Pēteris Apinis: Vakcinācija valstī, kurā nav vakcīnu
50
Autors: Pēteris Apinis, ārsts, kanāla RīgaTV 24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs
Šī ir pirmā daļa no triloģijas par vakcināciju pasaulē un Latvijā. Mans mīļais lasītājs nav pieradis lasīt ļoti garus rakstus, tādēļ es savas piezīmes sadalīju trīs daļās.
Tiem, kas kovidburbuļa pasauli redz tikai baltu vai melnu, lūdzu šo rakstu tālāk nelasīt.
Pasaulē šobrīd viscienījamākajos žurnālos var izlasīt pilnīgi pretrunīgus viedokļus, ko pauž paši autoritatīvākie zinātnieki, pētnieki, ārsti, virusologi, farmaceiti un ģenētiķi. Šī raksta autors ir skeptisks pret tādiem epidemioloģiskiem pasākumiem kā #ApturiCovid aplikācijas, lokdauni, globāla masku balle, restorānu slēgšana, tirdzniecības sagraušana, attālinātas mācības un dzīve bez sporta.
Tai pašā laikā es esmu pārliecināts vakcinācijas aizstāvis, un labprāt vakcinēšos, tiklīdz man tāda iespēja tiks dota (esmu vairākkārt pārbaudījis, bet antivielu pret SARS-CoV-2 man nav).
Tai pašā laikā es cienu un uzklausu arī vakcinācijas pretinieku viedokļus. Un katru dienu lasu pretrunīgu informāciju no visas pasaules.
Man nav pieņemama Kariņa un re:čekistu mantra: maska, 2 metri, mājsēde, ziepes, vakcīna, jo: vakcinēšanās ir simtkārt svarīgāka nekā viss iepriekšējais kopā ņemts, neskaitot „2 metri”.
Mana mantra ir: vakcīnas (bet vakcīnu nav).
Mūsu valdība vakcīnas nav gādājusi muļķības, slinkuma vai ļaunprātības dēļ. Es neizslēdzu apzinātu ļaunprātību, jo nevakcinētus cilvēkus var turēt mājsēdē un komendantstundā, bet tajā pašā laikā šiverēt pa budžeta līdzekļiem, kā arī valstiski aizņemties naudu, ko būs jāatmaksā mūsu bērniem vai mazbērniem.
Es neizslēdzu mērenu Krievijas maigās varas ietekmi, jo, iespējams, Latvijai nāksies iepirkt „Sputņik” vakcīnu, kas gan būs līdzvērtīgi kvalitatīva.
Kamēr nav vakcīnas, galvenai mantrai būtu jābūt – nepulcējieties slikti ventilētās telpās ilgāk par 15 minūtēm – un nelieniet svešiem ļaudīm tuvāk par diviem metriem iekštelpās. Ejiet ārā, sportojiet, kustieties un rūpējieties par savu imunitāti.
Staigājot jūras krastā, skrienot mežā vai slēpojot ap Uzvaras pieminekli vai Žagarkalnā – neviens un nekad inficēties ar Covid–19 nevar.
Valdība pulcēšanos ārtelpās nepieļauj nevis tādēļ, ka vīruss varētu izplatīties, bet tādēļ, ka sanāks ļaudis – protestēt pret šo muļķu pulciņu, kas formāli vada Latvijas valsti.
Bet atgriezīsimies pie vakcīnas. Kā jau teicu, esmu pārliecināts vakcinēšanās atbalstītājs. Savukārt Kariņš pats baidās no vakcinācijas, un tieši vai netieši ir panācis vakcīnu neiepirkšanu.
Vai es nelasu rakstus, kas ir negatīvi pret vakcīnu nepietiekamo izpēti, kontroli, atsevišķām problēmām vakcīnu sastāvā, sarežģīto uzglabāšanu un nepietiekamo informāciju?
