Vai vakcīna glābs no viltīgā koronavīrusa 2
Uz jautājumu, kad cilvēcei izdosies apturēt Covid-19 pandēmiju un atgriezties pie ierastā dzīves ritma, speciālisti visbiežāk atbild, ka tas būs iespējams tikai pēc efektīvas un drošas vakcīnas izstrādāšanas.
Šobrīd nav skaidrs, kad un vai vispār tas izdosies, bet arī veiksmes gadījumā vakcīna neatrisinās visas ar Covid-19 izplatīšanos saistītās problēmas.
Vakcīna pret Covid-19 pašlaik ir kā mūsdienu zinātnes Svētais Grāls, vakcīnas izveides misijā iesaistīti pasaules izcilākie zinātnieki, un šis darbs pēc vēriena tiek salīdzināts ar kosmosa izpētes programmu, kas nogādāja pirmo cilvēku uz Mēness. Pasaules veselības organizācijas (PVO) apkopotā informācija liecina, ka aktīvās izstrādes stadijā šobrīd ir vairāk nekā 70 dažādu Covid-19 vakcīnas projektu, kas izmanto atšķirīgus paņēmienus vakcīnas izveidošanai.
Veselības aizsardzības speciālisti spriež, ka vakcīna varētu būt pieejama pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tomēr ekspertu vidū nav vienprātības, vai vakcīna tiešām palīdzēs pielikt punktu Covid-19 pandēmijai. Optimisti uzskata, ka efektīvas vakcīnas masveida ražošanu būs iespējams sākt jau līdz gada beigām, bet pesimisti brīdina, ka vakcīnu pret Covid-19 nāksies gaidīt vēl gadiem ilgi vai arī tās efektivitāte būs ierobežota, līdzīgi kā gripas vakcīnai, kas katru gadu jāizstrādā no jauna, jo gripas vīruss nemitīgi mainās.
Kā paātrināt procesu
Pēc speciālistu domām, arī 18 mēnešu termiņš patiesībā ir optimistisks scenārijs, jo drošas un pārbaudītas vakcīnas izveidošana ir ļoti sarežģīts uzdevums, kas parasti aizņem daudzus gadus, nevis mēnešus. Piemēram, vakcīna pret Ebolas vīrusu tapusi pēc vairāk nekā piecus gadus ilga darba, savukārt vakcīnai pret rotavīrusu, kas mazuļiem izraisa smagu caureju, bija vajadzīgi pat vairāk nekā 20 gadi, lai izietu visus izpētes un pārbaudes posmus.
Lai izveidotu un pārbaudītu vakcīnu, nepieciešamasinvestīcijas, kas mērāmas simtos miljonu vai pat miljardos eiro.
Zinātnieki vispirms izstrādā vakcīnu laboratorijā, tad to izmēģina ar dzīvniekiem, pēc tam nepieciešamas vairākas pētījumu kārtas ar cilvēkiem. Ja visas pārbaudes bijušas sekmīgas, vēl vajadzīgs laiks, lai attīstītu vakcīnas ražošanu lielā daudzumā.
Vakcīnu ražošanas tradicionālā metode paredz izmantot novājinātu vīrusu, lai pēc vakcīnas saņemšanas cilvēka organisms atpazītu briesmas un mobilizētu imūnsistēmu, kas palīdzēs novērst saslimšanu ar īsto vīrusu.
Taču šobrīd gēnu inženierijas metodes devušas iespēju izmantot arī citus paņēmienus, kas zinātniekiem palīdzēs ietaupīt laiku.
Ņemot vērā ārkārtas situāciju, vairākas zinātnieku komandas plāno vispār izlaist pētījumus ar dzīvniekiem un nekavējoties ķerties pie vakcīnas izmēģināšanas cilvēkiem, aicinot pieteikties brīvprātīgos eksperimenta dalībniekus.
Nedrīkst riskēt
Zinātnes vēsturē gan netrūkst piemēru, kad līdz galam nepārbaudītas vakcīnas un pārsteidzīga masveida vakcinācijas sākšana nodara lielāku ļaunumu nekā labumu.
Piemēram, 1976. gadā ASV valdība bija noraizējusies par cūku gripas izplatīšanos un apņēmās vakcinēt katru amerikāni pret šo slimību. Vakcīnu saņēma ap 45 miljoni cilvēku, bet cūku gripa izrādījās mazāk bīstama, nekā domāts.
Toties nelielai daļai vakcinēto sākās organisma pretreakcija ar smagiem simptomiem, vismaz 30 cilvēku nomira, tādēļ vakcinācijas programmu nācās pārtraukt. Līdzīgs gadījums bija pirms dažiem gadiem Filipīnās, kur valdība pārtrauca bērnu vakcināciju pret tropu drudzi, jo daļai bērnu pēc vakcīnas saņemšanas sākās nopietnas komplikācijas, iekšējā asiņošana.
