“Vakara romāns” sākas ar intrigu. Saruna ar izdevniecības “Latvijas Mediji” direktori Eviju Veidi 0
Jaunnedēļ “Latvijas Avīzē” sāksim publicēt Daces Judinas romānu “Ēnas spogulī”, kas iezīmē pāreju starp daudzu lasītāju iemīļoto sēriju “Lata romāns” un jauno “Vakara romāns”, kas, cerams, kļūs tikpat mīļš un kvalitatīvi vēl labāks. Par pārmaiņām iztaujāju izdevniecības “Latvijas Mediji” direktori Eviju Veidi.
Gribas sākt mazliet nenopietni: kad pašai atliek laika lasīšanai – ne to, ko vajag, bet to, ko gribas?
Evija Veide: – Es grāmatas lasu visdažādākajos laikos, pārsvarā laikam jau brīvdienās un diennakts gaišajā laikā. Tāpat labs laiks lasīšanai ir trolejbusā, protams, ja izdodas apsēsties, jo, kājās stāvot, lasīt grūti. Dažu labu grāmatu esmu izlasījusi ceļā no mājām uz darbu – iznāk tāda ikdienas teksta tablete. Šādā lasīšanā vēl ļoti labi var redzēt, vai grāmata tevi uzrunā vai ne – ja neuzrunā, tā arī netiek izlasīta. Savukārt tai, kas tiešām patīk, saraustītā lasīšana netraucē.
Pārejot uz “Vakara romānu” sēriju, izdevniecība principā aicina cilvēkus lasīt nesteidzoties, vai ne?
Jā, nu tas ir ideālais variants. Mūsu mērķis, pārejot uz “Vakara romānu”, ir atgādināt tiem, kuri grib lasīt, bet kam tas kādu iemeslu dēļ aizmirsies, nav bijis laika, kā arī pierunāt lasīt kādu, kurš līdz šim to nav darījis. Tos, kuri gribētu palasīt kaut ko sirdij un prātam, jo “Vakara romāna” 200–250 lappuses ir piemērots apjoms gan lidojumam lidmašīnā, gan laiskam vakaram vai brīvdienām.
Nav žēl atvadīties no tik laba zīmola, kāds bija “Lata romāns”?
Romānu sērijas pārvērtības mums pašiem ir patīkams brīdis. Ar zināmu bijību var skatīties uz “Lata romānu” virkni – tie tik rātni un skaisti ieguļas plauktā, visi vienādā formātā, un pa gadiem sekot līdzi izskata pārvērtībām. Visas sērijas grāmatas ir ilustrētas.
Ar šo sēriju saistās pat leģendas, jo pirmās grāmatas iznāca ļoti lielā, pat vairāku desmitu tūkstošu eksemplāru tirāžā.
Daudzi “Lata romāni” radījuši vērā ņemamu rezonansi – lai atceramies, ar kādu lepnumu iznāca Vladimira Kaijaka “Enijas bize” un tās turpinājumi, un Latvijas Televīzijas seriāls, kas tapa pēc šiem romāniem.
Ir autori, kuri šajā sērijā izauguši un izkāpuši no tās rāmjiem – tajā esam izauklējuši daudzus rakstniekus. Maijas Krekles romāni, piemēram, joprojām iznāk gan sērijā “Lata romāns”, gan ārpus tās. Atsevišķā grāmatā iznācis likteņstāsts par Austru Skujiņu, top Emīla Dārziņa biogrāfija – tas ir Maijas Krekles kā rakstnieces, pētnieces, savu tautu mīloša cilvēka ieguldījums latviskuma kopšanā.
Tomēr sērija 20 gadus nodzīvojusi ar “Lata romāna” zīmīti, un šķita, ka izaicinājumi, kas tai bijuši, ir piepildīti, ir jāliek vietā kas jauns. Sērijas nosaukuma un arī logo maiņa bija solis, ko beidzot uzdrošinājāmies spert. Man šķiet svarīgi, lai šīs pārmaiņas iezīmētu pilnveidošanos, apliecinot, ka piesaistām gan gados, gan domāšanā jaunus rakstniekus, kas grib pilnveidoties paši un rakstīt dažādām lasītāju paaudzēm.
Pret tā saukto vieglo literatūru mēdzam izturēties mazliet augstprātīgi…
Lai ko mēs katrs domātu par komercliteratūru, tomēr viens no tās baušļiem ir – šīm grāmatām jābūt tik aizraujošām un interesantām, lai uzrunātu pēc iespējas plašāku lasītāju skaitu. Rakstītājam tas šķietamais vieglums slēpj diezgan daudz smaguma, bet lasītājam jābūt sajūtai, ka viss tapis viegli, vienā elpas vilcienā – tikpat ātri, cik ātri viņš skrien romānam cauri, gaidot arvien nākamās lappuses. Mums vēl ir, ko vēlēties šajā žanrā, ir kur augt.