Lasu, līdz ar informāciju par šo vakcīnu radīšanu, bāzi, drošības standartiem utt. Un visa šī informācija liek man teikt, ka es ticu vakcīnām par 80%, bet pagaidām atturētos no bērnu, grūtnieču un dažu citu ļaužu grupu vakcinācijas.
Toties esmu pilnīgi pārliecināts, ka pasaulei (un Latvijai) nav plāna B kā iziet no Covid–19 psihopandēmijas, kur valdību un žurnālistu haotiskā, ļaunā, klaji dezinformējošā informācija rada cilvēkiem bailes, neziņu.
Tieši valdības radītā un valsts mēdiju uzturētā psihopandēmija liek ar slimību saslimt smagāk un apdraud cilvēku dzīvības. Mēs kā valsts un sabiedrība nedrīkstam atļauties vēl ilgāk dzīvot nestrādāšanas, baiļu, izolācijas atmosfērā.
Izeja ir viena – iespējami ātra visu riskam pakļauto iedzīvotāju vakcinācija.
Vakcinācijai Latvijā ir vairākas konsekvences:
• nezināmu iemeslu dēļ Latvija vakcīnas nav iegādājusies (dokumenti par iegādi ir noslepenoti, bet šķiet, ka gan 18. novembra vakarā, gan 20. decembra vakarā triumfēja neizlēmība, tukšmuldēšana, nekā nedarīšana, pie kam triumfēja ne tikai Veselības ministrijā un tās pakļautajās institūcijās, bet galvenokārt Ministru kabinetā, Finanšu ministrijā un, iespējams, arī Ārlietu ministrijā, kurās visās saimnieko jauna vai veca Vienotība). Tiks atrasti grēkāži (visdrīzāk, Daina Mūrmane Umbraško un Ainārs Lācbergs), bet tie, kas patiesībā nobremzēja vakcīnu iepirkšanu rosīsies politikas burbulī;
• Oksfordas universitātes/AstaZeneca vakcīnas ir pavisam nedaudz saistītas ar politiskām regālijām, un, iespējams, šīs vakcīnas ražošana ir nedaudz saistīta ar Krieviju. Man šķiet, ka Eiropas savienība tieši vakcīnu dēļ piemirsīs kāda Alekseja Navaļņija nedienas Maskavas cietumā. Bet tā vai tā Oksfordas universitātes/AstaZeneca vakcīnas Anglijai būs gana, bet mums – nepietiks;
• ātru un efektīgu vakcināciju Latvijā var veikt tikai un vienīgi privātās ārstniecības kompānijas, kurām ir pieredze, zināšanas, inventārs, transports, loģistika, infrastruktūra vakcinēšanai. Jau šodien (ja vien būtu vakcīnas) VC4, VCA, MFD, ARS, Baseina slimnīca un citas kompānijas varētu nedēļā novakcinēt 100 000 līdz 150 000 iedzīvotāju. Bet – vakcinācija maksā tik, cik tā maksā un minimāla vakcinēšanas cena ir ap14 eiro.
Vakcināciju nevar veikt biroji ar superlielām algām, Veselības ministrija ar tās padotības struktūrām, īpaši tādēļ, ka birokrātija uzskata – vakcinēšanu ģimenes ārsts veiks sava ikdienas darba ietvaros, šim ģimenes ārstam var nemaksāt vai maksāt mazāk par vakcinācijas pašizmaksu. Pašreizējo valsts vakcinācijas burbuli nosaka cilvēki bez izglītības un bez nojautas par primāro medicīnu;
• tad, kad Latvijai būs vakcīnas, tad nebūs 1 kubikcentimetra šprices. Patiesībā būs, bet desmitkārt dārgākas. Neesmu pārliecināts – vai tik laiks netiek vilcināts tāpat kā pērn pirms masku un aizsarglīdzekļu iepirkšanas.
Vakcinācija ir vienīgā izeja no psihopandēmijas.
