Viedokļi un pieredze 4
Dace, 26 gadi
Manai meitai ir pieci gadi, un esmu priecīga, ka visas nepieciešamās vakcīnas viņa ir saņēmusi. Esmu no tām mammām, kam būtu bailīgi dzīvot, ja bērns pret kādu smagu slimību nebūtu potēts. Atceros, pirms pāris gadiem viens mazs bērns, kas nebija vakcinēts, nomira. Tolaik biežās slimošanas dēļ meita visas vakcīnas vēl nebija saņēmusi, un es biju uztraukusies par viņas dzīvību. Protams, ar vakcinēšanos mums negāja viegli: bija jāatrod brīdis starp slimošanām – meitai ir alerģija un astma, viņa bieži saaukstējās un gan slimošanas laikā, gan pēc tam lietoja inhalatorus, bet tajā brīdī vakcinēties nedrīkstēja. Meitu 12 gadu vecumā noteikti vakcinēšu arī pret dzemdes kakla vēzi.
Dagnija, 40 gadu
Man ir četri bērni, no kuriem divi ir cietuši no vakcīnām, tāpēc jaunākajai atvasītei neļāvu veikt nevienu poti. Iespējams, šā iemesla dēļ viņš ļoti labi attīstās – rāpot, staigāt un runāt sāka ātrāk nekā vienaudži.
Kad vecākais dēls, kuram tagad ir 21 gads, mācījās skolā, medmāsa, neprasot manu atļauju (pēc noteikumiem tas ir obligāti jādara, ja paredzēts potēt bērnu līdz 18 gadu vecumam), viņu potēja pret hepatītu B. To nekādā gadījumā nedrīkstēja darīt, jo viņš tikko bija pārslimojis bronhītu un izgājis antibiotiku kursu. Trīs mēnešus pēc saņemtās vakcīnas dēls pēkšņi saslima – temperatūra nebija pārāk augsta, toties juta ļoti stipras galvassāpes un nelīdzēja pat pretsāpju līdzekļi. Aizsūtīju viņu pie ģimenes ārstes, kura norīkoja analīzes. Pēkšņi daktere zvanīja un teica: skrieniet pie manis, ņemiet norīkojumu un steidzami brauciet uz slimnīcu, jo hemoglobīns ir 7,4 (tajā vecumā norma bija 12–16). Viņam lika dzert dzelzs preparātus, bet tie neko nedeva, jo vainīgas bija helikobaktērijas – dēlam bija bojāta tievās zarnas gļotāda, līdz ar to organisms neuzsūca dzelzi. Pati būdama medmāsa, pusotru gadu visiem teicu, ka problēmas sākās no vakcinācijas, bet neviens tam nepievērsa uzmanību. Pat atradu vakcīnas anotāciju, kurā teikts, ka nekādā gadījumā to nedrīkst ievadīt slimiem cilvēkiem vai uzreiz pēc slimības. Sāku izmisīgi meklēt citus dakterus, jo hemoglobīns joprojām bija katastrofāli zems. Beidzot klīnikas Linezers hematologs apstiprināja, ka problēmu radīja vakcinācija, jo to nedrīkstēja veikt. Visus šos gadus dēls regulāri nodod analīzes, un vienīgā iespēja, kā uzturēt hemoglobīnu tuvu normai, ir intravenozi ievadīt dzelzs preparātus, kas nav no lētajiem, bet kaut kā ir jādzīvo.
Ar to mūsu ģimenē nelaime nebeidzās. Vidējais dēls piedzimstot saņēma visas vakcīnas, jo man savulaik medicīnas skolā mācīja, ka potes ir vajadzīgas, jo slimības, pret kurām vakcinē, ir ļoti nopietnas un nedrīkst riskēt. Pēc vakcīnas pret masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām pamanīju, ka dēls pārstāja runāt un atkārtot – bija sajūta, ka viņš it kā ieslēdzies sevī. Visi, arī dakteri, mani mierināja – aizies uz bērnudārzu, un viss būs normāli. Trīs gadu vecumā dēls vēl nerunāja, un bērnudārza audzinātājas atteicās ar tādu bērnu strādāt. Kad kārtējo reizi aizgājām pie logopēda, mums pavēstīja – bērnam ir autisms. Speciālisti, nosakot diagnozi, teica, ka tas nav iedzimts autisms, tāpēc es pieļauju, ka arī šoreiz vainīga bija pote. Dēlam jau septiņi gadi, bet viņš joprojām nerunā.*
Inese, 46 gadi
Pirms pārdesmit gadiem medicīnas personāls ar vakcīnām brauca uz darbavietām un potēja visus pēc kārtas. Protams, arī es ļāvu sevi potēt pret difteriju. Ja zinātu, ar ko tas beigsies, nekad nebūtu tādu soli spērusi. Dažas dienas pēc vakcinēšanās vienā acī (tajā pusē, kur rokā tika ievadīta vakcīna) pazuda redze, pēc tam tajā pašā ķermeņa pusē parādījās notirpums un jušanas traucējumi. Acu ārsts aizsūtīja mani pie neirologa, kurš norīkoja tālākus izmeklējumus. Tādējādi pirms 19 gadiem man tika atklāta izkaisītā skleroze. Iespējams, šī slimība manī bija ieperinājusies jau sen, taču to izprovocēja tieši pote. Ja toreiz nebūtu potējusies, varbūt vēl tagad būtu vesela un man nebūtu kustību traucējumu. Vienīgā vakcīna, ko ārsti atļauj veikt, ir pret ērču encefalītu, jo visas pārējās, it īpaši pret difteriju, esot pārāk agresīvas.
* Žurnāla 36,6°C maija numurā rakstā par autismu Vienpatņi, kas var būt ģēniji skaidrots: “Pēdējā laikā vecāku vidū populārs kļuvis uzskats, ka iemesls ir agrīna mazuļu potēšana ar kombinēto – masalu, cūciņu un masaliņu – vakcīnu (MMR), kas satur konservantu tiomersālu. Taču zinātnieki šo hipotēzi apstrīdējuši. Kanādā veiktā pētījumā konstatēts, ka autiskā spektra traucējumi pat biežāk sastopami bērniem, kuri saņēmuši vakcīnu bez šā konservanta.”