“Lata romāns” vienmēr bijis ļoti plašs gan žanru, gan arī vēsturisko periodu izvērsuma ziņā, te atrodami gan detektīvromāni, gan dāmu romāni, vēsturiskie un piedzīvojumu romāni. Vai šo daudzveidību plānots saglabāt arī “Vakara romānā”?
Striktu rāmju, ka mēs kaut ko noteikti nepublicēsim, nav. Pats galvenais kritērijs, man šķiet, lai mēs, žūrija un izdevniecība, noticam, ka autors romānā ielicis pietiekami jaudīgu lasīšanas devu, lai rodas sajūta, ka grāmata ir izdošanas vērta.
Protams, nodrošinot 12 romānus gada ritumā, brīžiem esam bijuši spiesti pieņemt kompromisus. Dažās izdotajās grāmatās rodas sajūta, ka vēl kaut ko varēja uzlabot, bet ir laika limits un arī autora spēju limits katrā noteiktā laikā.
Žanra robežas noteikti nav nozīmīgākais kritērijs, izšķirošs ir tas, vai sajūtam tekstā dinamiku. Te esam gatavi autoram mazliet nākt palīgā, jo saprotam, ka šobrīd sabiedrību, grāmatu lasītājus skar daudz dažādu pārmaiņu, un tām jābūt arī autora darbakārtībā.
Vairs nav jaunums, ka mēs konkurējam ar visiem iespējamiem ekrāniem; zinām, ka lasītājiem laiku nozog gan sociālie tīkli, gan televīzija, tādēļ grāmatai ir jābūt konkurētspējīgai. Jāprot atrast veidu, kā pateikt lasītājam: tev to vajag tieši grāmatas formātā! Tātad mums jāspēj sabalansēt ļoti nopietnas lietas, ko varam atklāt ar romāna starpniecību, ar sižeta dinamiku. Te mēs esam arī gatavi nākt autoram talkā.
No tavas mutes izskanējusi ideja, ka “Vakara romāna” autoriem “Latvijas Mediju” izdevniecība varētu arī piedāvāt meistarklases?
Ir daudzas lietas, kuras mēs iemācāmies ārzemju grāmatu tirgos, un te jāsaka: labi, ka esam tik mazi un nomaļus, tādēļ tehnoloģiju brīnumi un dažādas citas jaunas lietas pie mums atnāk par sekundi vēlāk nekā lielajos tirgos.
Esam mazliet privileģēti – mums ir tā viena sekunde, kad pamācīties.
“Vakara romāna” sakarā tiešām plānojam veidot studiju, meistarklasi vai romānu skolu – konkrētā vārdā vēl neesam to nosaukuši –, jo gribam, lai to, ko zinām mēs, apgūst arī autori, lai jau romāna rakstīšanas procesā viņi saprot, kā rakstnieks ar izdevēju sadarbojas, lai sasniegtu lasītāju.
Protams, rakstnieks ir laimīgs, kad, pabeidzis manuskriptu, un dubultlaimīgs, kad tas iznācis grāmatā, bet patiesībā īsti laimīgs viņš varētu būt, kad redzētu, cik plašu lasītāju loku sasniedzis. Šis būs viens no mūsu izaicinājumiem – strādāt ar autoriem, dalīties zināšanās un uzklausīt arī viņus. Katrs, kurš raksta, vēlas ko pateikt, un, ja redzam, ka sakāmais ir pietiekami svarīgs, mēs gribam, lai tas tiešām aizskan līdz cilvēkiem, kuriem tas varētu būt svarīgi.
Runājot par izskanēšanu un lasītāju skaitu, vērts atcerēties, ka gan “Lata romāna”, gan “Vakara romāna” tirāžai jāpieskaita arī laikraksta “Latvijas Avīze” tirāža.
Tas, ka romānus varam publicēt turpinājumos laikrakstā, ir fenomenāls atbalsts, ārkārtīgi būtisks ieguldījums katra rakstnieka atpazīstamībā, un vienlaikus tas uzliek arī atbildību. Mēs taču zinām leģendas par to, kā reiz Vilis Lācis rakstīja romānus turpinājumos, cik svarīgi to izdarīt tā, lai saglabātu lasītāja interesi, lai romāna formāts būtu piemērots laikrakstam un otrādi.
