“Vakaros nevaru ilgi aizmigt un bieži slimoju!” Vai palīdzēs rūdīšanās? 0
“Ļoti bieži vakarā, ja bijusi trauksmaina diena, nevaru ilgi aizmigt, mēģinu arī elpošanas vingrinājumus, bet mans ķermenis uz to nereaģē. Diezgan bieži arī mēdzu saaukstēties. Man apnicis justies slimai, tomēr īsti nezinu, ar ko lai sāku, jo daudz strādāju un ir maz brīvā laika.” raksta lasītāja Asnate no Rīgas.
“Ja cilvēks pats nespēj atrisināt veselības problēmas, iesaku meklēt palīdzību pie speciālistiem, piemēram, psihoterapeita, kouča (speciālists, kas palīdzēs saprast, ko cilvēks dzīvē īsti grib un kāds ir viņa mērķis), trenera vai cita.
Var jau mēģināt situāciju atrisināt paša spēkiem, bet tas var prasīt ļoti ilgu laiku, toties speciālista vadībā pie vēlamā rezultāta iespējams nonākt daudz agrāk. Manuprāt, visa pamatā ir metodikas, un rūdīšanās, kuras virzienu es pārstāvu, ir konkrēta metodika. Kādai noteiktai sistēmai tomēr vajadzētu sekot līdzi,” skaidro Rūdīšanās skolas vadītājs Māris Žunda.
“Ne mazāk svarīga ir atbalsta vide, jo parasti problēma ir tā, ka dzīvojam citu dzīves, un šie citi mēdz mūs kritizēt.
Atrodot domubiedrus, būs arī tik nepieciešamais atbalsts. Kopā vieglāk gūt panākumus, piemēram, savā jomā redzu, cik ļoti pēdējos gados pieaudzis tā saukto ziemas peldētāju skaits, – tie vairs nav desmiti cilvēku, bet jau simti.”
Protams, aukstums norūda. Bet ne tikai – tas labvēlīgi iedarbojas uz visu organismu, tajā skaitā nervu sistēmu – gan simpātisko, gan parasimpātisko, gan veģetatīvo un citu, kā arī uz asinsrites sistēmu. Bet, lai uztrenētu savu nervu sistēmu (teiksim, lai tai nerodas šoks, ķermenim iegremdējoties ar ledu pildītā vannā), nepieciešami elpošanas treniņi.
Tie arī uzlabo miegu un samazina trauksmes sajūtu. Pie Māra Žunda uz nodarbībām nāk daudzi cilvēki ar veģetatīvās distonijas izpausmēm. “Redzu, ka elpošanas treniņi viņiem ļāvuši atbrīvoties no trauksmes un viņi iegūst mieru.
Ja organisms nereaģē uz elpošanu, tas nozīmē, ka tas ir pārāk uzbudināts, un ķermenis fiziski nezina, kas ir miers.
Tāpēc, manuprāt, ir laba jebkura elpošanas prakse, vingrinājumi, kas vērsti uz nomierināšanos un māca ķermenim iegūt mieru. Vienlaikus tiek trenēta nervu sistēma.
Tad var sākt sevis pieradināšanu pie aukstuma, piemēram, ar ledus gabaliņiem – ar tiem pēc dušas var norīvēt ādu, var tos ielikt bļodā ar ūdenī (otrā bļodā ieliet siltu ūdeni) un tad pārmaiņus tajās paturēt pēdas un/vai rokas.
Rūdīšanos var sākt arī rudenī vai ziemā un mājas apstākļos. Pēc tam rūdīšanos ar aukstumu pamazām var padarīt par daļu no sava dzīvesveida.”
