Pētnieks: Baltkrievija neriskētu attīstīt bruņotu konfliktu ar NATO dalībvalstīm 29
Baltkrievija neriskētu attīstīt bruņotu konfliktu ar NATO dalībvalstīm, taču tas neizslēdz situācijas saasināšanos citos virzienos, piektdien Aizsardzības ministrijas (AM) organizētajā diskusijā “Krīze uz robežas ar Baltkrieviju: vai gaidāms pirmais šāviens” atzina Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Artūrs Bikovs.
Savukārt Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks doktors Toms Rostoks diskusijā pauda uzskatu, ka Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko vēlētos izkļūt no paša radītās situācijas uz Baltkrievijas-ES robežas, “taču viņš vēlētos tikt ārā ar kaut kādu minimālu ieguvumu”.
Lukašenko problēma ir tajā, ka viņš šo situāciju ir izveidojis, jo vēlējās sankciju atcelšanu pret Baltkrieviju, taču tā vietā viņš dabūs papildu Rietumvalstu sankcijas. “Tas man liek apšaubīt, ka viņš tik viegli nomierināsies,” piebilda Rostoks. Tiesa, patlaban ir pazīmes, kas liecina, ka Baltkrievija vēlas situācijas normalizēšanos, piebilda eksperts.
Runājot par Krieviju un Ukrainu, Bikovs sacīja, ka Krievija diezin vai iesaistīsies daudz plašākā bruņotā konfliktā ar Ukrainu. “Es neredzu, ka karš ar Ukrainu varētu kalpot par labu [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam. Krima tika anektēta bez asinīm, taču jau pavisam cits karš ir Donbasā.”
Vērtējot Putina darbības, Bikovs uzskata, ka iekšpolitika ir galvenais, kam Krievijas līderis pievērš uzmanību. “Man grūti iedomāties, ka potenciāla situācijas eskalācija un karš kalpotu par labu Putina reitingam laikā, kad ir iekšpolitiskas problēmas, piemēram, cīņa ar pandēmiju. Man ir stipras šaubas, jo Putina galvenais mērķis ir saglabāt varu. Nedomāju, ka karš ar Ukrainu palīdzētu viņa varu saglabāt,” uzsvēra Bikovs.
Jau ziņots, ka Lukašenko režīms jau kopš jūnija aktīvi atbalsta nelegālo migrāciju uz ES valstīm, izmantojot migrantus kā ieroci pret Latviju, Lietuvu un Poliju vērstā hibrīdkarā.
Savukārt Ukrainas izlūkdienests informējis, ka Krievija pie valsts robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 90 000 karavīru, norādot, ka tas varētu liecināt par iebrukuma gatavošanu janvāra beigās vai februāra sākumā.
