FOTO: ZUMA press/Scanpix/LETA

Juris Lorencs: Priekšā stāv vēl viens emigrācijas vilnis. Tie, kuri nesaslims, Ziemassvētkus sagaidīs Anglijā vai Zviedrijā 62

Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Lasīt citas ziņas

Agrāk teica, ka ar avīzi varot nosist gan mušu, gan politiķi. Laiki mainās, laikrak­stu tirāžas krīt, lasītāju skaits iet mazumā. Pa daļai tas skaidrojams ar pavisam vienkāršu faktu – laika nav kļuvis vairāk, tās pašas 24 stundas dienā.

Cilvēkam jāmācās, jāstrādā un jāguļ, jāapdara mājas solis, vēl neskaitāmas sīkas un ne tik sīkas lietas. Turklāt mediju kļuvis teju bezgala daudz – simtiem televīzijas kanālu, 1,7 miljardi (!) interneta lapu plus varbūt pats lielākais laika zaglis – sociālie tīkli.

CITI ŠOBRĪD LASA
Šodien viens ieraksts feisbukā vai tviterī ir tas, kas var ja ne iznīcināt politiķi, tad nopietni iedragāt reputāciju gan.

To, ka mediji mainīsies un būtiski ietekmēs pasauli, paredzēja kanādiešu filozofs Herberts Makluens (1911–1980). Tieši viņš pirmais formulēja domu, ka “medijs ir vēstījums” (“the medium is the message”). Tātad svarīga ir ne tikai medija nestā informācija, bet arī tā “tēls”.

Cilvēkiem, kuri lasa laikrakstus un žurnālus, vārdi “Atmoda”, “Diena”, “Rīgas Laiks”, “Klubs”, “Mājas Viesis” vai “Latvijas Avīze” acumirklī uzjunda veselu asociāciju gūzmu. Mēs zinām, ko no tiem var sagaidīt, par ko un, pats galvenais – kā tie rakstīs.

Jau pats fakts, ka cilvēks lasa “Ir” vai “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, mums daudz ko pasaka par viņa politiskajām simpātijām. Es pats uzskatu, ka labākais laikraksts pasaulē ir 1780. gadā dibinātais “Neue Zürcher Zeitung”.

Tā kā vāciski lasošo Latvijā nav īpaši daudz, neuzskatiet to par reklāmu. Līdzīgi vecam, izmeklētam vīnam šo 240 gadus rūpīgi kopto rakstošās preses tradīciju vislabāk raksturo vārdi “Šveices kvalitāte”.

Šajās dienās daudz runā par iecerēto “Vakcinācijas Avīzi”. Vēl nemaz neiznākusi, tā jau paspējusi sacelt milzīgu vētru.

It kā bezmaksas produkts, kas tiek piedāvāts nevietā un nelaikā. Jo tie, kuri vēlas vakcinēties, jau sen ir pārliecināti par potēšanās nepieciešamību, viņi gaida un nevar vien sagaidīt solītās vakcīnas.

Savukārt skeptiķus diezin vai pārliecinās pastkastītē iemests krāsains buklets. Tas nozīmē, ka patiesībā jau tagad “Vakcinācijas Avīzei” ir negatīvs efekts.

Sociālie tīkli ir pilni ar aicinājumiem tās izdošanai paredzēto naudu atdot mediķiem. Medijs, kuru cilvēki vēl nav redzējuši, jau kļuvis par vēstījumu, turklāt negatīvu.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma tiek spriests par to, ka vīrusa atnākšana esot uzskatāma par teju vai jauna laikmeta sākumu. Ka nekas vairs nebūšot kā agrāk, viss būšot jauns un citāds.

Arī pēc vīrusa aiziešanas par ikdienu kļūšot attālinātais darbs un mācības, tiešsaistes sporta treniņi, iepirkšanās internetā, ēdienu piegāde uz mājām, iepazīšanās sociālajos tīklos.

Pazudīšot skaidra nauda, “Apturi Covid” līdzīgas aplikācijas izsekošot katru mūsu soli. Cilvēks bez viedtālruņa un sociālajiem tīkliem gluži automātiski nokļūšot specdienestu uzmanības lokā. Tātad ir ko slēpt!

Reklāma
Reklāma

Pasaulē jau tagad tiek rīkotas virtuālās vakariņas, kurās cilvēki saskandina vīna glāzes ar datora kameras palīdzību. Man pašam tas liekas bezgala garlaicīgi, skumji un neproduktīvi.

Bet ir arī labas ziņas. Tagad, kad šādā režīmā esam pavadījuši jau vairāk nekā gadu, kļūst redzams – pat visrafinētākās sabiedriskās attiecības tomēr nespēj pataisīt melnu par baltu.

Vakcīnu nav iespējams aizstāt ar nemitīgu runāšanu par to. Sevišķi tad, ja šī runāšana ir viens bēdu stāsts par neiepirktām vakcīnām.

Latvijā tiek apturēta potēšana ar “AstraZeneca” vakcīnām. Tas nozīmē, ka esam palikuši tikpat kā bez potēm. Tātad noskaņojums, kas pēdējos mēnešos pārņem cilvēkus, vēl vairāk pastiprināsies. Depresija, izmisums, vilšanās un niknums.

No sarunām noprotams, ka priekšā stāv vēl viens emigrācijas vilnis. Tie, kuri nesaslims, Ziemassvētkus sagaidīs Anglijā vai Zviedrijā.

Kas gan ir interesanti – viena no patlaban ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem, “Attīstībai/Par” (pie kura pieder arī aizsardzības ministrs!) vadībā atrodas cilvēks, kurš, iespējams, savā amatā ir radījis vislielāko drošības apdraudējumu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Jo bijusī veselības ministre Ilze Viņķele atkal ir pie teikšanas un vada “Kustības Par” domi. Ir ko padomāt!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.