“Daudzi cilvēki vaicā: “Kādēļ gan nepieciešams pārbaudīt vakcīnas? Kādēļ nevar tās uzreiz dot cilvēkiem?” Kopš masu vakcinācijas sākuma mēs daudz ko esam iemācījušies, un viens ir skaidrs: slikta vakcīna var nodarīt lielāku postu nekā slikts vīruss. Mums jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem, radot vakcīnu, ko varētu saņemt lielākā daļa pasaules iedzīvotāju,” raidsabiedrībai CNN atzina PVO eksperts Maiks Raiens.
Speciālisti norāda, ka nedroša vakcīna apdraudētu ne tikai cīņu pret Covid-19, bet arī citas vakcinācijas programmas, kas līdz šim glābušas miljoniem dzīvību, jo vakcīnu noliedzējiem būtu iegansts apšaubīt visu vakcīnu drošību.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska uzsver, ka vakcīnām ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, jo tās ir palīdzējušas ievērojami samazināt iedzīvotāju saslimstību un mirstību ar dažādām slimībām. Turklāt vakcīnas var pasargāt ne tikai pret konkrēto slimību, bet arī uzlabot organisma aizsargspējas pret citām infekcijām.
“Piemēram, pētījumi rāda, ka bērni, kas vakcinēti ar masalu/masaliņu/cūciņu vakcīnu, pēc tam vairākus gadus ievērojami mazāk slimo ar vīrusu infekcijām,” vēsta Zavadska.
Tuberkulozes vakcīnas efekts
Pasaulē šobrīd tiek veikti pētījumi, lai pārbaudītu pieņēmumu, ka cīņā pret Covid-19 palīdz tuberkulozes jeb tā sauktā BCG vakcīna. Tuberkuloze ir infekcijas slimība, kas visvairāk skar plaušas, bet atšķirībā no Covid-19 to izraisa baktērijas, nevis vīruss. Franču zinātnieku izgudrotā BCG vakcīna pret tuberkulozi tiek izmantota jau gandrīz 100 gadu, bet pētījumi rāda, ka tā palīdz imūnsistēmai cīnīties arī pret citām elpošanas sistēmas slimībām.
ASV zinātnieki salīdzinājuši datus par Covid-19 izplatību dažādās valstīs un secinājuši, ka tajās valstīs, kur bijušas masu vakcinācijas programmas pret tuberkulozi, saslimušo mirstība ar Covid-19 ir vairākas reizes zemāka nekā valstīs, kur nav veikta šāda vakcinācija.
Masveida vakcinācija pret tuberkulozi tiek minēta kā viens no iemesliem, kādēļ Austrumeiropas valstīs Covid-19 epidēmija nodarījusi mazāku postu nekā Rietumeiropā.
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis gan norāda, ka pagaidām nav pietiekami daudz pierādījumu, lai spriestu, ka tuberkulozes vakcīna palīdz arī pret Covid-19. “Latvijas iedzīvotāji bērnībā ir vakcinēti pret tuberkulozi. Taču šīs teorijas trūkums ir tāds, ka Somijā, Jaunzēlandē, Austrālijā pret tuberkulozi nevakcinē, bet šobrīd infekcija tāpat tiek labi ierobežota,” spriež Dumpis.
Līdzīgu nostāju pauduši arī PVO eksperti. “Nav pierādījumu, ka BCG vakcīna pasargā cilvēkus no inficēšanās ar Covid-19. Pašlaik notiek divi klīniskie pētījumi, un PVO izvērtēs pierādījumus, kad tādi būs pieejami. Bet šobrīd PVO neiesaka veikt BCG vakcināciju kā līdzekli Covid-19 novēršanai,” teikts PVO paziņojumā.
Pēc ekspertu domām, nav nekādu garantiju, ka vakcīna pret Covid-19 vispār kādreiz būs pieejama. Piemēram, HIV vīruss, kas izraisa AIDS, zinātniekiem ir zināms jau gandrīz 40 gadu, bet efektīva vakcīna pret HIV joprojām nav izveidota.
Vairākas zinātnieku komandas gan vēsta, ka sākotnējie Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi ir cerīgi, piemēram, Oksfordas universitātes pētnieku izstrādātā vakcīna pasargājusi eksperimentā izmantotos pērtiķus no inficēšanās ar vīrusu. Zinātnieki vēsta, ka gadījumā, ja pētījumi ar cilvēkiem būs tikpat sekmīgi, pirmās vakcīnas partijas varētu nonākt pie pasūtītājiem jau šogad septembrī.
Ar varu nepotēs
“Vismaz sākumā ražošanas jauda nebūs pietiekami liela, lai vakcīnas būtu pieejamas visiem, tādēļ vakcīnu vispirms varētu nodrošināt visvairāk apdraudētām sabiedrības grupām, piemēram, medicīnas darbiniekiem. Sākumā vakcīnu, visticamāk, nevarēs nodrošināt visiem, tādēļ būs jāizvērtē, vai prioritāri vakcinēt seniorus un citas riska grupas,” stāsta Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.
Kā norāda Uga Dumpis, laika gaitā būtu nepieciešams vakcinēt 70 līdz 95% iedzīvotāju, lai iegūtu “pūļa imunitāti” pret šo slimību.
Ministru kabineta izdotie Vakcinācijas noteikumi paredz, ka epidēmijas gadījumā veselības ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu par atsevišķu iedzīvotāju grupu obligātu vakcināciju un papildu vakcīnu iegādi. Vārdu savienojums “obligātā vakcinācija” gan nenozīmē, ka varas iestādes īstenos piespiedu vakcināciju un sodīs tos, kas negribēs vakcinēties. Likuma izpratnē “obligāta vakcīna” nozīmē, ka to apmaksā no valsts budžeta.
Vaicāts, vai vakcinācijai pret Covid-19 jābūt brīvprātīgai vai obligātai, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis norāda: “Latvijā neviena vakcinācija nav obligāta. Ir bijušas diskusijas, ka pēc dažu Eiropas valstu piemēra atsevišķas vakcīnas bērniem varētu padarīt par obligātām. Šobrīd nav konkrētu plānu par obligātu vakcināciju.”
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka iedzīvotājiem ir tiesības atteikties no savas un savu bērnu vakcinācijas. “Ja vakcinējamā persona atsakās no vakcinācijas, ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot minētajai personai attiecīgā profilakses pasākuma nozīmi individuālās un sabiedrības veselības aizsardzībā. Ja vakcinējamā persona nemaina savu lēmumu, ārstniecības persona rakstiski noformē atteikumu un vakcinējamā persona to paraksta,” rakstīts Vakcinācijas noteikumos.
Alternatīvā realitāte
Jau pirms Covid-19 epidēmijas sākuma Latvijā bija izveidojusies vakcinācijas pretinieku kopiena, kas pauda viedokli par vakcīnu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību. Tagad internetā tiek izplatītas baumas, ka Covid-19 epidēmijas aizsegā varas iestādes gatavo masveida vakcinācijas programmu, kuras mērķis esot pakļaut sabiedrību un nodrošināt milzu peļņu vakcīnas ražotājiem.
Piemēram, sociālā tīkla “Facebook” grupa “Vakcīnrealitāte Latvijā” ar vairāk nekā 2000 sekotāju vēršas pret “amatpersonu, uzņēmumu, vadošo ārstu un viedokļu līderu astoņkāji”, kas slavina un izplata vakcīnas, tiecoties pēc varas un naudas. “Vakcīnas – cilvēku dabiskās veselības un imunitātes graušanai. Lai jau no pirmajām dzīves dienām ikviens būtu farmācijas klients.
Nē, viņi nav slepkavas klasiskajā izpratnē. Jo mironis naudu nenes.
Viņu mērķis ir padarīt cilvēkus slimus un atkarīgus, tajā pašā laikā saglabājot viņu darba spējas, lai ir alga, par ko vairot Bila dēmonisko kapitālu,” teikts vienā no rakstiem, kas vēršas pret vakcinācijas programmu atbalstītāju Bilu Geitsu.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska uzskata, ka vakcīnu noliedzēji rīkojas egoistiski un faktiski dzīvo uz pārējo sabiedrības locekļu rēķina.
“Kopumā mūsu valstī ir augsti vakcinācijas rādītāji, tādēļ slimības neizplatās un arī tiem, kas negrib vakcinēties, lielākoties nekas slikts nenotiek. Vairākums cilvēku ir vakcinēti, tādēļ infekcija nevar “ieskrieties”.”
Zavadska uzsver, ka vakcīnas ir viens no drošākajiem medikamentiem, jo pirms masveida vakcinācijas sākšanas tiek ļoti rūpīgi pārbaudītas. “Vakcīnas ir domātas, lai mūs pasargātu; no tām nav jābaidās!”
Uzziņa
Kādas vakcīnas ir obligātas
* Bērniem: pret tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, cūciņām, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju, rotavīrusu infekciju, cilvēka papilomas vīrusa infekciju
* Pieaugušajiem: pret difteriju un stingumkrampjiem
* Bērniem un pieaugušajiem: pret trakumsērgu pēc saskares ar dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri ir slimi ar trakumsērgu
Avots: Ministru kabineta Vakcinācijas noteikumi
