Vakcinācija Latvijā ļāvusi ierobežot vairākas ļoti bīstamas infekcijas slimības 0
Šobrīd ar vakcinācijas palīdzību cilvēki sevi var pasargāt no vairāk nekā 30 slimībām, un Pasaules veselības organizācija seko līdzi vēl vairāk nekā 20 jaunu vakcīnu izstrādei, kas nākotnē ļaus vērsties pret tādām slimībām kā malārija, HIV un citām. Tikmēr Latvijā iedzīvotājus joprojām nākas pārliecināt par vakcinācijas nepieciešamību un indivīda atbildību slimību profilaksē. Imunizācijas līmenis, izmantojot pēdējo 15 gadu laikā Latvijas vakcinācijas kalendārā iekļautās vakcīnas, ir nepietiekams, kaut gan ar šo vakcīnu palīdzību ir izdevies ierobežot vairākas bīstamas infekcijas slimības, atzīst Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti.
Šie un citi temati tika pārrunāti trešdien notikušajā domnīcā “Ieraugi nezināmo – inovatīvā vakcinācija” Rīgas Stradiņa universitātē, piedaloties vadošajiem infektologiem. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska diskusijā uzvēra, ka vakcinācijas rezultātā pasaule šodien vairs nepazīst bakas, ir ierobežots poliomielīts un citas bīstamas infekcijas slimības. Savukārt pēdējo 15 gadu laikā vakcinācijas kalendārā iekļautās vakcīnas Latvijā ļāvušas ierobežot tādas slimības kā pneimokoku un meningokoku infekcijas – slimības ar ļoti augstu mirstību.
Ieguvumus no vakcīnas pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu varēs novērtēt pēc 20-50 gadiem, kad būs vērojams minētā audzēja samazinājumus to sieviešu grupā, kas patlaban tiek vakcinētas pret šo vīrusu, norādīja D.Zavadska.
No pēdējās desmitgades vakcīnām sabiedrības veselībai būtisku ieguvumu nesušas arī vakcīnas pret rotavīrusu un vējbakām. Valsts apmaksāta vakcinācija pret rotavīrusu tika sākta 2015.gadā, un, kā liecina SPKC dati, jau gadu vēlāk saslimstība saruka uz pusi (2015.gadā bija 150,5 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2016.- 76,3). Tāpat kopš 2008.gada, kad valsts apmaksāto vakcīnu sarakstā tika iekļauta vējbaku vakcīna, divkārt samazinājusies saslimstība arī ar šo infekciju (2008.gadā hospitalizēts 131vējbaku pacients, bet 2016.gadā – tikai 55).
Kā pozitīvu tendenci Latvijā var uzskatīt to, ka pēdējos gados arvien pieaug vakcinācijas aptvere pret pneimokoku infekciju, sasniedzot 93,3%. Tomēr SPKC atzīst, ka vakcinācijai pret pneimokokiem, vējbakām un cilvēka papilomas vīrusu Latvijā kopumā nav pietiekama aptvere. „Pret šīm slimībām imunizācijas līmenis nesasniedz noteikto mērķa līmeni – 95%,” norādīja SPKC Infekciju slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Ieva Kantsone.
Neredzot infekciju slimību postošo ietekmi, Latvijā daudzi neapzinās vakcinācijas būtisko lomu sabiedrības veselībā. „ASV savulaik veikts pētījums rāda: ja nebūtu vakcinācijas, vidusskolu mūsdienās beigtu tikai puse no audzēkņiem. Pārējie būtu miruši. Ir svarīgi, lai cilvēki ieraudzītu ieguvumus, jo tad attieksme pret vakcināciju mainās,” atzina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska. Savukārt Latvijas Pediatru asociācijas prezidente profesore Ilze Grope atsaucās uz Bērnu slimnīcā veikot vecāku aptauju, kurā visas mātes, kuru bērni bija slimnīcā ievietoti ar rotavīrusa infekciju, atzina: ja agrāk būtu zinājušas par šī vīrusa smago ietekmi uz bērna veselību, savu bērnu noteikti būtu vakcinējušas pret šo infekciju.
Daudzu ģimeņu primārais informācijas avots ar vakcināciju saistītos jautājumos ir ģimenes ārsts. Saskaņā ar pētījumu centra „Berg Research” veiktās aptaujas datiem, atgādinājumus par nepieciešamību vakcinēties no ģimenes ārsta saņem aptuveni puse jeb 49% pacientu.* Visbiežāk ārsts par nepieciešamību vakcinēties atgādina mutiski, vizītes laikā. Pieaugušajiem ģimenes ārsts visbiežāk atgādina par nepieciešamību vakcinēties pret difteriju un stingumkrampjiem, retāk – pret gripu.
Aptaujas dati rāda, ka par bērnu vakcināciju ģimenes ārsti vecākiem atgādina biežāk – to dara 76% ģimenes ārstu, stāstot par bērnu vakcinācijas kalendārā paredzētās kompleksās vakcīnas nepieciešamību. Aptuveni pusei vecāku atgādināts arī par vakcinācijas nepieciešamību pret ērču encefalītu (52%), taču par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu atgādinājumu saņem trešā daļa (30%) vecāku.
*Pētījums tika veikts 2017.gada rudenī, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem.
Papildus informācija:
