Šovasar vājas cerības uz āboliem, bumbieriem un ķiršiem 0
“Tas ir skarbi. Karstais un sausais laiks aprīlī pāragri veicināja ziedēšanu un tam sekojošās salnas daudzviet iznīcināja, iespējams, pat visu ražu,” tā “LA” teic Dobeles Dārzkopības institūta direktore Edīte Kaufmane. Atturoties runāt par situāciju visos augļudārzos, eksperte atzīst, ka sazinājusies ar institūta sadarbības partneriem un secinājums viens: kopumā bojājumi lielākoties ir ļoti nozīmīgi – līdz pat 90%.
Kas ziedēja, tie nosala
“Kopā ar kolēģiem izskatījām savus izmēģinājumus Dobelē, kur zemākās temperatūras bija naktī no 3. uz 4. un no 5. uz 6. maiju, kur temperatūra divu metru augstumā nokritās līdz –3 0C. Kopumā skats skumjš. Ābelēm tie ziedi, kas bija atvērušies, ir pilnībā bojāti. Labā ziņa ir tā, ka daļa ābeļziedu nebija atvērušies, līdz ar to ziedpumpuri cietuši mazāk. Bumbieres un saldie ķirši šobrīd izskatās ļoti slikti. Pat izturīgākajām bumbieru šķirnēm izskatās, ka bojājumi ir ap 80%, nemaz nerunājot par sala jutīgākajām kā, piemēram, ‘Konference’, kam visas auglenīcas ir melnas. Skābie ķirši cietuši nedaudz mazāk, bet plūmes, kas bija pilnziedā un dažām jau aizmetušies auglīši, arī izskatās, ka raža labākajā gadījumā būs ap 15–20%,” stāsta E. Kaufmane. Plūmju dārzu īpašniekiem patlaban vajadzētu uzmanīgi aplūkot kokus, vai neredz zāģlapsenes, kas uzbruks tiem augļaizmetņiem, kuri vēl nav izsaluši, tad nu būtu pēdējais brīdis miglot ar līdzekli “Fastac”.
Tikmēr cik necik droši var justies krūmcidoniju audzētāji. Lai gan salnu naktīs liela daļa krūmu jau bija ziedos, auglenīcas, par lielu pārsteigumu, veselas un kopumā bojāti tikai kādi 20%. Cidonijām gan ir cita problēma – ļoti daudz neattīstītu auglenīcu, kas varētu būt sekas no iepriekšējā gada sausuma.
Tā kā upenes, ērkšķogas un jāņogas arī jau bija pilnziedā, cietuši ziedi gan agrajām, gan vēlajām šķirnēm. Bojājumi varētu sasniegt pat 90%. Avenes vēl nezied, līdz ar to ir cerības, ka te situācija būs labāka. Zemenes cietušas gan uz lauka, gan segtajos tuneļos, kur tās stādītas dobēs tuvāk sienām – atvērušies ziedi ir izsaluši, pumpuri nav cietuši.
Pagalam arī lauztās sirdis un vīnogas
Salnas radījušas zaudējumus ne tikai augļukoku un ogulāju audzētājiem, bet arī ziemciešu dārzniecībām. Kā “LA” atzina Krimuldas stādaudzētavā “Baižas”, ziemcietes, kas bija jau paspējušas izlīst no zemes, visas ir apsalušas, piemēram, lauztās sirdis, astilbes, graudzāles un rodžersijas ir pagalam.
Savukārt Bauskas pusē apsaluši vīnogu stādi četru hektāru platībā, tā ziņo vīnogu audzētājs Gatis Kužums. Viņa vīna dārzā Ceraukstē raža, visticamāk, būs stipri mazāka par plānoto, lai gan esot cerības, ka stādījumi atkopsies.
Dekoratīvo augu stādaudzētavās salnu dēļ cieta ziedošas dekoratīvās ābeles, pavasara sausuma dēļ pagājušā gada rudenī stādītie skujeņi apdega. Daļa no tiem neatkopsies nekad, tā savukārt atzina “Blīdenes kokaudzētavā”.
Siguldas pusē ir apsalušas plūmes un ķirši, kas bija ziedos. Tikmēr vēl ir cerība, ka bumbieres un ābeles būs tikušas sveikā cauri, jo bija tikai pumpuros. Pavasara salnu dēļ šogad sagaidāmas krietni mazākas augļu un ogu ražas, tā ziņo “Pīlādžu” saimnieks Jānis Zilvers.
Alūksnes pusē salnas tika piefiksētas –4 līdz pat –5 0C. Kā teic dārzniecības “Sprogas” saimnieks Ivars Tīcs, zaudējumi vēl tiek vērtēti, bet jau šobrīd ir redzams, ka cietuši plūmju dārzi deviņu hektāru platībā un attiecīgi ražas nebūs vispār.
Vai stādu cenas kāps?
