“Vakar notriecu bērnu…” Sieviete ar stāstu no savas pieredzes vērš uzmanību uz bērnu drošību uz ceļiem 0
Sākoties siltajam laikam, nedaudz izklaidīgāki kļūstam mēs visi, taču ir vietas, kurās tas ir pilnīgi nepieļaujami. Piemēram, satiksmē. Daudzi šoferi jau ir pamanījuši, ka uz ceļiem jābūt vēl uzmanīgākiem, jo bērni un jaunieši ir priecīgi par silto gadalaiku, biežāk dodas pastaigās, brauc ar riteni un ir ielās. Ne vienmēr viņi ievēro noteikumus.
Zanes soctīklos publicētais stāsts ir kā svarīgs atgādinājums par šo tēmu. Viņa pati piedzīvojusi satraucošu notikumu, tāpēc vēlas rosināt sabiedrību kopumā – esiet uzmanīgāki paši un pārrunājiet drošību uz ceļa arī ar bērniem!
Turpinājumā Zanes rakstītais par pieredzēto Tukumā.
“Trīs dienas, četri bērni. Tā varētu nosaukt pēdējo dienu notikumus. Vakar notriecu bērnu. Jā, paveicās, ka nekas traks nenotika un viss beidzās ar nokritušu kurpi un sasistu kāju (vismaz tādā stāvoklī bērnu aizvedu mājās). Un, iespējams, šājā brīdī tu pārstāsi lasīt un dusmas tevi pārņems, bet ir viens liels BET.
Stāsts ir par pavasara dullumu, kas mūs pārņēmis. Saulīte silda, prātā pavasaris un bērni ir neuzmanīgi. Ļoti neuzmanīgi! Gandrīz katru dienu pēc skolas sanāk braukt gar Raiņa skolu uz augšu uz tirgus pusi. Aizvakar burtiski 5 metrus pirms mana auto negaidīti un ļoti lielā ātrumā puika pārnesās pāri ceļam ar riteni. Paveicās, ka biju tik tālu. Abiem.
Vakar burtiski uz auto uzskrēja divi bērni, kuri uzradās no stūra un vēlējās šķērsot ceļu tur, kur nav gājēju pāreja. Šoferi jau ir ievērojuši, ka skolas žogs nav caurredzams un man kā šoferim ir pilnīgi neiespējami uzminēt, kurā brīdi aiz stūra parādīsies bērns, kurš izdomās bez skatīšanās skriet pāri. Jo arī viņš auto neredz!
Puikam paveicās, bet meitene guva traumu. Mēs abas trīcošām kājām aprunājāmies, nokaidrojām, ka viss ir labi (cik nu labi var tādā situācijā būt). Viņa bija šokā un bailēs no skolotājam un vecākiem. Mammai atteicās zvanīt, vienīgi palūdza aizvest mājās. Pienācā kāda skolotāja, aprunājāmies arī ar viņu. Pārliecinājās, ka viss ir tā, ka palīdzību nevajag un atvadījāmies.
Par satiksmes drošību ir jārunā un jāatgādina cik bieži vien iespējams. Skolā, mājās, nodarbībās. Skarba mācība un reāls piemērs manam dēlam, kurš tobrīd bija mašīnā un redzēja, kā tas ir, ka šoferis nevar izdarīt neko tādā brīdī.
Un šorīt sastrēgums no Upīšiem, nojauta un aptiprinājums. Pie gājēju pārejas aiz NTZ sēž puika, notrieks ar riteni. Satraukts šoferis mierina, bikses saplēstas, blakus Agita un mētājas ričuks. Arī tur katru rītu bez izņēmums kāds vienkārši skrien pāri uz skolu neskatoties. OK, skrien, bet PASKATIES!!! Paskaties, vai tevi pamana. Izej no rīta 5 minūte agrāk, lai spētu koncentrēties ne tikai uz to, ka jau kavē stundas. Tu vari arī turp nenokļūt, ja nepaveiksies.
Vecāki, runājiet ar bērniem, atgādiniet, atgādiniet un vēlreiz atgādiniem iet pāri tikai tikai tad, kad šoferis bērnu redz!
Ir tik daudz nepārredzamas vietas pie skolām, kur bērni skrien pāri neredzami un pilnīgi negaidīti. Esam uzmanīgi, braucam vēl lēnāk un mierīgu mums visiem dienu.”
