“Kas tādu avīzi lasīs?” Maija vidū vairāk nekā miljons adresēs piegādās Vakcinācijas biroja informatīvo izdevumu 59
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Maija vidū vairāk nekā miljons adresēs Latvijā piegādās Vakcinācijas biroja informatīvo izdevumu.
“Kas tādu avīzi lasīs? Jo neko jaunu jau nepateiks, to pašu informāciju muļļās, kas jau tā plūst pāri visām malām. Internets ir, radio ir, televīzija ir, mobilie tālruņi ir. Un kur tad vēl prese, kas arī jau pilna ar vīrusa rakstiem!
Tikko kāds lasītājs bibliotēkā apmainīja grāmatas, smējās, ka valdība to vakcinācijas avīzi izdomājusi, lai būtu ko ielikt muzejā un cilvēki varētu atcerēties gan to, cik dumjus lēmumus pieņēmusi valdība, gan to, ka tāds Covid-19 vispār bijis,” šādu viedokli, kāds droši vien ir daudziem Latvijas iedzīvotājiem par iepriekš solītās vakcinācijas avīzes lietderību, pauž Zlēku bibliotēkas vadītāja Pārsla Bože.
Ideja izdot šādu avīzi par valsts budžeta naudu izpelnījās pamatīgu sabiedrības kritiku. Vakcinācijas biroja vēlme to darīt kādu laiku bija pieklususi, bet nu atkal uzbangojusi no jauna.
Vakar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē biroja komunikācijas koordinatore Ieva Stūre deputātiem pastāstīja, ka sabiedrības kritikas dēļ esot mainīts tās nosaukums.
“Vakcinācijas avīze ir neveiksmīgs vārdu salikums, kas radījis interpretācijas par to, ka tas ir vieglprātīgs drukas materiāls, izklaides un tamlīdzīgi. Kopumā tas ir informatīvs sūtījums mājsaimniecībām par vakcinācijas tematiku,” skaidroja Stūre.
1,012 miljonos pastkastu
Informatīvais sūtījums maija vidū tikšot piegādāts 1,012 miljonos adrešu. Šāds adrešu skaits ir “Latvijas Pastam”. Kuras no tām ir un kuras nav mājsaimniecības, to neesot iespējams izvērtēt.
Kad deputāti interesējās, kāpēc jāsūta visiem, ja zināms, ka vakcīnas pirmo devu ir jau saņēmuši vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju, Stūre atbildēja: “Gribētu sūtīt tikai tiem, kuri nav vakcinējušies, bet nav tādas datubāzes, lai to noskaidrotu, tāpēc jāizvēlas, vai nu sūtīt visiem, vai nevienam.”
Šobrīd tiekot maketēti materiāli, organizēts drukāšanas pakalpojums un tikšot slēgts līgums ar “Latvijas Pastu” vai citu izplatītāju atkarībā no tā, kuram būs labākais piedāvājums.
Stūre pastāstīja, ka viena informatīvā sūtījuma eksemplāra (A5 formāta astoņas lappuses) drukāšana, iekļaujot papīra cenu, varētu izmaksāt 22 centus.
Viņa cer, ka, ņemot vērā lielo apjomu, proti, vairāk nekā miljons eksemplāru, izdošoties cenu samazināt līdz astoņiem centiem. Stūre vēl nevarēja nosaukt korektūras un maketēšanas izdevumus.
Satura sagatavošanā neesot plānots piesaistīt nekādus papildu spēkus, šajā jomā sadarbojoties ar Veselības ministrijas struktūrvienībām.
“Lielākā daļa satura jau ir gatava, tikai jāpielāgo informatīvā satura vajadzībām,” sacīja Stūre.
Jau zināma informācija?
Veselības ministrijā noskaidroju, ka informatīvajā sūtījumā tiks vienkopus publicēta tā informācija, ko mēs varam izlasīt Slimību profilakses un kontroles centra, Zāļu valsts aģentūras mājas lapās internetā, kā arī tā informācija, ko par Covid-19 un vakcīnām ir publicējuši ārsti.
“Daudz jautājumu par vakcināciju parādās sociālajos tīklos. Daudzi uzskata, ka to varētu iegūt no ģimenes ārstiem, bet pēdējā pieredze liecina, ka arī ģimenes ārsti mēdz šajā informācijā apjukt.
Izskanēja informācija, ka lielajos masu vakcinācijas centros, piemēram, dažas māmiņas, kuras bērnu baro ar krūti, nepamatoti saņēma atteikumu vakcinācijai,” pastāstīja Stūre.
Krieviski – pēc pieprasījuma
Argumentējot šāda informatīvā sūtījuma nepieciešamību, tika norādīts, ka, piemēram, Latgalē 22% iedzīvotāju un kopumā valstī 35% senioru neizmantojot internetu regulāri, ka iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem neesot iespējas iegādāties drukātos preses izdevumus, ka skeptiskāka attieksme pret vakcināciju esot krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kas neizmantojot Latvijas mediju telpā radīto saturu…
Sākumā bija paredzēts izdot vakcinācijas avīzi arī krievu valodā, bet Valsts valodas centrs norādīja, ka Valsts valodas likums to liedz darīt.
“Mēs ieteicām, ja birojs vēlas informatīvo materiālu izdot krievu valodā, to var darīt, bet to nedrīkst mest visiem pastkastē apmēram pēc principa – šīs cilvēks varētu būt krievs. To var izplatīt ģimenes ārstu praksēs vai, piemēram, pasta nodaļās. Ja kāds lūdz informāciju krievu valodā, tad to var saņemt pēc pieprasījuma,” sacīja Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.
Stūre sacīja, ka krievu valodā informācija tikšot drukāta tikai pēc pieprasījuma.
Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča solīja, ka, sākot no 3. maija, Latvijai tikšot piegādāti vairāk nekā 100 tūkstoši vakcīnu nedēļā un tāpēc informatīvais sūtījums maija vidū būšot īsti laikā.