Savus autorus mēs speciāli neapmācām, kā jāraksta turpinājumos, to viņi apgūst paši, taču pēc zvaniem un komentāriem redzam, ka laikraksta lasītāji to novērtē. Redzam, ka viss ir kā dzīvē – kāds romāns patīk vairāk, cits – mazāk, vēl kāds kaitinājis, bet kāds – iedvesmojis.
Un, ja runājam par autoriem, ko nākamgad satiksim “Vakara romānā”?
“Vakara romāns” sākas ar intrigu. Dace Judina, protams, ir lasītājiem ļoti labi zināma autore, bet šādā formātā mēs viņu vēl neesam satikuši. Ceram, ka Daces pirmais akords būs tāda kā sērijas ceļazīme un veiksmes talismans. Tikpat lielas cerības mēs liekam uz Ingunu Dimanti, kuras pirmie, bet ļoti pārliecinošie soļi literatūrā ir tieši “Lata romāna” sērijā, un nu jau iznāks viņas ceturtā grāmata. Būs jauns Sandras Švarcas romāns, prieks un lepnums par Andru Rušmani, kuras jaunais darbs rāda autores izaugsmi. Prieks būs arī Maijas Krekles romānu cienītājiem un vēl daudz kas cits, bet lai paliek vieta arī intrigai.
Bet visi, kam galvā ir sižets, var saberzēt rokas un atvērt datorus…
… jo mēs izsludinām jaunu romānu konkursu. Domāju, tieši konkurss sērijai ļāvis nodzīvot un augt 20 gadu, jo, kā man teikuši autori, – rakstnieks pēc dabas ir paslinks, viņam vajag motivāciju. Mūsu mērķis ir stiprināt latviski rakstošos autorus, tādēļ gaidīsim manuskriptus gan no saviem esošajiem, bijušajiem un vēl nebijušajiem autoriem.
No “Lata romāna” atvadoties
Skaitļi un fakti
No 1999. gada aprīļa līdz 2018. gada decembrim “Lata romāna” sērijā iznākušas 234 grāmatas.
Visvairāk izdoto romānu autoru “TOP 3”
Egils Lukjanskis – 14 romāni
Monika Zīle – 11 romāni
Milda Geidāne – 10 romāni
Vislielākā tirāža – 15 310 eksemplāri – bijusi Vladimira Kaijaka romānam “Zem Marsa debesīm”.
Balvas un notikumi
Divi sērijā iznākušie romāni – Lijas Brīdakas “Melnās ogas” un Skaidrītes Gailītes “Taureņa lidojums akmenī” – saņēmuši Eduarda Veidenbauma literāro prēmiju, savukārt 2010. gada konkursā “Lielā lasītāju balva” par visvairāk lasīto grāmatu Latvijas bibliotēkās atzīts Monikas Zīles romāns “Pati sev māsa”.
Pēc V. Kaijaka “Lata romāna” sērijā iznākušās tetraloģijas “Enijas bize”, “Zem Marsa debesīm”, “Nārbuļu dēli” un “Mantinieki” ar “Lauku Avīzes” atbalstu režisore Virdžīnija Lejiņa uzņēma televīzijas filmu “Likteņa līdumnieki”, kuras scenārija autore bija rakstniece Māra Svīre.
“Lata romāna” sērijā izdotie tulkojumi:
Vītauts Bubnis “Kristā sistais balodis” (tulkojusi Daina Avotiņa)
Andruss Kivirehks “Rijkuris jeb Novembris” (tulkojusi Zane Balode)
Vīvi Luika “Septītais miera pavasaris” (tulkojusi Anna Velēda Žīgure)
Alvids Šlepiks “Mans vārds ir Marīte” (tulkojusi Daina Avotiņa)
Birute Mackoņīte “Septiņu pulksteņu spēle” (tulkojis Jānis Elsbergs)
Antans Vaičulaitis “Valentīna” (tulkojis Talrids Rullis)
“Lata romānu” ilustrējuši:
Aleksandrs Stankēvičs, Māra Rikmane, Anita Jansone-Zirnīte, Agris Liepiņš, Inārs Helmūts un citi.
Pārsteidzošāko un spilgtāko debiju “TOP 3” (2016 – 2018)
Inguna Dimante (romāni “Pilnmēness nakts zieds”, “Cita meitene jeb Senā kāzu nakts”, “Divi džokeri un papardes zieds”).
Daina Šadre (romāni “Ceļmalas puķes”, “Daudz laimes dzimšanas dienā”).
Ārija Cine (romāni “Vēstule draugos”, “Zis iz ze rosol”).
