Vājš vēža slimnieku nodrošinājums ar jaunākās paaudzes medikamentiem 0
Latvija onkoloģisko pacientu nodrošinājumā ar jaunākās paaudzes medikamentiem, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir noslīdējusi zem jebkuriem pieļaujamajiem standartiem un tagad atpaliek ne tikai no pārtikušajām valstīm, bet pat tādām mazāk attīstītām Austrumeiropas valstīm kā Bulgārija, Rumānija u.c.
“Latvijas ķīmijterapeitiem ir kauns tikties ar saviem kolēģiem ārstu kongresos un semināros ārvalstīs, jo nevaram būt līdzvērtīgi sarunu partneri. Kamēr Latvijas vēža slimnieki vēl tikai gaida un cer uz iespējām ārstēties ar 1. paaudzes jauniem medikamentiem, citas valstis terapijā izmanto jau 2. un 3. paaudzes jaunākās zāles, kas nodrošina daudz labākus ārstēšanas rezultātus, pagarina pacientu dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti. Arī uz Igaunijas un Lietuvas fona esam kā tādi nabaga bārenīši, jo Latvijas kompensējamo medikamentu sistēma praktiski neparedz jaunās paaudzes medikamentu apmaksu onkoloģiskajiem slimniekiem,” atzīst dr.med. Gunta Purkalne, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas (LOĶA) priekšsēdētāja.
Tāpēc Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija ir gandarīta par LR tiesībsarga biroja iniciatīvu – Konsultatīvās padomes izveidošanu, kas vērtēs valsts garantētās medicīniskās palīdzības minimuma atbilstību normatīvajiem aktiem.
“Ļoti ceram, ka šī padome beidzot pēc būtības izvērtēs un sakārtos arī onkoloģisko pacientu ārstēšanas kvalitātes un pieejamības jautājumus, tai skaitā uzlabos pacientu iespējas ārstēties ar valsts apmaksātiem jaunākās paaudzes medikamentiem atbilstoši Eiropas vidējo valstu līmenim,” uzsver Gunta Purkalne.
Savus priekšlikumus tiesībsarga izveidotajai Konsultatīvajai padomei iesniegusi arī Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, lai kopīgiem spēkiem rastu risinājumu kritiskajai situācijai vēža slimnieku ārstēšanā.
Vēzis kā hroniska, nevis letāla slimība
Latvijā ir vairāki simti onkoloģijas pacientu, kuriem dzīves ilguma pagarināšanai un dzīves kvalitātes saglabāšanai ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt jaunākās paaudzes medikamentus, ko patlaban izmanto vairums Eiropas valstu. Šie medikamenti ir mazāk toksiski, labāk panesami un uzlabo ārstēšanas rezultātus. Piemēram, krūts vēža pacientes ar metastāzēm, lietojot inovatīvos medikamentus, var pagarināt dzīves ilgumu par vairākiem gadiem un dzīvot aktīvu, kvalitatīvu dzīvi – turpināt darbu, maksāt valstij nodokļus, audzināt bērnus. Tieši jaunās paaudzes medikamentu plašais un efektīvais pielietojums onkoloģijas slimnieku ārstēšanā, kas jau kļuvis par standartu vairumā Eiropas valstu, vēzi ļauj uzlūkot kā hronisku slimību, ar kuru pacients var sadzīvot un dzīvot kvalitatīvi, nevis fatālu saslimšanu, kā tas bija agrāk.
Taču jaunās paaudzes medikamenti ir dārgi, pacienti paši tos apmaksāt nespēj, bet valsts kompensējamo medikamentu sistēmā Latvijā šīs zāles joprojām netiek iekļautas. Nozares profesionāļiem nav skaidrs kompensējamo medikamentu saraksta veidošanas princips – tas ir tuvredzīgs un nav balstīts uz izmaksu efektivitātes aprēķiniem ilgtermiņā.
Jāpanāk aprūpe atbilstoši Eiropas līmenim
Lai panāktu būtiskus uzlabojumus Latvijas onkoloģisko pacientu ārstēšanā, LOĶA tiesībsarga Konsultatīvajai padomei ierosinājusi:
• Minimālo aprūpes līmeni onkoloģijas pacientiem Latvijā noteikt atbilstoši vidējam Eiropas valstu līmenim. Diemžēl patlaban Latvijas pacientu nodrošinājums ar mūsdienīgiem medikamentiem būtiski atpaliek ne tikai no Igaunijas un Lietuvas, bet arī tradicionāli trūcīgākajām Eiropas valstīm kā Bulgārija un Rumānija, kas rada milzīgu nevienlīdzību ārstēšanas jomā, ko nedrīkst pieļaut.
• Lemjot par valsts garantētā minimuma pārskatīšanu veselības aprūpē, onkoloģijas jomā nebūtu pareizi koncentrēties tikai uz lētākās terapijas nodrošināšanu, kas nozīmē moderno zāļu atstāšanu ārpus valsts apmaksāto medikamentu loka. Onkoloģijas pacientu vidū ir daudz strādājošu, aktīvu cilvēku, piemēram, krūts vēža, resnās zarnas vēža, priekšdziedzera slimnieki, kuri, neraugoties uz slimību, turpina darba gaitas, maksā valstij nodokļus, ir vajadzīgi sabiedrībai un savai ģimenei, un arī šiem pacientiem valstij ir jānodrošina mūsdienīgas ārstēšanās iespējas, kā tas ir citur Eiropā.
Tiesībsarga Konsultatīvā padome ir izveidota ar mērķi izvērtēt faktisko situāciju veselības aprūpes jomā Latvijā – valsts garantētās medicīniskās palīdzības minimuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 111.pantam, Starptautiskā pakta par sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām 12.pantam, kas noteic, ka šī pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni, Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai un starptautiskajos tiesību aktos noteiktajam. Otrdien, 5.novembrī, padome sanāca uz otro sēdi.
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vārdā – asociācijas priekšsēdētāja dr.med. Gunta Purkalne