Šo savu atziņu es balstu uz Izraēlas piemēru. Šodien Izraēlā pirmo vakcīnas devu ir saņēmuši gandrīz puse valsts iedzīvotāju (50%), bet otro – 15%.
Jau šobrīd, kad realitātē pūļa imunitāte ir veidota tikai ar vienu vakcīnas devu, hospitalizācija ar smagām un vidēji smagām pneimonijām ir samazinājusies par 60%, samazinājusies ir arī mirstība.
Izraēlas valdības vadītājs sola, ka martā ebreji varēs brīvi iet uz Sinagogu, bez ierobežojumiem iet uz veikalu, dzert bārā vai kafejnīcā, rīkot itin lielas ballītes un trenēties gan basketbola, gan trenažieru zālē.
Tiesa, šis Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu (Benjamin Netanyahu) pats vakcinējās televīzijas kameru priekšā kopā ar veselības ministru.
Bet kas būtiski – viņi parūpējās par vakcīnām (iepirka Phizer– BioNTech vakcīnu, pārmaksājot vismaz par 30%, taču pilnīgi pietiekamu daudzumu visiem valsts iedzīvotājiem), iepirka pietiekamu daudzumu 1 kubikcentimetra šprices, kā arī samaksāja saviem medicīnas darbiniekiem par vakcinēšanu tik, cik Izraēlas Ārstu biedrība prasīja (aptuveni 30 ASV dolārus par vienu vakcinēšanu, šajā cenā iekļaujot mediķu darbu, dezinfekciju, aukstumķēdi, transporta izdevumus, speciālu vakcinācijas vietu būvi, vakcinācijas telpu iekārtošanu, uzraudzību, drošību utt.).
80% vakcinācijas Izraēlā veic privātas medicīnas kompānijas, bet naudu maksā caur slimo kasēm.
Izraēlas politiķi izrēķināja, ka ātra vakcinācija, ekonomikas dīkstāves pārtraukšana, viesmīlības, ēdināšanas, skaistumkopšanas un citu biznesu atjaunošana ir daudz svarīgāka par relatīvi nelielajiem izdevumiem par vakcināciju (pēc neoficiāliem datiem Izraēla ar 9.2 miljoniem iedzīvotāju vakcinācijai tērēs 960 miljonus ASV dolārus).
Tiem, kas vēlas rēķināt, iesaku pieņemt, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ir 5 reizes mazāks par Izraēlas iedzīvotāju skaitu, bet eiro atsauces kurss pret ASV dolāru ir 1.20170. Katrā ziņā vakcīnas var iepirkt, iedzīvotājus var ātri vakcinēt, bet izdevumi būtu līdzvērtīgi zaudējumiem, ko Latvijas valsts dīkstāves dēļ zaudē nedēļas laikā.
„Pārslimojis” vismaz šobrīd nozīmē – „drošs”
Šis raksts ir saldais ēdiens re:čekistiem, kuri atkal izraus vārdkopas no teikumiem, un publiski apvainos mani melos. Un tomēr es atgriežos pie tēmas, ko jau esmu paudis, un par kuru re:čekisti mani vazājuši pa saviem mēdijiem.
Es pamanījos uzrakstīt, ka cilvēki, kas pārslimojuši Covid–19, praktiski vairs ar šo slimību saslimt nevar.
Šajā vārdā „praktiski” es ietvēru arī atziņu, ka pasaulē ir gadījumi, kad ar slimību saslimst otrreiz, bet tādu gadījumu skaits pēc dažādiem datiem ir 1–2 procenti, pie kam šī otrā slimošana parasti norit vieglā formā.
Tātad – pārslimots Covid–19 mums šobrīd sniedz 98% stabilas imunitātes, bet vakcīnas (kompānijas uzrāda atšķirīgus datus) – 90 – 95%. Par to, cik ilga būs stabila antivielu imunitāte pēc slimošanas vai pēc vakcinācijas, mēs nevaram zināt, jo mums nav pieredzes.
