“Vakar vakarā bija pirmā reize, kad Rūdiņš neatnāca vakariņās” – skumjš stāsts par kāda ielas kaķēna dzīvi 83
Beidamajās dienās laika apstākļi ir īsti ziemīgi – gaisa temperatūra zema. Cilvēki meklē siltākās drēbes, lai laika pavadīšana ārā nekļūtu par mocībām, taču diemžēl krietni sarežģītāk šajā laikā klājas dzīvniekiem.
Sociālajos tīklos nonācis sirdi plosošs stāsts par kaķi Rūdi, kuram šis aukstums diemžēl izvērties liktenīgs.
Turpinājumā stāsts, ko publicējusi sieviete no dzīvnieku aizsardzības biedrības “Mājupceļš”.
“Mūsu kolonijas visvecākais puisītis Rūdis šo ziemu nepārdzīvoja! Jau pie tik nelieliem mīnusiem viņa sirsniņa devās piepulcēties pie pārējiem Tur, kur vairs nav auksti. Tur, kur nav baisi. Tur, kur nav vientuļi. Tur aiz varavīksnes tagad mūsu Rūdiņš būs pasargāts no visa…, jo šeit viņš dzīvoja uz ielas jau krietnus gadus 10+!
Vismaz tik sen mēs viņu pazinām. Kad izveidojās krietni liela bezsaimnieku minču kolonija, to sakārtoja un tika uzstādītas mājiņas. Rūdis bija viens no pirmajiem un visuzticīgākais puika šīm mājiņām. Viņš augu dienu dzīvojās to pārskatāmā tuvumā un katru barotāju vienmēr sagaidīja personīgi!
Vakar vakarā bija pirmā reize, kad Rūdiņš neatnāca vakariņās un šorīt brokasts arī tika servēts bez Rūdiņa precīzās un pacietīgās sadales. Bet šodien pēcpusdienā atskanēja zvans no barotājas, ka Rūdiņš ir mājiņā un jau stings. Lai kur arī viņš bija vadījis savu pēdējo nakti, taču viņš atrada spēkus un atgriezās savās mājiņās kuras uzticīgi apzināja kā savas mājas, atnāca atvadīties no pārējiem saviem biedriem un tad devās Prom no mūsu laicīgās un nežēlīgās pasaules!
Ir bezgala skumji šo rudo kungu pavadīt, lai arī visus šos gadus viņš nevienam nebija vajadzīgs, tikai mums, trijām barotājām kuras viņš vienmēr sagaidīja. Liels un sirsnīgs paldies Rūdim par kopā pavadīto laiku, par raksturu un kultūru pie ēdiena, jo viņš vienmēr ļāva pirmajiem ēst visjaunākajiem un jaunos saimē uzņēma kā vecāki sagaida bērnus! Un par to, ka atgriezās mājās lai dotos uz mākoņiem no savām mājām! Paldies Tev, Rūdiņ, ka biji mums, ka biji kopā ar mums un saimniekoji līdz ar mums uzturot pieklājīgu līdzās būšanu! Paldies, ka Tu biji šeit! Lai Tev tur silti, mīļi un mājīgi…”
Aicinām iespēju robežās šajā laikā neaizmirst par mums līdzās esošajiem dzīvniekiem, neatstājot viņus likteņa varā! Jo katra diena šādā ziemas salā pūkainim diemžēl var izrādīties liktenīga…
