcinācijas plānu.
“Pirms valdības izveidošanas, kas notika pirms gandrīz diviem gadiem, šis process bija liels izaicinājums visiem iesaistītajiem. Esam piedzīvojuši ļoti dažādus laikus, un uzskatu, ka valdība, manā vērtējumā, ir tik stabila, cik stabila tā bija arī pirmajā dienā.
Tā ir atkarīga no piecu partiju labprātīgās vēlmes turpināt sadarbību. Esmu izteicis gatavību un vēlmi turpināt savu darbu šajā valdībā un koalīcijā,” sacīja Kariņš.