Ja pašlaik Latvijā tiek proponēts, ka vakcinācijas radītā imunitāte ir stabilāka par slimības izraisīto, tad tas ir tikai pieņēmums, kaut arī – uz pieredzi, zināšanām un farmācijas kompāniju informāciju balstīts pieņēmums.
Nekas slikts no vakcinācijas pēc slimošanas nebūs, bet: kamēr nav izpotēti neslimojušie, proti, tie, kam nav antivielas, tikmēr nav pamatojuma vakcinēt pārslimojušos.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, kurš slimību bija pārslimojis, bet pamanījās arī vakcinēties laikā, kad vakcīnu trūkuma dēļ citiem tas liegts, vienkārši atņēma vakcīnu kādam citam (par slimību un vakcinēšanos informāciju publiskajā telpā kolēģis ievietoja pats).
Un vēl kāda atziņa, kas ļoti nepatīk mūsu publiskajiem varnešiem. Mūsu valsts valdības haotiskā rīcība balstās ticībā daudztūkstošu ikdienas testēšanai. Tiesa, arī šajos testos ir kļūdas. Nedaudz, bet ir. Pieņemsim, ka kļūda gan pozitīvā, gan negatīvā virzienā var būt 1 no 20 testētajiem.
Vai Latvijā cilvēkiem veidojas kolektīvā imunitāte pret Covid–19 no pārslimojušajiem?
Jā, veidojas. Antivielas pret Covid–19 asinīs nosaka visiem donoriem Valsts Asinsdonoru centrā. Un kaut arī donori nav pārliecinoša pētījumu grupa, zināmu informāciju mēs varam smelties. Šobrī 9% asinsdonoru tiek atrastas antivielas, kas liecina, ka šie cilvēki Covid–19 pārslimojuši asimptomātiski vai viegli.
No šiem skaitļiem un citiem netiešiem rādītājiem mēs varam ekstrapolēt, ka kolektīvā imunitāte Latvijā ir no 6 līdz 12% (vienkāršoti 9 ± 3).
Šeit es visiem aicinu atcerēties, ka Izraēlā 50% ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, bet viņiem pēc netiešiem pētījumiem ir pat nedaudz lielāks iedzīvotāju skaits ar antivielām, kas iegūtas smagi, viegli vai asimptomātiski Covid–19 pārslimojot.
Mani kolēģi Izraēlā šodien uzskata, ka lielāka vai mazāka imunitāte Izraēlā ir gandrīz 2/3 iedzīvotāju, un to jau var uzskatīt par bara imunitāti.
Katru dienu mums „pilina” informāciju, ka vakcīna pasargā no smagas slimības, bet nepasargā no infekcijas pārneses. Patiesībā vakcīnas ir drošākas nekā šobrīd tiek rakstīts, jo vakcīnu ražotāji nedrīkst rakstīt to, kam nav pietiekamu pierādījumu.
Šobrīd, pandēmijas apstākļos, ir praktiski neiespējami pierādīt pārneses/nepārneses koeficientu, tas būs zināms pēc gada vai diviem.
Jebkurā gadījumā – pat, ja tāda pārneses iespēja būs (piemēram, 1 vai 2 dienas pacientam, kas vakcinēts, bet inficējies), tad pie pūļa imunitātes šai pārnesei nebūs jēga, jo nebūs to, kam infekciju nodot, un varbūtība nodot iespējamam slimniekam būs minimāla.
Mūsu mērķis ir pūļa imunitāte – vismaz 70% vakcinēto + nezināms procents pārslimojušo vai bezsimptomu pārnesušo.
Rīt es rakstīšu par to – kāpēc Valdība un veslības ministrija ir gatava tērēt milzīgu naudu bezjēdzīgām aktivitātēm un publicitātei, bet negrasās maksāt par pašu vakcināciju.