Agrais pavasaris un sausums kombinācijā ar salnu jau ir radījuši lielus zaudējumus, un audzētāji prognozē vēl lielākus. Kā “LA” atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš, konkrētus zaudējumus un to, vai ziedi nosaluši un cik lieli ir postījumi, varēs redzēt tikai pēc kāda laika, jo sala ietekme atkarīga no dažādiem faktoriem.
“Stādaudzētāji tradicionāli nav raduši gausties. Lai mazinātu zaudējumus, jādomā aktīvi par pretsalnas laistīšanas iekārtām un sausuma novēršanai laistīšanas sistēmām, jo dzīvot uz kompensāciju rēķina nav tālredzīgi. Jārēķinās gan ar lietavām, gan salnām, gan kailsalu. Jānodrošina sēklas materiāla bāze vismaz diviem gadiem uz priekšu. Mēs dzīvojam Latvijā, un tāds nu mums ir klimats. Nekāda globāla sasilšana to nemainīs tik strauji, lai justu kādas izmaiņas uzreiz,” tā A. Vītoliņš.
Vienlaikus viņš atzīst, ka stādu un puķu cenas tomēr var pakāpties. “Cenas var pieaugt. Jo dārgāks izejmateriāls, no kā tālāk audzē stādus, jo vairāk paaugstinās stādu audzētāju izmaksas. Veicot tirgus monitoringu, secinām, ka cenas ir kāpušas atsevišķām pozīcijām, vairāk tas ir skuju kokaugiem, piemēram, tūjām, kadiķiem. Tāpat cenas turas augļukokiem. Lapainiem dzīvžogu stādiem tās ir tradicionāli zemas, bet potējumiem – augstas, ar tendenci pieaugt. Ziemcietēm cenas ir izlīdzinājušās, un process turpinās. Novērojam, ka dārgākie stādi kļūst lētāki, bet lētākie nedaudz aug cenās,” tā biedrības vadītājs.
Salmi, ūdens un dūmu sveces
Jautāta, kas vēl glābjams, ņemot vērā joprojām visai zemo temperatūru turpmākajās naktīs, Dārzkopības institūta direktore atzīst, ka daudz jau līdzekļu neesot. Tā kā augļu koki un daļa ogulāju ir pilnziedā vai ar augļaizmetņiem, kas tikko izveidojušies, tie ir īpaši jutīgi pret zemu temperatūru, jo sevišķi, ja tā saglabājas vairākas naktis. Kam ierīkota pretsalnu laistīšanas sistēma, tie, protams, ir labākā situācijā, jo tad var smidzināt visa sala laikā ar ūdeni, kam pievienots glicerīns. Tiesa, tad jārēķinās ar ļoti lielu ūdens patēriņu.
Var lietot dūmu sveces, bet arī tas ir dārgs prieks, turklāt, ja tas ir komercdārzs, attiecīgi augs darbaspēka izmaksas. “Ja ir iespēja tikt pie siena vai salmu ruļliem, tos var izvietot ap dārzu un dedzināt pa nakti. Tikai jāatceras par drošību! Salmi dūmo ilgi, un ir cerības, ka daļu ražas var saglābt. Ja domājam ilgtermiņā, risinājums varētu būt vēja ventilatori jeb “gaisa maisītāji”, ko lieto lielo dārzu īpašnieki Polijā. Tās ir lielas investīcijas, bet ar laiku noteikti atmaksājas,” tā E. Kaufmane.
Jāpārskata šķirņu izvēle
Dabas kaprīzes un dažādas pēdējo gadu likstas liek jautāt, vai piemājas un komercdārzu īpašniekiem nebūtu jāraugās pēc īpašām izturīgām pašmāju šķirnēm. Šķirņu sortimentam ir svarīga nozīme ne tikai klimata izmaiņu dēļ. Polijā vai citviet Eiropā pirktās šķirnes bieži nav piemērotas Latvijas klimatam, var ciest gan ziemā no zemām temperatūrām, gan pie straujām temperatūras svārstībām, kādas raksturīgas Latvijas ziemām un pavasariem. Tāpēc Latvijas zinātnieki strādā, gan veidojot vietējās šķirnes, gan izvērtējot ārvalstu šķirņu piemērotību Latvijas apstākļiem. “Tāpēc iesaku ņemt vērā mūsu zinātnieku ieteikumus, turklāt, veidojot dārzus, vienmēr paturēt prātā, ka ļoti svarīga ir vietas izvēle. Arī šogad no salnām visvairāk noteikti cieta augļu koki vai ogulāji, kas stādīti nogāzēs vai pat mikroieplakās un nelielās nogāzītēs. Pagājušā gadā daudzviet bija ļoti bagātīgas ražas, bet vienlaikus arī sausums, tas viss kopā novārdzināja kokus. Līdz ar to tie vairāk cieta no salnām nekā tad, ja iepriekšējā sezona būtu bijusi labvēlīgāka,” rezumē Dārzkopības institūta vadītāja.
