Foto: LETA

Vakar reģistrēts šosezon lielākais kūlas ugunsgrēku skaits 3

Latvijas teritorijā dzēsto pērnās zāles ugunsgrēku skaits aizvadītajā diennaktī sasniedzis šosezon lielāko vienā diennaktī reģistrēto kūlas degšanas gadījumu skaitu, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā informācija.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši 75 kūlas ugunsgrēkus, to skaitam pieaugot katru dienu.

Ceturtdien valstī dzēsti 56 kūlas ugunsgrēki, trešdien – 51, otrdien 34, bet pirmdien – 19. Kopumā kopš gada sākuma VUGD speciālisti jau 352 reizes devušies dzēst degošu pērno zāli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sinoptiķi jau iepriekš brīdināja, ka sausā un saulainā laika ietekmē šonedēļ Latvijā ievērojami paaugstināsies ugunsbīstamība. Visticamāk, arī nākamnedēļ nokrišņu būs maz vai nemaz, tāpēc gaidāms arvien lielāks kūlas ugunsgrēku skaits, turklāt uguns no kūlas arvien biežāk skars arī mežus.

Ugunsdzēsēji atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.

Neraugoties uz minēto, pagājušajā gadā Latvijā ievērojami pieauga reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits – valstī tika fiksēti 2900 kūlas dedzināšanas gadījumi, kas ir par 35% vairāk nekā 2018.gadā. Sausās zāles dedzināšanas rezultātā pērn izdega 3253 hektāri zemes, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kā arī tika iznīcinātas 130 ēkas un būves un cieta 11 cilvēki.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.

Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.