Arnis Cimdars: Vakardienas pieredze rīt var nederēt 0
Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas jau divas reizes ir pārcelts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datums. Vai 29. augustā tās notiks? Mutējoša vīrusa klātbūtne nu kļuvusi par ilgstošās tagadnes realitāti. To var gribēt noliegt, un to var atzīt. Var pieņemt lēmumu (no)gaidīt, līdz viss pāries, bet var meklēt risinājumus, kā produktīvi dzīvot šajos apstākļos. Arī organizēt vēlēšanas.
Vai līdz 2021. gadā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām jaunajās, pēcreformas teritorijās mūs vairs neapdraudēs kāds koronavīrusa mutants? Cik droša būs situācija 2022. gadā Saeimas vēlēšanās?
Kas notiek ārvalstīs? Vai epidēmijas laikā rīko vēlēšanas vai tās atliek? Sazinājos ar dažu valstu Centrālo vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem. Kopumā neviena no šīm iespējām netiek pilnībā pieņemta vai noraidīta. Piemēram, no 2020. gada 1. marta līdz 23. aprīlim vismaz 51 valstī vai to teritorijās vēlēšanas ir tikušas atliktas, turpretī vismaz 18 valstis izvēlējušās vēlēšanas rīkot, un vismaz 8 valstis tās ir jau sarīkojušas. Tas nozīmē, ka nav vienota skatījuma uz to, vai vēlēšanas vajadzētu vai nevajadzētu noturēt epidēmijas laikā.
Kas liekams svaru kausos, lemjot par vēlēšanu rīkošanu epidēmijas laikā vai to atlikšanu?
Rīkojot vēlēšanas epidēmijas apstākļos, jāpatur prātā, ka:
• tas var draudēt ar jaunu vīrusa viļņa izraisīšanu,
• mazas vēlētāju aktivitātes dēļ var samazināties vēlēšanu leģitimitāte,
• var rasties rezultāta kropļojums tādēļ, ka vēlēšanās nepiedalītos vecāka gadagājuma vēlētāji – sabiedrības apzinīgākā, bet vīrusa epidēmijas visvairāk apdraudētā vēlētāju daļa,
• varētu rasties problēmas ar iecirkņu darbību, cilvēku nevēlēšanās dēļ uzņemties vēlēšanu iecirkņu darbinieku pienākumus.
Atliekot vēlēšanu rīkošanu epidēmijas dēļ, jāpatur prātā, ka:
• vēlēšanu atlikšana vienmēr nozīmē pieļāvumu, ka tā var būt politiski motivēta un ļaunprātīga rīcība, lai nedemokrātiski pagarinātu esošās varas pilnvaras. Turklāt jāpatur prātā, ka “lēmums atlikt vēlēšanas aptur politiskās tiesības un kā tāds grauj sabiedrisko līgumu starp valdību un tās pilsoņiem”,
• var gadīties, ka ierobežojumi ieilgst. Ilgāk nekā, atliekot vēlēšanas, cerēts. Jābūt gataviem situācijai, kad vēlēšanu atlikšana nav pieņemama sabiedrībai.
Izvēloties organizēt vēlēšanas epidēmiska apdraudējuma situācijā, būtu jāpaveic vairāki mājasdarbi:
1) jāievieš efektīva personu apziņošanas sistēma. Lai vēlētājiem, komisiju locekļiem, novērotājiem u. c. vēlēšanu procesā iesaistītajām personām elektroniski nosūtītu personalizētu informāciju par vēlēšanām un nepieciešamības gadījumā īsā laikā varētu informēt par situācijas izmaiņām;
2) vēlēšanu norisei pandēmijas laikā ir jārealizē īpašs veselības aizsardzības protokols vēlēšanām, t. sk., drošības aprīkojums: organizatoriskais (piemēram, reģistratoru darba vietas stikla vairogi, dezinfekcijas līdzekļi, vēlētāju plūsmas organizēšana u. c.) un individuālais (piemēram, cimdi komisiju darbiniekiem, sejas maskas visiem klātienes procedūru dalībniekiem u. c.);
3) visos vēlēšanu iecirkņos ieviešama biļetenu skenēšana (šobrīd to dara 2/3);
4) vēlēšanas ārkārtas situācijā nebūs iespējams nodrošināt ar “mierlaiku” vēlēšanām piešķirtu finansējumu, vēlēšanu organizēšanai piešķirams atbilstīgs finansējums.
Papildus vajadzētu lemt par īpašām balsošanas metodēm epidēmijas apstākļos. Piemēram, automatizēta vēlētāja reģistrēšana balsojuma nodošanai, balsošanas zīmes automatizēta izgatavošana iecirknī, balsošana pa pastu vai citi bezkontakta balsošanas risinājumi varētu palielināt vecāka gadagājuma, ārvalstīs esošo vēlētāju u. c. iespējas piedalīties vēlēšanās. Tā mazinot šo elektorāta grupu diskriminējošās situācijas efektu. Palielinātos vēlētāju līdzdalība un vēlēšanu rezultāts būtu tuvāks vēlētāju faktiskajai gribai.
Šobrīd, kad Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir atliktas, ir iegūts laiks. To vajadzētu izmantot, lai pārdomātu un sagatavotu vēlēšanu kārtību, kas būtu jāievēro, ja vēlēšanas būtu organizējamas epidēmijas laikā.
