Komplikāciju skaits – niecīgs 4
Nopietni pēcvakcinācijas simptomi vērojami ļoti reti un nav salīdzināmi ar sekām, kādas rodas, sastopoties ar sabiedrībā un dabā cirkulējošiem infekcijas slimību izraisītājiem, uzsver Jurijs Perevoščikovs. Vakcīnu drošība un efektivitāte tiek stingri kontrolēta. Pirms licencēšanas vakcīnu nekaitīgumu rūpīgi pārbauda klīniskajos pētījumos, turklāt vakcīnu drošumu uzrauga un novērtē ilgtermiņā. Latvijā izmantotās vakcīnas atbilst visām Eiropas Savienības kvalitātes, efektivitātes un drošības prasībām, ko apstiprina pētījumos gūtie pierādījumi.
“Ne visas pārmaiņas bērna veselības stāvoklī pēc vakcinācijas izskaidrojamas ar reakciju uz to. Bieži vien tās ir saistītas ar saslimšanu, kas nejauši sakritusi ar pēcvakcinācijas laiku. Visos gadījumos, kad bērna veselība šādās reizēs pasliktinājusies, jāvēršas pie ārsta, lai bērnu objektīvi izmeklētu,” iesaka speciālists. “Reizēm vakcinācija, kas pasargā no infekcijas slimībām, var radīt diskomfortu, piemēram, sāpes injekcijas vietā, paaugstinātu temperatūru, kas izraisa nemieru un raudulīgumu. Tādēļ pēc vakcinācijas bērnam nepieciešams veltīt vairāk uzmanības.
Organisma reakcijas pēc vakcinācijas novēro visā pasaulē. Tās zināmā mērā saistītas ar vakcīnu paveidiem. Ja bērnam pēc vakcinācijas bijusi neliela temperatūras paaugstināšanās, apsārtums vai sāpes dūriena vietā, tā ir normāla un diezgan bieži sastopama parādība. Par nopietnām sekām, piemēram, anafilaktisko šoku, encefalītu, abscesu jeb satūkumu, ārstiem ir pienākums ziņot mūsu centram un Zāļu valsts aģentūrai 60 dienās pēc vakcinācijas. Tas nepieciešams, lai izmeklētu un atklātu, vai nav bijusi kāda kļūme, piemēram, vakcīna neuzmanīgi glabāta, nepareizi lietota vai ievadīta nepareizā vietā.
Slimību profilakses un kontroles centra dati par vakcinācijas komplikācijām rāda, ka pērn no vairāk nekā 600 000 vakcināciju komplikācijas bijušas 60 gadījumos, no tiem 53 reakciju izraisījusi vakcīna pret tuberkulozi, ko saņem jaundzimušie vai bērni pirmajā dzīves gadā. Šī vakcīna ir pietiekami agresīva un potēšanas vietā var izraisīt limfadenītu. Jurijs Perevoščikovs saka, ka šī komplikācija ir vienkārši novēršama atšķirībā no smagas ārpusplaušu tuberkulozes formas, ja mazs, nevakcinēts bērns inficētos un saslimtu. Ja tuberkuloze izplatās citos orgānos, tas notiek ļoti ātri un ārstēšana ir sarežģīta.
Tas nav mirkļa kārdinājums
Plaši izplatīts ir viedoklis, ka farmaceitiskās firmas lobē pašu saražotās vakcīnas un cenšas apklusināt ikvienu, kas nostājas pret potēšanos. Jurijs Perevoščikova iebilst: “Jebkura firma, protams, ir ieinteresēta pārdot savu produkciju. Gluži dabiski, ka uzņēmums informē par šādu produktu, bet tas arī dara pietiekami daudz, lai līdz konkrētajai vakcīnai vispār nonāktu. Process ilgst apmēram desmit gadu, kamēr Eiropas zāļu aģentūrai pierāda jaunā izstrādājuma efektivitāti un drošību. Tas nav tik vienkārši izdarāms – nepieciešami neskaitāmi pētījumi, drošība jāgarantē ar dažādiem sertifikātiem. Jāiegūst atļauja ne tikai konkrētajai vakcīnai, bet arī katrai saražotajai partijai.”
