Darba devējs nedrīkst diktēt augstskolām, kāds speciālists viņiem piemērots, uzsver Auziņš 0
Mārcis Auziņš, profesors un bijušais LU rektors TV24 raidījumā “Preses klubs” bilst, ka šī ir ļoti gara diskusija, kas iet gadiem ilgi un kam viens atslēgas vārds ir “bāzes ielikšana”.
Ir ka pa brīdim, man rektora amatā esot, atnāca kāds no uzņēmējiem – darba devējiem un sacīja: “kad viņš jums beidz augstskolu, viņš nezina to, to un to… Vai jūs variet viņam iemācīt?”
Jā, mēs varam viņam to iemācīt – apliecinu es. Tad es jautāju, cik tādu speciālistu Tev vajadzēs? Tipiska atbilde – šogad vienu, nākamgad divus, bet pēc tam kādu gadu varbūt nevienu.
Auziņš norāda, kāds ir augstskolu primārais uzdevums: ar šo piemēru es gribu pateikt, ka izglītības sistēma nevienā līmenī nekad nespēs sagatavot ļoti specifiskus speciālistus šai konkrētai darba vietai.
Turklāt saprotot, ka izglītības process ir pietiekoši garš, rītā tā darbavieta jau gaidīs absolventu ar citām prasmēm, bet pēc tam vēl ar citām prasmēm.
Augstākai izglītībai būtu jāiedod bāze, proti, spēja orientēties problēmās, spēja patstāvīgi risināt problēmas, spēja turpināt mācīties pēc tam, kad tas diploms jau iegūts – vienalga kurā līmenī.
Ir pietiekoši daudz argumentu, ka augstskolas to šobrīd spēj nodrošināt un pietiekami daudz argumentu, ka tomēr nespēj to izdarīt…
Es tagad neiegrimšu detaļās.
Valstij ir superizdevīgi cilvēki, kas iegūst augstāko izglītību, jo no izglītotiem cilvēkiem tā iegūs atpakaļ vairāk naudas nodokļos. Līdz ar to valstij sistēmiski būtu jāiegulda vairāk līdzekļu augstākajā izglītībā un jāpanāk, ka tās kvalitāte pieaug, iesaka profesors.
