“Vakar panika sākās, jo grupā ir “mīkstie”” – nometņu vadītāja nenopietns stāsts par ikdienu bērnu vasaras nometnē 39
Influenceris un nometņu vadītājs Žigimants Krēsliņš savā “Facebook” kontā dalījies ar uzjautrinošu stāstu par notiekošo bērnu nometnē. Tas rakstīts Žigimantam raksturīgajā manierē, pasmaidot par apkārt notiekošo. Turpinājumā stāsts!
“No rīta pēc saraksta ir visi bērni. Pa nakti pie Alda nav bijusi Zobu feja un tiek izvirzīta hipotēze, ka tāda nemaz neeksistē. Kurtu gan tas absolūti nekasot un viņš zina, ka 5 € par zobu ir standarta cena. Ne jau aiz gara laika viņš nāk uz svešām teltīm un sit zobus. Tas ir nopietns un atbildīgs darbs. Argumenti ir dzelžaini un miera līgums tiek panākts pārrunu rezultātā. Aldis izmazgās viņa traukus pēc pusdienām.
Brokastīs kellogi. Rullē tikai tie, kuriem klāt cukurs. Situācijas risinājums- uz parastajiem tiek uzbērta karote ar cukuru un tikai tad pievienots piens. Esot neaprakstāmi garšīgi. Un šie esot daudz veselīgāki par visiem Chocolate balls utt.
Pēc brokastīm uz brīdi tiek nosprostotas tualetes. Man ir aizdomas kāpēc, bet bērni dievojās, ka no cukura ar pienu tas noteikti nav. Droši vien karstums pie vainas.
Tā kā ir karsts, izlemjam nopeldēties. Noteikumi zināmi- līderi pa priekšu un tikai tad bērni. Tas ir teorijā. Praksē padzirdot, ka ir peldēšana, 3 sekunžu laikā visi ir pārģērbušies un metas ūdenī. Ralfs jau ir ūdenī. Ar visām drēbēm. Esot tāpat netīras, pie reizes izmazgāšot.
Izmazgājās ideāli. Ieskaitot telefona numuru kas bijis kabatā lai var sazvanīt opi kad būs Liepājā. Papīrs ir pārvērties mazā, baltā bumbiņā. Ralfs gan mierina, ka atceras, ka pirmie cipari bijuši 26 un pa vidu kaut kur bija 5nieks. Ā, nu tad čil! Ar šādu informāciju noteikti opis tiks atrasts. Pofig, Liepāja vairs nav mana jurisdikcija…. Lai meklē kaut līdz janvārim.
Vakarā pēkšņi apmācas. Sāk zibeņot un gāzt lietus. Bērni teltīs spiedz, kliedz un prasās mājās. Dažu minūšu laikā visas 9.99€ teltis ir caurmirkušas. Kaut kur pa pļavu nēsājās puspliki bērni un spiedz, ka tūlīt iespers zibens. Tad rodas teorija, ka vējš izgāzīs kokus kas atrodas puskilometra attālumā un uzgāzīs to teltīm. Sīkie pa vidu pamanās iepīt kaut kādu mistisko tēlu, kas nāk negaisa laikā un zog bērnus zinātniskiem eksperimentiem. Parasti ņemot kādu mazāko. Neskatoties uz lietu un negaisu, sīkie pamanās ātri izmērīt augumus un noskaidrot, ka savākts tiks mazais Gatis. Viņš kliedz, ka negrib būt ezperments un grib mājās. Prasa man vai ir teicis, ka grib mājās? Hmmmm. Ļauj padomāt.. Šķiet, ka pēdējo 15 min laikā tiešām neko neteica.
Rezultātā puse bērnu izvēlas gulēt nojumē uz grīdas. Par to lielākajā sajūsmā ir knauši, kas saaicina visus radus un nododas kulinārām izvirtībām. Dažs no rīta pamostas mongoļa paskatā. Bet visi laimīgi un savā starpā izrunā, ka vakar panika sākās jo grupā ir mīkstie. Kurš tieši ir vismīkstākais netiek noskaidrots, bet pavisam noteikti tas ir kāds no tiem, kas šo sarunu nedzird.
Sāk ierasties vecāki. Jūtu, ka būšu izturējis vēl vienu nometni. Kādu brīdi neesmu redzējis 4. no līderiem (ja precīzi, tad jau trešo dienu), bet bērnus pēc saraksta varu nodot arī pats. Vismaz rīta aplī pēc saraksta bija visi. Drošības labad, vedot pusdienas, esmu noskatījis vienu sīko Nīcā. Ja pietrūks, ātri varu aizbraukt pakaļ.
Esmu uz pakaļas, bet sīkie visi stāsta, ka bijusi kolosāla nometne. Bet nazis mugurā ir no manām draudzenēm, ar kurām turējāmies kopā un zvērējām nekad vairs uz ko tādu neparakstīties. Abas smaida kā saulītes un stāsta cik forša nometne un, ka noteikti brauks atkal. Kas par hu.. ???? Reāli??? Mēs tak sarunājām? Un kā ar zvērestu? Nevienam nevar ticēt..”
